Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

102 novadu karuselī

Drīz būs apritējuši desmit gadi, kopš Latvijā notiek šķēpu laušana pašvaldību reformas jautājumos. Kā daudziem zināms, valdība ir atgriezusies pie vecā, 102 novadu izveidošanas modeļa.

Drīz būs apritējuši desmit gadi, kopš Latvijā notiek šķēpu laušana pašvaldību reformas jautājumos. Kā daudziem zināms, valdība ir atgriezusies pie vecā, 102 novadu izveidošanas modeļa.
Par 102 novadu izveidošanas modeli runāts daudz, arī citi reformas varianti ir iztirzāti. Kā var noprast no pašvaldību vadītāju reakcijas, tad lielākā daļa pašvaldību vēlētos saglabāt pašreizējo statusu, proti, neiekļauties nevienā no novadiem. Savukārt valdība un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters ir apņēmušies veikt reformu līdz 2005.gada martam, kad risināsies kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Domāju, ka valdība un daļa pašvaldību pārstāvju apzinās, ka tik īsā laika sprīdī nebūs iespējams izveidot visus 102 novadus. Būtu jau laiks pielikt pašvaldību reformai treknu punktu, bet novadu izveidošana nav vienīgais reformas uzdevums.
Nozīmīgs aspekts ir otrā līmeņa pašvaldību jeb reģionu izveidošana. Bez vienotas reģiona attīstības politikas un kopējas nostājas novadus skarošos konkrētos jautājumos, 102 novadi nespēs aizstāvēt savas intereses. Lai samazinātu valdības centralizācijas tendences un ietekmi uz pašvaldībām, nepieciešami spēcīgi reģioni. Tagad rajonu padomēm ir svarīga nozīme vietējo pašvaldību sadarbībā un medicīnas, izglītības, sporta un infrastruktūras jautājumu risināšanā, tomēr reāla vara un iespējas, lai ietekmētu valdības politiku, šīm institūcijām nav. Reģioniem nepieciešams piešķirt konkrētas funkcijas un atbildību, kā arī pašfinansējuma iespējas. Tikai spēcīgs reģions varētu sekmīgi pārstāvēt pašvaldību intereses Latvijas politikas veidošanas procesā. Tādējādi reģionam nevajadzētu nodarboties tikai vietējo interešu aizstāvēšanu, kas ir neizbēgams process, bet arī piedalīties vienotas valsts iekšpolitikas izstrādē. Novadiem nevajadzētu nodarboties ar bezcerīgiem mēģinājumiem ietekmēt valdības politiku, tas būtu jādara reģioniem. Pirmā līmeņa pašvaldību uzdevums ir nodrošināt iedzīvotāju labklājību.
Šobrīd jautājums par reģionu izveides modeli vēl nav izlemts. Ir priekšlikums Latvijā izveidot piecus vai deviņus reģionus. Deviņu reģionu modelis būtu pieņemamāks Latgalei un Kurzemei, jo tur vienā reģionā savstarpēji konkurē divas lielas pilsētas, piemēram, Rēzekne un Daugavpils vai Ventspils un Liepāja. Būtu grūti dot priekšroku vienai vai otrai pretendentei uz reģiona centra statusu. Kurzemē izveidojušos situāciju nosaka ekonomiskā konkurence, bet Latgalē etniskais princips. Vai Daugavpils var būt reģiona centrs, ja Latvijas pilsoņu īpatsvars šajā pilsētā ir diezgan mazs, kā arī pilsēta atrodas neizdevīgā vietā?
Lauku iedzīvotāji un virkne pašvaldību vadītāju uztraucas, ka lauku teritoriju attīstība būs daudz gausāka par novadu centru attīstības tempiem, palielināsies dzīves līmeņa atšķirība lauku un lielāko pilsētu iedzīvotājiem. Kā parasti bažas rada arī finansējuma apmēri. Lauku teritoriju attīstība ir atkarīga no centru - pilsētu attīstības. Mūsdienās nevar pastāvēt bagātas lauku teritorijas un nabadzīgas pilsētas. Tieši pilsētas vēsturiski ir bijusi vieta, kur radusies zinātne, attīstījusies ekonomika un kultūra. Tas ir dabiski, jo cilvēks ir sabiedriska būtne. Tomēr pilsēta nevar dzīvot bez laukiem un zemniekiem, kas pilsētu baro. Arī citas industrijas ir koncentrētas ārpus pilsētām: kokapstrāde, zvejniecība, kalnrūpniecība. Domāju, jo vairāk attīstīsies novadu un reģionu centri, jo dzīves līmenis augstāks būs arī novadu laukos. Zemniekiem būs iespēja realizēt produkciju par pienācīgu samaksu, jo pilsētnieki varēs atļauties maksāt vairāk. Pilsētām cauri plūst tautsaimniecības produkcija, tur attīstās pakalpojumu joma. Atcerēsimies, ka mūsdienu pasaulē, izmantojot modernas lauksaimniecības metodes, pieciem procentiem no iedzīvotāju kopskaita pietiek strādāt lauksaimniecībā, lai pabarotu pārējos iedzīvotājus. Es prognozēju, ka lauksaimnieku skaits tuvākajos gados var jūtami samazināties.
Diskusija par pašvaldību reformu ir bijusi gara, būtu laiks ķerties pie darbiem. Tomēr pašvaldību vadītājiem vajadzētu ar visiem iespējamajiem līdzekļiem nodrošināt jaunās pašvaldību sistēmas lielāku neatkarību, pastāvību un iespējas ietekmēt valsts politiku iedzīvotāju labklājības un izglītības veicināšanā. Kāda pašvaldību sistēma izveidosies pēc reformas, tādā mums būs jādzīvo, es labāku dzīvi saredzu spēcīgu reģionu izveidē.

