Ābols no ābeles tālu nekrīt?

“Es nezinu, ko lai ar viņu iesāk, tāpēc vienkārši lieku mierā,” nesen sūdzējās kāda devītklasnieka mamma, un pieļauju, ka līdzīgas izjūtas ir daudziem vecākiem.

"Es nezinu, ko lai ar viņu iesāk, tāpēc vienkārši lieku mierā," nesen sūdzējās kāda devītklasnieka mamma, un pieļauju, ka līdzīgas izjūtas ir daudziem vecākiem. Jau pirmo klašu audzēkņi reizēm šķiet tik gudri un pašpārliecināti, ka pieaugušais viņu klātbūtnē mulst.
Patiesību sakot, fakts, ka bērns uz katra soļa apliecina savu pārākumu, viņa dzīves pirmajos gados mūs nemaz netraucē. Ir pat interesanti, kad mazulis mūs pamāca "nu gluži kā pieaudzis cilvēks", ka ciemos atnākušajiem onkuļiem un tantēm prot "aizbāzt muti". Vienīgi tad, kad lolojuma pārgudrība sāk traucēt un kļūst aizskaroša pašiem, vecāki attopas. Diemžēl parasti tas notiek, bērnam nonākot tīņa vecumā, un tad jau kaut ko mainīt ir samērā grūti.
Vai viņi ir gudrāki?
Tie, kuri vēro erudīcijas spēli "Vai esi gudrāks par piektklasnieku?", droši vien būs pamanījuši, ka gluži ģēniji mūsu bērni tomēr nav. Ir lietas, ko viņi zina, un ir lietas, ko nezina, - gluži tāpat kā mēs, pieaugušie. Turklāt jāņem vērā, ka minētajā televīzijas spēlē tiek pārbaudītas zināšanas, ko bērni apguvuši salīdzinoši nesen, bet pieaugušie - pirms pieciem, desmit un vairāk gadiem. Un patiesībā ne jau erudīcija ir noteicošais, bet prasme savas zināšanas likt lietā. Reizrēķina pārzināšana un prasme perfekti risināt teksta uzdevumus vēl nenodrošina spēju veiksmīgi rīkoties ar kabatas naudu, zināšanas ķīmijā nepasargā no narkotiku atkarības, izcilas zināšanas fizikā nav šķērslis datoratkarībai. No psiholoģiskā viedokļa problēma ir tā, ka, visiem iespējamajiem līdzekļiem vairojot bērna teorētisko zināšanu bāzi, mēs nereti atstājam novārtā viņa emociju pasauli. Rezultātā veidojas personība, kas neizprot pati sevi un nespēj saprast citu emocionālos pārdzīvojumus. Citiem vārdiem, attīstot bērnu prāta spējas, nereti tiek piemirsts par nepieciešamību vairot viņu sirds gudrību. Būt kopā ar šādu aukstasinīgu erudītu ir grūti. Kāda paziņa stāstīja gadījumu. Viņa saņēmusi prēmiju un nopirkusi meitai jaunus ziemas zābakus, lai gan tobrīd apavus vajadzējis arī pašai. Liels bijis pārsteigums un sarūgtinājums, kad nākamajā dienā, abām kopā pa ielu ejot, meitene dusmīgi paziņojusi: "Mamm, man ir kauns iet ar tevi kopā!" Izdabājot bērnu prasībām, mēs varbūt varam nopirkt viņu paklausību, bet mums neizdosies tā iegūt viņu sapratni, cieņu un vēl jo vairāk - mīlestību.
Vai viņi tiešām mūs ienīst?
Dažbrīd pieaugušo izvirzītās prasības var bērnu tik ļoti saniknot, ka šķiet: viņš mūs ienīdīs uz visu atlikušo mūžu. Tomēr patiesībā bērni pēc vecāku noteiktiem ierobežojumiem ilgojas. Pirmkārt, skaidri saprotamas, pamatotas prasības rada drošību, jo bērns zina, ar ko kurā situācijā rēķināties. Pie reizes tās arī kalpo kā aizbildinājums situācijās, kad jāatsakās no vilinoša piedāvājuma. Bērnam būs vieglāk izvairīties no nepieciešamības uzsmēķēt vai nobaudīt alkoholu, ja viņš varēs draugiem teikt: "Manam vecajam ir "baigais ņuhs": - ja noķers, ka esmu lietojis, nesaņemšu kabatas naudu veselu mēnesi!" Otrkārt, saprātīgas prasības pierāda, ka vecākiem rūp, kas ar bērnu notiek. Kāds sešpadsmitgadnieks bija pasācis pa vakariem uzturēties ārpus mājas, draugu dzīvokļos skatoties video. Rezultātā netika pildīti mājas uzdevumi un pasliktinājās sekmes. Pēc sarunas ar psihologu vecāki nolēma būt prasīgāki. Kopīgi ar dēlu viņi izstrādāja dienas režīmu un regulāri pārbaudīja, kā tas tiek ievērots. Sākumā puisis bija ar jauno kārtību neapmierināts, taču, kad sekmes uzlabojās, pakļāvās tai labprāt. Vēlāk jaunietis atzina, ka, lai gan juties ļoti dusmīgs, viņš vienlaikus bijis arī pateicīgs vecākiem, ka viņi piespiež saņemties un pārvarēt slinkumu. Treškārt, prasības ir līdzeklis mērķa sasniegšanai, nevis sods. Pazinu kādu vecmāmiņu, kura brīžos, kad mazbērni negribēja, piemēram, savākt savas rotaļlietas, skaitīja viņiem skaitāmpantu: "Slinkum, slinkum, laid man vaļā; Slinkum, slinkum..." Šī gudrā sieva saprata, ka ne jau bērns ir slikts, bet slikti ir tas, ko viņš konkrētajā brīdī dara. Nodalot šīs divas lietas, vecmāmuļa kļuva par bērnu sabiedroto grūtajā pašizaugsmes darbā. Mūsdienu vecākiem vajadzētu rīkoties tāpat: nenosodīt bērnus, bet viņu negatīvo rīcību, protams, neaizmirstot uzslavēt par to, kas izdevies labi un pareizi.
