50 gadus ir skolotājs

Veclaicenes pamatskolas matemātikas skolotājs Uldis Tiltiņš ir starp tiem Alūksnes rajona pedagogiem, kuru šodien Skolotāju dienas pasākumā suminās par mūža ieguldījumu izglītībā. Viņš pedagoģijai ir veltījis 50 dzīves gadus un vēl tagad sporta sacensībās skrien kopā ar skolēniem.

- Kāds ir skolotājs Uldis Tiltiņš?
- Tas jāraksturo bērniem. Es esmu “veco laiku” cilvēks un neņemu daudz ko pie sirds. Es lieku par mājas darbiem atzīmes, nevis ieskaitīts vai neieskaitīts, jo bērnam svarīga ir atzīme. Matemātikas programmu ievēroju, bet citos gadījumos ne vienmēr daru, kā rakstīts. Skolēni ir teikuši, ka labprātāk mācās matemātiku nekā latviešu valodu, lai arī to pasniedz gados jauna skolotāja.
- Kāpēc nolēmāt kļūt par pedagogu?
- Toreiz savā muļķa prātā domāju, ka skolotājam gan ir feini, nekas nav jāmācās – ne dzejoļi no galvas, nekas cits. Nav jāgatavojas darbam. Bet izrādās, ka ir pavisam citādāk – pedagogs daudz vairāk gatavojas stundām nekā bērni. Es pirmajos gados vienai mācību stundai gatavojos stundu – tagad, protams, tā vairs nav. Man patīk pedagoga darbs, tādēļ strādāju skolā. Par skolotāju strādāju 50 gadus. Tagad man ir jau 73 gadi, bet vēl joprojām strādāju skolā – tādēļ, ka man nepatīk būt bez darba, un tādēļ, ka Veclaicenē nav, kas māca matemātiku. Man ir maz stundu – četras stundas dienā apvienotajā klasē un ne katru dienu.
Veclaicenē man ir astotā skola, kurā strādāju. Pirmā darbavieta bija Ziemeros, Kaktiņu skolā, kur sāku strādāt 1957.gada rudenī. Protams, pirmajā darba dienā ceļi trīcēja. Iegāju klasē, sasveicinājāmies, teicu, lai skolēni apsēžas, bet viņi nesēdās un neviens neteica arī ne vārda. Sāku vadīt stundu, lai arī viņi stāvēja kājās, bet tāpat klausījās. Pēc kāda laiciņa atkal mudināju apsēsties, daži to izdarīja un tiem sekoja arī pārējie. Jaunos skolotājus bērni vienmēr pārbauda.
Esmu strādājis arī Alsviķu bērnunamā, Alsviķu pamatskolā, Mētrienas skolā Madonas rajonā, Mārkalnes, Jaunlaicenes skolā. Arī mana sieva bija skolotāja, tādēļ strādājām kopā. Veclaicenes pamatskolā strādāju arī jaunības gados. Arī tagad man tur patīk – kolēģi ir jauki, reizēm pat pārāk labi – pret visiem, un skolēni to izmanto.
- Vai skolēnu uzvedība, raksturs tagad ir citādāki nekā agrāk?
- Manuprāt, agrāk bērni bija saprotošāki, ieinteresētāki mācību procesā. Tagad skolēni ir nepieklājīgāki, nav tik sirsnīgi. Tas ir tādēļ, ka daudz negatīvā var vērot televīzijā un internetā. Skolēniem tagad ir par daudz izklaides, viņi par maz mācās. Ja 9.klases audzēknis tikai 20 minūtes ir gatavojis uzdoto uz nākamo dienu visām mācību stundām, tad... Arī vecāki tagad mazāk interesējas par bērnu skolas gaitām. Es nesaku, ka vecākiem bērnam ir jāmāca matemātika – nē, tam esmu es, bet vecākiem ir jāseko līdzi bērna sekmēm vismaz reizi nedēļā. Daudzās ģimenēs tēva nav vispār vai ir aizbraucis peļņā uz ārzemēm, tādēļ mammas un vecmammas audzina bērnus vienas. Nereti vecmammas ir galvenās, kas rūpējas par mazbērniem. Daļa bērnu vecākus vispār neklausa.
Esmu novērojis, ka gados jauniem skolotājiem tagad skolā strādāt nav viegli, jo bērniem nereti ir problēmas ar disciplīnu. Un skolēni izmanto jaunos pedagogus.
- Kā panākat, ka skolēni jūs klausa?