Citu datumu laikraksti

  • Ministrija piedāvā sadarbību

    Alūksnes rajona padome saņēmusi Vides ministrijas piedāvājumu sadarboties Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļu piesaistē ar kopējiem...

  • Skandālists policistam draud ar gāzes pistoli

    Alūksnē, Dārza ielā, kāds vīrietis likumsargam draudējis ar gāzes pistoli, kad pašvaldības policists pēc izsaukuma bija ieradies novērst ģimenes...

  • Tradicionāli rīko džudo turnīru

    Alūksnē 20. un 21.decembrī notiks starptautisks turnīrs džudo, kurā piedalīsies dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas.Alūksnē 20....

  • Teātra sportā iegūst godalgotas vietas

    Alūksnes Ievas teātra dalībnieki 1. līdz 4.klašu grupā guvuši uzvaru turnīrā “Teātra sports 2003”. Viņi mājās pārveda Lielā Šā ceļojošo balvu -...

  • Automašīna notriec meiteni

    Pirmdien Alūksnes rajonā automašīna notriekusi septiņus gadus vecu meiteni brīdī, kad tā pēc izkāpšanas no autobusa šķērsoja ceļu.Pirmdien Alūksnes...

  • Var sodīt pirotehnikas izmantotājus

    Tuvojoties svētkiem, Alūksnes ielās ar vien biežāk var dzirdēt pirotehnikas trokšņus. Ar spridzekļiem darbojas pusaudži, traucējot iedzīvotājus, kā...

  • Māca rakstīt projektus

    Uzņēmējus, ar tūrismu saistītus cilvēkus un pašvaldības konferencē “Eiropas Savienības atbalsta programmas un to loma tūrisma attīstībā Latvijā”...

  • Notiek vairākas zādzības

    Policijā 8.decembrī saņemts iesniegums no Virešu pagasta iedzīvotāja par to, ka, izsitot loga rūti, iekļūts mājā un nozagtas mantas 45 latu...

  • Gatavos kiberpilsētas projektu

    Alūksnes rajona pašvaldības piedalīsies Baltijas kiberpilsētas projekta sagatavošanā. Tas paredz katra rajona centrā izveidot Biznesa inkubatoru un...