Iepazīstina ar jaunlaiceniešu ceļiem

Tuvojoties ikgadējai akcijai “Muzeju nakts”, Jaunlaicenes muižas muzejs parūpējies par jaunu piedāvājumu saviem apmeklētājiem. Tā ir izstāde “Ceļš zem kājām”, kas uzskatāma par turpinājumu pērn veidotajai izstādei “Ar dzērvju zābakiem kājās”.

“Izstāde “Ar dzērvju zābakiem kājās” stāstīja par apaviem, ar kādiem dažādos laikos un vietās staigājuši jaunlaicenieši, savukārt izstāde “Ceļš zem kājām” vēsta, kādus ceļus viņi gājuši, kurp devušies un kādu iemeslu dēļ,” ar izstādes galveno domu iepazīstina Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska. Izstādē apkopotie materiāli iepazīstina ar aizceļošanas iemesliem vairāku gadsimtu garumā. Par spīti plašajai laika amplitūdai, tie lielā mērā sasaucas ar mūsdienām.

Savulaik jaunlaiceniešu dzīvesvietu lielā mērā ietekmēja baronu rīcība. Tā, piemēram, 18.gadsimta otrajā pusē Jaunlaicenes muižā piekopta Vidzemei neraksturīga lieta. “Tā kā darbaroku bija par daudz, zemniekiem ļāva braukt uz Rīgu peļņā, taču, nokļuvuši tur, daļa aizbēga un atpakaļ vairs neatgriezās,” stāsta S.Jankovska. Bēgļu gaitās jaunlaicenieši devušies arī zemnieku nemieru laikā. Nespēdami izturēt baronu uzliktos sodus, viņi pametuši dzimto vietu.

Starp aizceļošanas iemesliem tiek minēta arī braukšana šķūtīs, kad zemnieki pārveda muižā saražotās preces no vienas vietas uz otru. Iecienītākie galapunkti bijuši Rīga un Ostrova. Ceļā pavadītas vairākas nedēļas. Daļa galamērķi nemaz nesasniedza, krītot no laupītāju rokas vai saslimstot un nomirstot. Jaunākos laikos jaunlaicenieši devušies labākas dzīves meklējumos uz Pēterburgu. Citi dzimto vietu pametuši, lai izglītotos.

Nozīmīga vieta atvēlēta 1941. un 1949.gadā izsūtītajiem, kā arī tiesātajiem. Uz atsevišķas planšetes uzskaitīti visi, kas izvesti no Opekalna draudzes teritorijas. Izstādes apmeklētāji varēs uzzināt arī par ievērojamiem cilvēkiem, kas savulaik dzimuši vai dzīvojuši Jaunlaicenē. Plašāks ieskats sniegts diriģenta Haralda Medņa, matemātiķa Aivara Liepas un rakstnieces Māras Svīres – šīgada apaļo jubileju gaviļnieku – dzīves gaitās.

Tā kā izstādē runāts par jaunlaiceniešiem, tā nav iedomājama bez ieskata malēniešu raksturojumā: kādi īsti ir malēnieši, no kā viņi cēlušies un kā veidojusies valoda? “Atšķirībā no visas pārējās izstādes šeit apkopotas hipotēzes – vēsturnieku minējumi, par kuriem vēl var diskutēt,” saka S.Jankovska. Lai mazinātu izstādes nopietnību, tajā iekļautas arī karikatūras, kurās attēlotas jaunlaiceniešu attiecības ar kaimiņiem.

Ar akcentu uz jaunlaiceniešu attiecībām ar kaimiņiem veidots arī nedēļas nogalē gaidāmās Muzeju nakts pasākums, kura nosaukums – “Kaimiņu būšana”. Tajā plānotas dažādas izdarības, sākot no deju apgūšanas un stafetēm līdz pat galda un erudīcijas spēlēm. Pasākuma laikā par brīvu varēs apskatīt arī jauno izstādi.

Muzeju nakts programma 14. maijā Alūksnes un Apes novados šeit .

Kultūra