- Uldis jau visu drīkst darīt – man vairs nav, no kā baidīties, izņemot važas (smejas). Manas disciplīnas metodes agrāk bija ļoti bargas, tagad jau tā vairs nedrīkst. Savulaik Veclaicenes skolā sāku strādāt tādēļ, ka iepriekšējā skolotāja netika galā ar disciplīnu. Daudzas reizes esmu skolēniem teicis: “Re, kur stāv lineāls...” - bet nekad tā arī neesmu iesitis. Tiesa, agrāk esmu iekaustījis kādu skolēnu par īpašu nepaklausību, bet tas viss vienmēr ir noticis klases priekšā. Ja esmu ko nepareizi izdarījis, atvainojos skolēniem. Savstarpēja sarunāšanās stundu laikā, grozīšanās mūsdienās ir ikdiena, bet manās matemātikas stundās tā nedrīkst. Ja runā, lieku piecelties kājās, stāvēt dažas minūtes, tad atkal ļauju apsēsties. Citi skolotāji saka, ka nedrīkst skolēnam likt vieninieku vai divnieku – es varu likt! Ja skolēns stundā apzināti nestrādā, kāpēc man nav tiesību likt viņam sliktu atzīmi?
- Kādas īpašības augstu vērtējat skolēnos, kolēģos?
- Atklātību, jo pats vienmēr esmu atklāts. Nepatīk, ja skolā bērns stāsta vienu, bet mājās – pavisam pretēji.
- Mūsdienās būt skolotājam ir viegli?
- Manuprāt, nē. Ja man tagad būtu jāizvēlas, es noteikti nekļūtu par skolotāju. Latvijā par maz ir pedagogu vīriešu – arī Veclaicenes skolā esam tikai trīs vīrieši pedagogi. Bet neuzskatu, ka pedagogi vīrieši ir stingrāki nekā sievietes. Slikti ir tas, ka bieži mainās izglītības ministri, tāpēc nav valstiskas atbildības.
Tagad ir daudz izdevniecību un dažādas mācību grāmatas, turklāt tās nav lētas. Slikti ir tas, ka pedagogi pāriet no vienām mācību grāmatām uz citām. Tādēļ es visu laiku izmantoju Jāņa Menča grāmatas, jo tajās mācību viela ir saprotami izskaidrota, ir daudz praktisko uzdevumu. Veclaicenē visas mācību grāmatas ir pieejamas skolas bibliotēkā, darba burtnīcas arī nelieku bērniem pirkt – skolai ir iegādāti uzdevumu krājumi, ko izmanto tikai skolā.
- Kā, jūsuprāt, būtu jānovērtē skolotāja darbs?
- Uzskatu, ka finansiāli skolotāja darbs ir gana labi novērtēts, jo algu paaugstina. Bet, ja rēķinām matemātiski – ja visām precēm, pakalpojumiem paaugstina izmaksas, tad nekas nemainās. Manuprāt, skolotāja darbs nav prestižs. Jau no mazām dienām bērniem tiek pārāk daudz atļauts un nav respekta pret skolotāju. Uzskatu, ka skolēniem tagad ir pārāk daudz brīva laika, līdz ar to ir bezdarbība.
- Jūsuprāt, kāda ir pagastu skolu perspektīva?
- Veclaicenē ir apvienotās klases, tādēļ ir grūti strādāt gan pedagogam, gan skolēnam. Tāpat programmā paredzētais ir jāiemāca. Veclaicenes skolā ir tikai 34 skolēni, pieļauju, ka šis mācību gads Veclaicenei ir starp pēdējiem. Divām skolām blakus ir grūti pastāvēt – agrāk Jaunlaicenē skolas nebija. Kad strādāju Veclaicenes skolā no 1964. līdz 1971.gadam, tajā bija vairāk nekā 100 bērnu. Daba Veclaicenē ir skaista, bet cilvēku nav. Pašvaldība skolā ieliek sirdi un dvēseli, bet skolēnu trūkst.
- Jūsu kaislība ir ceļošana.
- Jā, jau vairākus gadus. Tikko atgriezos no Sardīnijas, Korsikas un Sicīlijas. Ceļojumos vienmēr braucu ar autobusu, jo tā ir lētāk un var daudz vairāk redzēt. Kolēģiem jokoju, ka iemesls par labu autobusa izvēlei ir arī tas, ka lidmašīna ļoti lēni krīt...
Esmu bijis Norvēģijā, Itālijā, Šveicē, Lihtenšteinā, Grieķijā, Krētas salā, Monblānā, Igaunijas salās, Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā. Sakrāju naudu un gadā vienā ceļojumā aizbraucu. Manuprāt, ļoti skaista zeme ir Norvēģija, arī Itālija. Vienā ceļojumā nopirku izcilā matemātiķa Pitagora statueti – tā pusgadu atradās skolā uz klases galda. Kolēģi gan brīdināja, ka puikas sasitīšot, bet – neviens neaiztika.
Savukārt padomju varas gados Rīgā bija Ceļotāju klubs, kopā ar to daudz kur ceļojām. Bet nākamgad ir iecere aizbraukt uz Īriju, pēc tam caur Lamanšu atpakaļ uz Latviju.  
- Ko novēlat saviem kolēģiem Skolotāju dienā?
- Galvenais ir veselība, tādēļ vēlu visiem stipru veselību. Vēlu arī labestību un prasmi katrā skolēnā censties saskatīt labo, jo katrā ir kaut kas labs. Bet nerātnajiem skolēniem jālasa morāle, kamēr apnīk.

