Adventes vainags – sajūtu vainags

Turpinās no 1.lappuses

Darinot Ziemassvētku gaidīšanas simbolu - adventes vainagu, florista amata zellis Dina Semjonova un floriste amatiere Liāna Bērziņa no Apes aicina ieklausīties savās iekšējās sajūtās. Adventes vainags ir sajūtu vainags, un katrs to var veidot, ļaujoties savām iekšējām izjūtām.
Adventes laiks abām radošajām sievietēm ir gada skaistākais laiks. Ne tikai tādēļ, ka tieši šis ir gada darbīgākais laiks un jāgatavo ne viens vien svētku dekors, bet arī tādēļ, ka gaidīšanas laiks ir dvēseliskākais, mīļākais un ģimeniskākais laiks gadā. “Līdzīgi kā, gatavojot adventes vainagu, tīkamākais ir gatavošanas process, tā, arī gaidot Ziemassvētkus, mums vislabāk patīk gaidīšanas laiks. Varbūt pat vairāk par pašiem svētkiem. Šis ir pārdomu laiks, kad domājam par saviem mīļajiem, izvēlamies vai gatavojam pašas dāvanas. Gaidīšanas laiks ir pats labākais. Tas ir brīnumu laiks, ko paši radām,” teic floristes.

Modē – dabas toņi un s
ukulenti
Gaidot svētkus, viņas izgatavojušas ne vienu vien adventes vainagu un ar savām prasmēm, zināšanām labprāt dalās. Arī vainagu darināšanas mode, laikam ejot, mainījusies. “Kādreiz darināja zaļus vainagus tikai no skujām, vēlāk modē bija apsiet ar lenti. Adventes vainagos vienmēr aktuāla krāsa bijusi un būs sarkanā. Tas ir tradicionāli un nemainās. Tāpat arī nemainīga un klasiska vērtība laiku laikos ir skujas - gan egļu, gan priežu. Līdzīgi kā mazā melnā vakarkleita ir klasika,” stāsta D.Semjonova. Meklējot jaunus akcentus, ko likt adventes vainagos, viņa iecerējusi vainagā ielikt sukulentus (telpaugi – red.), kas ir šobrīd ļoti iecienīti un kurus daudz izmanto floristi. “Runājot par krāsām, šim gadam raksturīgas ir zemes krāsas. Tie ir toņi, kas nav spilgti - maigi violeti, brūni, zilganzaļi,” stāsta D.Semjonova. Vainagos iederas rudenīgas veltes, piemēram, zīles, rieksti un kastaņi. “Arī kāds spīdumiņš Ziemassvētkiem piestāv. Sniegs vizuļo un mirdz. Prieks acīs arī mirdz,” papildina L.Bērziņa.

Jāpaļaujas uz sajūtām
Tomēr nevajag paļauties tikai uz modes tendencēm, jāuzticas savām sajūtām. Arī D.Semjonova un L.Bērziņa vairāk paļaujas uz sajūtām, nevis tiecas pēc modes. “Nevajag baidīties kopā likt dažādus materiālus. Vainagā jāliek tas, kas uzrunā, un katram tās ir pavisam citas lietas. Manā vainagā šogad ir sudrabegle, priede, eikalipts un sukulenti. Tie ir materiāli, kas pie manis šogad “atnākuši.” Jāuzticas savām sajūtām. Nereti materiāls pats saka priekšā, ko ar viņu darīt. Katrai lietai ir sava vieta. Ja tā nav, tad neizskatās labi,” saka D.Semjonova. Tam piekrīt arī L.Bērziņa, sakot, ka reizēm materiāls pats atrod savu īsto vietu, piemēram, bumbiņa nejauši iekrīt tur, kur pats nekad to nebūtu iedomājies ielikt, taču izskatās ļoti labi.
D.Semjonova teic, ka jābūt arī zināšanām, kā izvietot, jo tad izvērtē, kur ko un kā labāk likt, ievēro  proporcijas. “Ir pamatlikumi, kuri jāiemācās. Materiālus var izvietot gaumīgi un arī negaumīgi. Katram gaume ir sava. Tomēr, skatoties uz vainagu, var nebūt sajūtas, ka tur ir vienotība un labs kopskats. Ir jāatrod vidusceļš starp haosu un pareizību,” uzsver D.Semjonova. L.Bērziņa papildina, ka, mājās darinot vainagu, lielākoties visi paļaujas uz sajūtām, un tas nav slikti. “Tas ir viņa vainags un viņa sajūtas, un nav svarīgi, vai ir ievēroti kādi likumi. Viņam tāds patīk, un tas viņu raksturo,” teic L.Bērziņa.

