Tiekas atmiņu pēcpusdienā

Nedēļas nogalē Alūksnē, dr. A.Misiņa medicīnas vēstures muzejā, norisinājās piemiņas pēcpusdiena “Medicīnas māsa Ilze Lībiete, viņas pēdas Alūksnes un Latvijas medicīnā”.

Pasākumu organizēja muzeja vadītāja Ilze Baltais – I.Lībietes meita, lai godinātu mātes piemiņu un cildinātu labos darbus. Tos kopīgi atminējās I.Lībietes bērni, mazbērni, laikabiedri un kaimiņi. Muzejā iekārtota arī ekspozīcija, kas stāsta par I.Lībietes ģimeni, vaļaspriekiem, darba gaitām.

I.Lībiete dzimusi Annas un Mārtiņa ģimenē 1920.gada 7.decembrī Vācijā vilcienā, kas bija ceļā uz Latviju. Ieguvusi medicīnas māsas izglītību, 1946.gadā uzsāka darbu savā specialitātē Alūksnes rajona skolās kā skolu māsa. 1949.gadā sāka strādāt Alūksnes slimnīcā par medicīnas māsu, bet no 1955. līdz pat 1991.gadam – Alūksnes rajona tuberkulozes dispanserā. Deviņdesmito gadu sākumā I.Lībiete pārcēlās uz dzīvi Rīgā, jo tur dzīvo viņas bērni – meita Ilze, dēli Varis, Jānis, Andis. Rīgā vēl vairākus gadus viņa strādāja arī P.Stradiņa klīniskajā slimnīcā par diētas māsu. I.Baltais atzīst – māmiņa vienmēr lepojās ar savu medicīnas māsas tērpu, jo, to valkājot, cilvēki uzreiz viņu atpazina un mīļi uzrunāja. “Māmiņai bija arī iespēja mācīties par ārstu, bet viņa to neizmantoja, uzsverot – kas gan slimniekam ir tuvāks par māsiņu! Viņas vaļasprieks bija savs daiļdārzs, bijusi vedējmāte daudziem jaunajiem pāriem, aktīvi iesaistījās arī pašdarbībā, darināja rokdarbus. Manuprāt, viņa alūksniešu atmiņā vienmēr paliks ar savu bezgala lielo labestību, izpalīdzību. Viņa cilvēkiem dāvāja nesavtīgu mīlestību ar medicīnu – tas viņai dzīvē bija ļoti svarīgi,” saka I.Baltais.

Interesentiem bija iespēja aplūkot arī muzeja pastāvīgo ekspozīciju par medicīnas vēsturi Alūksnes pusē. I.Baltais atzīst – muzeja attīstīšanā ir daudz ieceru, līdz šim izmantots personīgais finansējums. Viņa atzinīgi vērtē kritēriju maiņu valstī, lai piesaistītu Eiropas fondu līdzekļus. “Valsts beidzot ir atvērusi durvis, lai Eiropas naudu tērētu tā, kā tas ir paredzēts. Ceru, ka arī mums nākamgad izdosies šo naudu apgūt, lai remontētu muzeja ēku. Ir prieks, ka ar Nodarbinātības valsts aģentūru nesen muzejam varēju piesaistīt inteliģentu darbinieku – alūksnieti Jūliju Freimani, muzeja krājumu glabātāju,” saka
I.Baltais.

Kultūra