Kāpēc tā notiek?
Atsvešinātība starp paaudzēm ir problēma, kas saista arvien lielāku sabiedrības un zinātnieku interesi. Viens iemesls varētu būt sabiedrības dzīves stila izmaiņas, "piemēram, pirmās Latvijas brīvvalsts laikā vairumam valsts iedzīvotāju ienākumu avots bija mazās zemnieku saimniecības, kas noteica, ka vienas ģimenes dažādām paaudzēm ir kopīgi mērķi un nepieciešamība sadarboties. Šobrīd katrs atsevišķs indivīds ekonomiski ir daudz neatkarīgāks, taču līdz ar to arī nav vairs motivācijas koncentrēt spēkus attiecību veidošanai. Otrs iemesls varētu būt cilvēka psihē notiekošās izmaiņas. Pēdējos divdesmit gadus arvien biežāk tiek runāts par tādiem psiholoģiskiem fenomeniem kā hiperaktivitāte un indigo bērni. Hiperaktivitāte izpaužas kā fizisks nemiers, kas pārsniedz normālu bērna kustīgumu. Šādi bērni nespēj nosēdēt mierīgi pat nedaudzas minūtes, viņi nepārtraukti skrien, kāpj, lec, aiztiek visu, kam tiek klāt. Savukārt indigo bērni no vienaudžiem atšķiras ar to, ka ir izaicinošāki, inteliģentāki, intuitīvāki, jūtīgāki, garīgāki un atsevišķos gadījumos arī agresīvāki. Viņi izmanto daudz vairāk nekā pierastos 5 procentus savu smadzeņu, viņu nervu sistēma ir daudz jūtīgāka, viņu energo - informatīvā sistēma ļauj iegūt daudz plašāku pieredzi un informāciju. Protams, ne katrs nevaldāms bērns pieder vienai vai otrai minētajai grupai, tomēr ir neapstrīdams fakts, ka mūsdienu bērni ir krietni vien citādi nekā bērnībā bija viņu vecāki. Der ieklausīties arī viedoklī, ko pauž filozofi. Viņi uzskata, ka karu rezultātā cilvēces apziņā ir zudusi pasaules viengabalainības aina un līdz ar to arī drošības izjūta. Tie ne tikai atnesa milzīgu materiālu postu, bet arī pazudināja miljoniem cilvēku, tādējādi iedragājot ticību morālei un humānismam. Vienlaikus cilvēki ilgojās pēc gandarījuma. Ikviens pēckara bērns, kurš bija spiests uzaugt bez tēva, mātes vai pat bez abiem vecākiem, sirds dziļumos ilgojās, kaut taču kāds pateiktu, ka viņam nodarīta netaisnība, kaut pažēlotu viņu. Diemžēl tā nenotika. Padomju valsts savus pilsoņus mudināja būt stipriem un lepoties ar saviem zaudējumiem. Rezultātā sabiedrībā ir uzkrājusies milzīga spriedze, ko paaudzes, kas kara šausmas nav pieredzējušas, vairs nespēj un arī nevēlas savaldīt. Vēl viens atsvešināšanās iemesls varētu būt straujais tehnikas, zinātnes un kultūras progress. Pats prātam neaptveramākais šī laikmeta ieguvums ir virtuālā realitāte. Cilvēks var pelnīt naudu, nomaksāt rēķinus, sarunāties ar draugiem, nosūtīt vēstules un darīt neskaitāmas citas lietas, neizejot no savas istabas. Lai gan tas ir ērti un patīkami, tomēr saikni starp paaudzēm neveicina.
Ko ar viņiem iesākt?
Iespējams, ka minētie faktori darbojas vienlaicīgi, arvien vairāk attālinot katru iepriekšējo paaudzi no nākamās. Tomēr tas nenozīmē, ka vecākiem būtu jānolaiž rokas. Labākā attiecību uzlabošanas metode joprojām ir izrunāšanās. Izmantosim to! Jūs teiksiet, ka to jau darāt? Bet par ko ir jūsu sarunas? Vai tās neaprobežojas tikai ar bērna sekmju un ģimenes budžeta apspriešanu? Taču bērniem vajag krietni vairāk. Arī tad, ja mūs sāpinājuši, viņi grib dzirdēt, ka ir mums nozīmīgi, ka mēs paļaujamies uz viņiem, ka viņiem ticam. Laiks ir izmainījis visu, izņemot cilvēka mūžseno nepieciešamību justies piederīgam, mīlētam, pieņemtam. Ja spēsim apmierināt bērnu slāpes pēc emocionālā siltuma, pārējās problēmas atrisināt būs daudz vieglāk un nesāpīgāk.
***
Fakti
- Hiperaktivitāte ir slimība, kuras ārstēšanai nepieciešami medikamenti. Vairāki plaši pētījumi pierāda, ka ar "Ritalīnu" ārstētie bērni ļoti reti pieaugot izjūt slimīgu tieksmi pēc medikamenta, kamēr neārstētie bērni pieaugot 30-40 procentos gadījumu kļūst atkarīgi no alkohola, drogām, vai nonāk kriminālā vidē.
- Termins "indigo bērni" radies no 1982.gadā publicētās Nensijas Annas Teipas grāmatas "Savas dzīves izpratne caur krāsām", kurā autore vērš uzmanību uz cilvēka īpašību un uzvedības saistību ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsu. Indigo bērniem tā ir specifiski zilā - indigo - krāsā.
- Indigo bērnu ķermeņa elektromagnētisko vibrāciju diapazons ir vismaz divas reizes augstāks nekā "normāliem" cilvēkiem. Ja kādreiz intelekta koeficients 130 bija sastopams vienam no desmit tūkstošiem bērnu, jaunā laikmeta bērniem tas vairs nav nekas īpašs.

