Sumina 70 gadu jubilejā

“Lai tava dzimšanas diena ir tikpat koša kā gadiem krātās atmiņas, kuru tev nav mazums; tikpat silta kā mīlestība, kas tev ir apkārt no taviem tuvajiem, no tavām meitām, no dzīvesbiedra Jāņa, no taviem draugiem un kolēģiem; tikpat īpaša kā tavas šodienas vēlēšanās, jo droši vien, ka, pamostoties un padomājot par visiem šiem gadu desmitiem, tev vēl ir daudz vēlēšanos, ko tu gribētu izdarīt un piepildīt!”

Šādi skanēja pirmie apsveikuma vārdi, ko pirmdienas gaviļniecei Inārai Kravalei 70 gadu jubilejā veltīja Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte. Šim apsveikumam sekoja ne mazums citu, ko vēlēt ieradās gan bijušie, gan esošie kolēģi un sadarbības partneri.

Ar Alūksni saista pusgadsimts
Ar tiem kopā strādāts, vadot dažādus vokālos ansambļos un korus, mācot bērniem dziedāšanu vai klavierspēli, kā arī iesaistoties daudzos citos ar pašmāju kultūras dzīvi saistītos notikumos. “Ja mēs šajā mēnesī domājam, kas tad pilsētai ir bijis svarīgs un kādas ir tās pievienotās vērtības, tad man gribētos teikt, ka Ināra ir viena no šīs pilsētas pievienotajām vērtībām,” uzskata S.Eglīte. Viņasprāt, nav tādu cilvēku, kas, daudzmaz orientējoties Latvijas koru nozarē, nezinātu, ka Ināra Kravale ir ne tikai Alūksnes koru diriģente, bet arī mūzikas skolas skolotāja un profesionāls kultūras cilvēks, ar kuru ir vērts rēķināties un ar kuru arī rēķinās.

Neņemot vērā cienījamos gadiem, viņa joprojām vada divus jauktos korus - “Sonus” un “Dzelme”, strādā Jaunannas pamatskolā par dziedāšanas skolotāju un māca spēlēt bērniem klavieres Alūksnes mūzikas skolā. Ar pēdējo darbavietu viņu saista visilgākās darba attiecības – pusgadsimts.

Darbavieta kā otrās mājas

Strādāt Ināra gan sākusi jau pāris gadus iepriekš, kad vēl mācījusies tagadējā Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā. “Lai gan man bija tikai 16 gadi, apstākļi spieda jau tad sākt strādāt un sevi finansiāli nodrošināt,” atceras jubilāre, kura līdztekus mācībām piestrādājusi par koncertmeistari. Pēc skolas absolvēšanas bijusī saikaviete, kas dzimusi un uzaugusi Madonas pusē, pārcēlusies uz Alūksni, kur dzīvo joprojām. “Kaut arī neesmu dzimtā alūksniete, te jūtos kā savējā: lai uz kuru pusi es grieztos, lai kāda palīdzība man būtu nepieciešama, vienmēr būs kāds, kas uz manu lūgumu atsauksies,” teic Ināra.
Sastaptie un iepazītie cilvēki esot viņas dzīves lielākā vērtība, kas snieguši visvairāk prieka jubilejā. Ne velti par svinību norises vietu izvēlēta Alūksnes mūzikas skola, kuru jubilāre dēvē par savām otrajām mājām. Vislielāko dāvanu dzimšanas dienā viņai sarūpējušas abas meitas Līga un Ieva, kas radušas iespēju pievienoties svinību viesiem, tādējādi sagādājot negaidītu, bet patīkamu pārsteigumu.

Kultūra