Rada skanējumu tīras mantas vērtībā

Zeltiņu retrogrupa „Lauku suvenīrs” nav parasts muzikālais kolektīvs. Tā kodolu veido mūziķi brieduma gados, bet repertuārs balstīts uz laika gaitā pārbaudītā. Kolektīva vērtība slēpjas dzīvīgajā skanējumā un mūziķu dzirkstošajās acīs, kas ikvienam klausītājam liek atplaukt smaidā.

„Jums pieder tā zelta atslēdziņa, ar kuru atslēgt visu klausītāju sirdis,” grupas pievilcības noslēpumu min Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte. Šiem vārdiem varētu piekrist ikviens, kurš sestdienas pēcpusdienā ieradās Zeltiņu tautas namā uz „Lauku suvenīra” piecu gadu jubilejas koncertu. To apliecina arī kolektīva paveiktais. Piecu gadu laikā sniegti 112 koncerti.

Gaidītākie viesi pansionātos
Par grupas dibināšanu jāpateicas Gunāram Kalējam. Viņa sākotnējā iecere bijusi veidot dāmu trio, taču, kad tas nav izdevies, īsā laikā izveidots dziedošais kvartets. Tam pievienojušies divi solisti, kā arī mūziķu grupa, kas spēlē visdažādākos instrumentus un kopā rada bagātīgu dzīvās mūzikas gammu. „Tautās izejot, radās vēlme dot savam kolektīvam skaistu un skanīgu nosaukumu,” ar grupas vēsturi iepazīstina „Lauku suvenīra” koncertprogrammu vadītājs Dailis Bebris. „Šādā nopietnā jautājumā Gunārs pēc padoma vērsās pie sava sena paziņas – Latvijā pazīstamā mūziķa Ivara Vīgnera. Viņa ieteikums patika arī kolektīva dalībniekiem un visi iepazina Zeltiņu retrogrupu „Lauku suvenīrs”.”

Grupas repertuārā atrodamas dažādu komponistu dziesmas. Liela daļa no tām ir paša G.Kalēja komponētas. Šobrīd apgūto dziesmu klāsts pārsniedzis simts dziesmu robežu. Tapušas divas Jāņu dienas programmas, ko saulgriežu svētkos bijusi iespēja dzirdēt Zeltiņu un Jaunannas pagastā. Repertuārā iekļauta arī deju mūzika, kas domāta dažādiem saviesīgiem notikumiem. „Visgaidītākie viesi viņi ir Trapenes un Alūksnes veco ļaužu aprūpes centros,” atklāj D.Bebris. Koncerti un deju mūzika spēlēta novada pensionāru apvienības svētkos, represēto svētkos, Alsviķu pagasta kultūras un izglītības iestāžu rīkotajos pasākumos, Mālupes pagastā, Trapenes pagastā, Viktora Ķirpa Ates muzejā rīkotajos svētkos, Gulbenes novada Lejasciemā, Beļavā, Galgauskā un citviet.

Kolektīva lielākā vērtība – tā vadītājs
Vislielāko popularitāti kolektīvs iemantojis starp pensionāriem un cilvēkiem brieduma gados. Vieniem tā ir iespēja izklaidēties sirdij tuvu un gadiem mīlētu dziesmu pavadījumā, bet kādam citam rosina atmiņas par sen aizgājušiem laikiem. Tā, piemēram, Ilzenes kultūras, sporta, interešu izglītības un mūžizglītības centra „Dailes” vadītāja Ina Rubene G.Kalēju atminas vēl no bērnības. „Šo kājas piesišanu un rokas pacelšanu man ir laimējies baudīt jau pirms vairākiem gadu desmitiem, tipinot mazai pa šīm telpām,” viņa atceras laiku, kad G.Kalējs muzicējis kopā ar viņas māmiņu. Sekojot līdzi sirmā kunga veikumam vairākus gadus, I.Rubene guvusi pārliecību: ja vien mūsdienu piedāvātās iespējas būtu pieejamas jau tolaik, G.Kalējs būtu kļuvis ne tikai par šīs puses, bet arī Latvijas un, iespējams, pat plašāka līmeņa lepnumu.

Retrogrupas vadītāja devumu akcentē arī paši dalībnieki. „Pieci gadi varbūt nav daudz, bet, ja saskaitām visus otrdienu vakarus, kad notiek mēģinājumi, visus koncertus un visus vakarus, kad mūsu vadītājs sacer dziesmas un veido to salikumus – tas nav maz,” saka kolektīva dalībniece Maija Drozdova. „Gunārs Kalējs mūs pārsteidz ar savu enerģiju, neatlaidību, organizatora spējām. Katras dienas rīts viņam sākas ar jaunām idejām, bet vakarā ir gatavs plāns, kā tās realizēt,” viņu papildina D.Bebra teiktais. „Visas domas un darbi ir saistīti ar cilvēkiem, kas viņam ir svarīgi, ar kuriem kopā tiek radīts tas brīnums, ko sauc par dziedātprieku.”

Koncertē visu gadu

Kopš retrogrupas dibināšanas kolektīva skanējumu veidojuši gandrīz divdesmit dažādu paaudžu mūziķi: Aigars Kalējs, Zintis Cepurnieks, Kārlis Tortuzis, Artis Upītis, Egils Pavlovs, Sandis Sukurs, Mārtiņš Pilmanis, Viesturs Grapmanis, Jānis Upītis, Nauris Pavlovs, Jānis Kaļiņičenko, Māris Dzenis, Voldemārs Cinglers, Juris Semjonovs, Ārija Bebre, Maija Drozdova un Gunta Vanaga.
Lai gan dažkārt vadītājam koncerta laikā jāpiesit kāja, jāpaceļ pirksts vai pat jāpieceļas pašam kājās, lai priekšnesums izdotos saskanīgs un ar pēc iespējas mazākām kļūmēm, tieši šīs nianses piešķir grupai to īpašo šarmu, kas paspējis iekarot neskaitāmu klausītāju sirdis. „Tas rada sajūtu, ka tā tiešām ir tīra manta, kas tajā brīdī uz skatuves top,” kolektīva muzicēšanas stilu raksturo S.Eglīte.

Vairāk foto šeit .

Kultūra