Idejas virmo visapkārt
D.Semjonova atklāj, ka arvien jaunas un interesantas idejas rodas strādājot. “Ne vienmēr, sākot gatavot vainagu vai citu floristikas darbu, rezultātā tas ir tāds, kā sākotnēji iecerēts. Idejas rodas procesā. Strādājot. Tās virmo visapkārt un īstajā brīdī pašas atnāk, atliek tikai “paņemt”,” saka D.Semjonova. Būtiski esot arī apmeklēt floristu kursus, seminārus, kur arvien var uzzināt ko jaunu. “Dina aizbrauc uz kursiem, sasmeļas jaunas radošas idejas, kuras, savukārt, nodod mums. Esam domubiedru grupiņa, kura kopā sanāk ik otrdienu - mācāmies, eksperimentējam un iedvesmojamies cita no citas. Dina ar informāciju dalās gluži kā ar mazu zirnīti, kuru ļauj mums katrai iestādīt un tālāk audzēt pašām,” saka L.Bērziņa. Viņa floristikai pievērsusies, pateicoties D.Semjonovai, kura organizē radošās darbnīcas. “It kā floristika man patika sen, bet tieši Dina “parāva sev līdzi”,” smej L.Bērziņa. Pati D.Semjonova ar floristiku aizraujas jau ilgāk nekā 15 gadus un ieguvusi florista amata zeļļa diplomu.

Radošais darbs – saldais ēdiens
Abas ir pārliecinātas, ka florists ir mākslinieks, kuram pa druskai jāprot no visām mākslām. “Jāprot strādā ar visdažādākajiem materiāliem. Tieši tādēļ floristi visbiežāk redzami celtniecības materiālu veikalā. Tas ir mūsu mīļākais veikals, kur atrodam stieplītes, klucīšus, urbīšus un citus materiālus,” stāsta D.Semjonova. Tieši materiālu savākšana un sagatavošana ir floristu grūtākais darbs. “Visa salikšana kopā jeb veidošana ir kā saldais ēdiens. Radošais process ir visinteresantākais. Kad darbs ir gatavs, mums pašām tas vairs nav interesants. Gandarījums ir tikai īsu mirkli. Protams, ir prieks pēc tam dzirdēt uzslavas un cilvēku atzinību,” teic D.Semjonova.
Tieši tādēļ, ka materiālu vākšana prasa visvairāk darba un laika, floristes materiālus iemanījušās saskatīt ikdienišķās situācijās. “Floristi nemaz mierīgi pa mežu nespēj pastaigāt ne ogojot, ne sēņojot, jo meklē arī materiālus! Jau vasarā vācam čiekurus, zarus adventes vainagiem un citiem dekoriem,” smej D.Semjonova. L.Bērziņa atklāj, ka mājās pat malku esot krāmēt grūti. “Dina man iemācīja turēt acis vaļā visur un vienmēr. Arī malku, kas jākrāmē mājās šķūnī, saskatu kā floristikas materiālu un lieku čupiņā pagales, kuras noderēs darbiem. Puse malkas grēdas aiziet floristikai, nevis kurināšanai,” stāsta L.Bērziņa.
— Agita Bērziņa

Citu datumu laikraksti

  • Kādā jaukā rītā

    Nākamās paaudzes... Varbūt domāt par šo tēmu un lauzīt galvu par latviešu tautas nākotni lai paliek gaišreģu, viedo tētiņu un māmiņu ziņā. Lai plāno...

  • Kā pareizi izdziedāt Latvijas himnu?

    Kā pareizi izdziedāt Latvijas himnu?

    Vēršot iedzīvotāju uzmanību uz Latvijas valsts himnas izpildījuma veidu, ekspertu komanda 1.novembra konsilijā pauda dažādus viedokļus. Piemēram,...

  • Veltījums savai zemei

    Es mīlu savu zemi, debesis, sauli, mežus, jūras, plašumus, kalnus un lejas. Šī zeme kā dzintarlāse mirdz, jo māmuļa jūra to auklē. No rītiem caur...