Citu datumu laikraksti

  • Jauniņais šāvējs un valsts nodevējs

    Atdarinot ASV skolās agrāk uzdarbojušos priekšgājējus, šonedēļ Kauhajoki kāds 22 gadus vecs topošais kulinārs, atstājis pirmsnāves zīmīti ar...

  • Desmitdaļu – nost!

    Valdība pagājušo nedēļ pieņēmusi dažus visai radikālus lēmumus, lai praksē attaisnotu tik plaši bazūnēto jostu savilkšanas politiku.Klerku mazāk,...

  • Sanāk uz tirgus jampadraci

    Vakar, 28.septembrī, Alsviķu pagastā pie Strautiņu pamatskolas notika tradicionālais Miķeļdienas gadatirgus. Tas vietējos iedzīvotājus un sabraukušos...

  • Kā bērni izprot naudas vērtību?

    Naudas plānošanas centrs un „GE Money Bank” līdz 10.oktobrim noskaidros, kā bērni izprot naudu, tās vērtību, un veicinās bērnu izglītošanos par...

  • Mūsu skola ir īpaša

    Ilzenes pamatskola šogad, uzsākot mācības, sagaidīja skolēnus, skolotājus un vecākus saposusies – atsvaidzināts krāsojums klasēs, nomainītas dažas...

  • Brauciet lēnām ... pa ceļiem

    Atminiet manu mīklu! Ielāps uz ielāpa, dūriena neviena. Nē, tā nav kāpostgalva. Tie ir Latvijas ceļi, kas ar neskaitāmajiem bedrīšu remontiem...

  • Aicina uz nodarbībām

    Alūksnes bērnu un jauniešu centrā šajā mācību gadā sāk darboties vairākas jaunas interešu izglītības programmas. Un joprojām visi – lieli, mazi,...

  • Būs Miķeļa gadatirgus

    Svētdien Strautiņos notiks tradicionālais Alsviķu Miķeļa gadatirgus, kas tiek rīkots jau devīto reizi pēc kārtas un kura sākums paredzēts pulksten...

  • Vērtē Alūksnes sakārtotību

    Alūksnē bija ieradusies konkursa “Sakārtotākā Latvijas pilsēta 2008” vērtēšanas komisija, kurā ir 12 locekļi. Vērtētājus ar pilsētu iepazīstināja...