Citu datumu laikraksti

  • Zeltiņu skolā būs centrālapkure

    Iepriekšējās krāšņu sistēmas vietā šonedēļ Zeltiņu pamatskolā sāks darboties centrālapkure.Iepriekšējās krāšņu sistēmas vietā šonedēļ Zeltiņu...

  • No izsoles gūs papildu līdzekļus

    Pagasta padome apstiprinājusi šāgada budžetu, kas gan ir līdzīgs pērnā gada budžetam.Pagasta padome apstiprinājusi šāgada budžetu, kas gan ir līdzīgs...

  • Trūkst sporta laukumu

    Finansējumu var iegūt ar projektu.Finansējumu var iegūt ar projektu Alūksnes pilsētas šāgada budžetā nav paredzēts finansējums sporta laukumu...

  • Ar čeku neceļos

    JL pametuši vairāk nekā 20 biedri no reģioniem, tomēr partija ir apņēmības pilna piedalīties nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.JL pametuši...

  • Pacients ēdienā atrod peles galvu

    HELSINKI. Somijā Ziemeļkarēlijas slimnīcas pacients tvaicēto dārzeņu porcijā atradis peles galvu.HELSINKI. Somijā Ziemeļkarēlijas slimnīcas pacients...

  • Britu sievietes panāk «krūšturu vienlīdzību»

    LONDONA. Lielbritānijas sievietes izcīnījušas simbolisku uzvaru cīņā par vienlīdzību – valstī otra lielākā pārtikas lielveikalu ķēde «Asda»...

  • Risks maksā dārgi

    Par nelikumīgām lūšu medībām - kriminālsods.Par nelikumīgām lūšu medībām - kriminālsods Ne tikai medībās, arī medību pārkāpumu atklāšanā nereti talkā...

  • No parasta grauda līdz optiskai sistēmai

    Viena no ieroča svarīgākajām sastāvdaļām ir tēmēklis. Bez tā nav iespējams izdarīt precīzu šāvienu.Viena no ieroča svarīgākajām sastāvdaļām ir...

  • Receptes

    Cepta meža cūkas fileja. 2 šķēles gaļas (katra 150 g), glāze kazeņu vai plūmju liķiera, 4 ēdamkarotes augu eļļas, sāls, malti melnie pipari, 250 g...