Grāmatu mīļi pulcējas ikgadējos svētkos

Šogad Grāmatu svētki piedzīvo tik lielu atsaucību no iedzīvotāju puses, kā vēl nekad iepriekš. Ikvienā vietā, kur tie jau notikuši, pasākumu zāles ir stāvgrūdām pilnas, vienuviet pulcējoties gan bērniem un jauniešiem, gan vidēja un vecāka gada gājuma cilvēkiem.

Izņēmums nebija arī Alūksne, kur Grāmatu svētki notika devīto reizi pēc kārtas. Svētku idejas autore Biruta Eglīte spriež, ka lielajam apmeklētāju pulkam par pamatu kalpo vairāki iemesli. “Pašreizējā situācijā bezmaksas saturīga laika pavadīšanas iespēju kļuvis mazāk. Mūsu svētki no sākta gala nav prasījuši nekādus finansiālos izdevumus – ir tikai jāatnāk. Gadu gaitā uzlabojusies svētku organizatoriskā puse, piedāvāto aktivitāšu klāsts kļuvis bagātāks un šo notikumu izdevies padarīt par ikgadēju tradīciju, ar kuru rēķinās – domāju, ka tās ir tās galvenās lietas, ar kurām mēs esam saistoši lasītājiem un kuru dēļ Grāmatu svētku auditorija tikai pieaug,” viņa uzskata.

Piedalās visas bibliotēkas

Vērtējot Alūksnes Grāmatu svētkos redzēto, B.Eglīte norāda, ka tie ik reizi izceļas ar kādu “odziņu”, kas piešķir pasākumam īpašu šarmu. “Alūksniešiem izdodas savos svētkos ielikt mazus, burvīgus knifiņus, kādi nav nekur citur,” apgalvo svētku idejas autore. Šoreiz par tādiem viņa uzskata jaunos mūziķus no Bejas pamatskolas, kā arī Ritma un mākslas studijas, kas kuplināja atklāšanas un noslēguma pasākumus. To starplaikos notika dažādas tikšanās un diskusijās, kur, pēc B.Eglītes domām, kaut ko interesentu priekš sevis varēja atrast jebkura vecuma pārstāvis.

Tāpat viņa uzteic Alūksnes un Apes novadu bibliotēkas, no kurām pilnīgi visas uz svētkiem ieradušās ar saviem lasītājiem. Par iesaistīšanos svētkos, bibliotēkas varēs pretendēt uz sponsoru dāvanu kartēm jaunu grāmatu iegādei, kā arī viesu dāvināto grāmatu eksemplāriem. Alūksnes pilsētas bibliotēkas direktore Iveta Ozoliņa atklāj, ka kopējais dāvinājumu fonds pārsniedz 2000 latu robežas, kas tiks sadalīti proporcionāli bibliotēku aktivitātei un līdzatvesto lasītāju pulkam.

Interesē Olimpiskās spēles

Zeltiņu pagasta bibliotēkas vadītāja Agita Žīgure atzīst, ka šis dāvinājums sevišķi nozīmīgs ir šobrīd, kad iestāžu budžeti ir būtiski samazināti, liedzot papildināt grāmatu fondu ar jaunu piedāvājumu. Līdzi uz pasākumu viņa atvedusi vairākus bērnus un jauniešus, no kuriem daļa paši interesējušies par iespējām nokļūt svētkos. “Tas, bez šaubām, ir ļoti patīkami, jo, kā zināms, lasīšana skolēnu vidū nav tas iecienītākais brīvā laika pavadīšanas veids,” saka A.Žīgure. Prieks par līdzbraucējiem esot arī tāpēc, ka, kopš Zeltiņu pamatskolas slēgšanas, jaunieši mācās katrs savā izglītības iestādē, līdz ar to sapulcināt visus kopā uz kādu pasākumu nav vairs tik vienkārši, kā iepriekšējos gados.

No daudzpusīgā pasākumu klāsta Zeltiņu jaunieši priekšroku devuši psiholoģes Daigas Sliņķes vadītājai diskusijai “Citāds. Kāds tas ir?”, kā arī sarunai ar rakstniecēm Daci Šteinbergu un Ievu Plūmi. Savukārt jaunāko klašu skolēni Adrians Šuksts, Diāna un Dilans Kurepini vēlējušies paklausīties Latvijas olimpiskās komandas preses sekretāres Vankūverā Maritas Vilciņas stāstījumu, jo, kā atzīst: Ziemas Olimpisko spēļu laikā viņi aktīvi sekojuši sacensību norisei un vēlējušies uzzināt par to kaut ko vairāk.

Pilnveido valodu zināšanas

Trapenes pamatskolas 8.klases skolēni Nauris Kristofers Gailītis un Dana Poļaka priekšroku devuši ASV vēstniecības Latvijā preses un kultūras atašejam Raienam Robertsam, ar kuru tikšanās notika Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā. “Vēlējos uzzināt kaut ko vairāk par ASV un Latvijas attiecībām, kā arī pilnveidot savas zināšanas angļu valodā,” savu izvēli pamato N.K.Gailītis.

Tikšanās gaitā jauniešiem uzdoti jautājumi par abu valstu vēsturi, savukārt paši jaunieši vēlējušies noskaidrot kaut ko vairāk par studiju iespējām ASV. Par aktīvu līdzdalību diskusijā N.K.Gailītis saņēmis dāvanā grāmatu, savukārt D.Poļaka pauž cerību, ka arī nākamajos gados svētkos tiks piedāvātas tikšanās ar interesantām un sabiedrībā pazīstamām personām. Apmierināts ar šo tikšanos ir arī pats R.Robertss, kurš atzīst, ka jaunieši pārsteiguši ar savām vēstures zināšanām, kā arī ļāvuši vairāk izprast viņu vajadzības un iespējas mazpilsētas mērogos.

Vairāk foto

Kultūra