Gatavojas pirmizrādei

Šonedēļ Ulda Sedlenieka Alūksnes Tautas teātris “Slieksnis” skatītājiem prezentēs savu jaunāko veikumu – komēdiju “Trīs stāsti ne par mācītājiem”. Tās pirmizrāde paredzēta sestdien, 26.novembrī, pulksten 19.00 Jaunannas tautas namā.

Iestudējuma pamatā ir trīs viencēlieni no Andreja Upīša grāmatas “Stāsti par mācītājiem”. “Ja autors, rakstot šo grāmatu, kaut kādā ziņā vēlējās atmaskot mācītājus, parādot, kādi viņi patiesībā ir, tad, tagad lasot, es redzu, ka ne vienmēr mācītājs ir tas sliktais. Tieši tāpēc arī iestudējuma kopējais nosaukums ir “Trīs stāsti ne par mācītājiem”,” saka Ulda Sedlenieka Alūksnes Tautas teātra “Slieksnis” režisore Daiga Bētere.

Izvēle par labu šim darbam izdarīta, ņemot vērā sabiedrībā notiekošo. “Arvien biežāk mums nākas saprast, ka cilvēki, kam mums it kā būtu jāuzticas un kuros mums būtu jāklausās, nemaz nav tādi, kādiem tiem vajadzētu būt. Mums ir zudusi ticība viņiem,” skaidro režisore. “No otras puses, daudzkārt mēs paši esam vainīgi pie tā, ka izveidojusies tāda situācija, proti, ka mums var sastāstīt nezin ko vai ka mums stāsta baltu patiesību, bet mēs to vienkārši nedzirdam.” Iestudējumā iesaistīti gandrīz visi kolektīva aktieri. Galvenās lomas visos trīs viencēlienos uzņēmies Ainārs Volcītis un Armands Augstkalns. Atsevišķos stāstos viņiem piespēlēs Vera Sedleniece, Mairita Cabule, Valdis Vimba, Aivars Millers, Inese Pormale, Gunta Jaunzema. Visus viencēlienus kopā sasaistīs Klinta Šuvcāne un Aija Podskalne. “Viņas aizpildīs pauzi starp viencēlieniem, jo visa pārkārtošanās notiks skatītāju priekšā. Tā būs daļa no iestudējuma,” norāda režisore.

Līdz šim “Sliekšņa” pirmizrādes notikušas teātra kamerzālē. Tagad iestudējumu pirmo reizi varēs redzēt Jaunannā, bet alūksnieši uz to būs aicināti laika posmā starp Ziemassvētkiem un Jaungadu. Jautāta par šo jauninājumu, D.Bētere atklāj, ka tāda prakse – pirmo izrādi rādīt ārpus pilsētas – piekopta jau režisora Ulda Sedlenieka laikā. Tiesa, šoreiz pirmizrādes vietas maiņai ir citāds konteksts. “Bieži vien ir tā, ka mums prasa rādīt izrādi neordināros apstākļos, kā, piemēram, brīvā dabā vai tautas namā ar mazu skatuvi. Ne vienmēr mēs ar savām gaismām un dekorācijām varam to izdarīt. Ja arī atrodam alternatīvus risinājumus, zūd daļa no iestudējuma efekta. Šoreiz mēs izrādi esam novienkāršojuši līdz minimumam. Mums pat mūzika tiek nodrošināta uz gramofona!” viņa uzsver. Pirmizrādei notiekot ārpus pilsētas, kolektīvs vēlas parādīt iestudējuma daudzpusību. Tā izpaužas ne tikai formas, bet arī satura ziņā, jo katru viencēlienu var rādīt atsevišķi.

D.Bētere pieļauj, ka šis iestudējums, visticamāk, tiks rādīts arī Alūksnes novada amatiermākslas kolektīvu skatē. Savukārt tiem, kas iecienījuši “Sliekšņa” dziļās un nopietnās izrādes, taps vēl viens iestudējums. Režisore pagaidām nevēlas atklāt tā nosaukumu, vien piebilst, ka tam pamatā būs Mārtiņa Zīverta luga. “Bieži no cilvēkiem esmu dzirdējusi, ka viņa vēlētos kādu izrādi par mīlestību. Ne vienmēr to iespējams panākt komēdijā, tāpēc šoreiz izvēlējāmies nopietnu lugu, kur ikvienam būs ko redzēt, pārdzīvot un just līdzi,” viņa saka.

Gatavojoties jaunās izrādes iestudēšanai, viņa aicina cilvēkus padalīties ar savu laiku nokalpojušām lietām, kas atrodas viņu īpašumā, bet netiek izmantotas. “Šobrīd mēs saskaramies ar tādu problēmu kā rekvizītu trūkums. Katram no mums mājās ir kādas mantas no senākiem laikiem, kuru vietā nākušas mūsdienīgākas lietas. Piemēram, izrādē par mācītājiem mums vajadzēja vecus lietussargus, čemodānus, spalvaskātu, tintnīcas... Mēs tikai priecātos, ja cilvēki, kuriem ir šādas lietas, neizmestu tās ārā, bet atnestu mums. Agrāk vai vēlāk pielietojums tām atradīsies,” aicina D.Bētere.

Kultūra