Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Aicina uzņemties atbildību par tiem, ko pieradina

Alsviķu pagasta dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Dzintra Bāliņa šajā darbā strādā astoņus gadus, bet ar kāzu ceremonijām saistīta vairāk nekā 20 gadus.

Alsviķu pagasta dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Dzintra Bāliņa šajā darbā strādā astoņus gadus, bet ar kāzu ceremonijām saistīta vairāk nekā 20 gadus. Alsviķos astoņu gadu laikā viņa kopējā dzīves ceļā ievadījusi 40 pārus, šogad - piecus.
“Kāzas - tas ir gaišs brīdis cilvēka mūžā un skaistākais arī manā darbā, tāpat kā jaundzimušo reģistrācija,” laikrakstam stāsta Dzintra Bāliņa.
Kādreiz, strādājot pagasta kultūras namā, viņa aicināta vadīt bērnības svētkus vai arī kāzu ceremonijās rūpēties par māksliniecisko daļu - lasīt dzeju. Viņa atminas, ka tolaik bijis daudz kāzu. Tik lielas kāzas kā pirmajos gados, kad sākusi strādāt, tagad vairs reti rīkojot, tās pārsvarā notiekot nelielā tuvinieku lokā. Dzeju vēl vairāk Dz.Bāliņa iemīļojusi, mācoties Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā. Viņa priecājas, ka tagad šo aizraušanos var izmantot darbā.
Atkāpās no galda
Viņa spilgti atceroties arī pirmo pašas vadīto kāzu ceremoniju. “Biju pieradusi daudz runāt publikai, taču uztraukums tik un tā bija liels. Tagad par to varu pasmaidīt. Biju nostājusies cieši pie galda, taču kājas trīcēja un līdz ar to arī galds. Jutu, ka apkārtējie to ievērojuši, tāpēc pamazām no galda atkāpos,” atzīst viņa. Vienreiz gandrīz aizmirsusi uzaicināt ceremonijas dalībniekus apsveikt jauno pāri ar ziediem, gadījies arī tā, ka pirms laulību reģistrācijas neesot nolikusi pildspalvu, lai jaunais pāris varētu apliecināt savu izvēli ar parakstu, tikai pēdējā brīdī attapusies.
Kaunējās nākt uz ceremoniju
“Visvairāk man patīk, ka laulāties nāk vecāka gadagājuma cilvēki, vienalga, vai tās ir atkārtotas laulības, iemesls ir agri zaudēta otra puse, vai kāds cits cēlonis. Viņiem ir īpaša attieksme pret šo notikumu un strāvo savstarpējs īpašs siltums. Precoties gados jaunākiem pāriem, šķiet, kāzu svinības bieži vien ir viņu vecāku vēlme, viņi arī kārto visas lietas. Parasti jau jaunajiem ir pieteicies bērniņš, un tad nav mazsvarīgi, kā to uzņem jaunlaulāto vecāki. Bija mamma, kas šādā situācijā man teica, ka nenāks uz ceremoniju, jo viņai esot kauns. Es, protams, centos pārliecināt sievieti, ka tas ir viņas bērns, ka dzīve ir jāprot pieņemt tāda, kāda tā ir. Pēc tam bija tik mīļi, kad viņi nāca pie manis reģistrēt bērniņu,” apgalvo Dz.Bāliņa.
Gredzeni ir par mazu
Viņa esot redzējusi, kā jaunlaulātā māte visu ceremoniju nosēž, neviens sejas vaibsts pat nepakustas. “Kāda jaunajiem var būt sajūta, to visu redzot,” vērtē dzimtsarakstu darbiniece. Arī jaunlaulāto attieksme mēdz būt dažāda. Dz.Bāliņa esot dzirdējusi no kolēģēm gadījumus, ka jaunais pāris svinīgās ceremonijas laikā nekautrējas smieties par to, ko runā dzimtsarakstu darbinieks. Viņas praksē neesot neviena tāda gadījuma, kad kāzu ceremonijas laikā būtu izcēlies incidents vai kāds apdraudētu tās norisi. Savulaik kāzās ceremonijā kāds klātesošais “cēlis gaismā’’ ģimenes drāmu, līdz asarām aizvainojot jauno sievu.
“Pirms ceremonijas pārrunājam tās norisi un to, kas līgavai un līgavainim būs jādara. Grūtākais parasti ir gredzenu uzvilkšana. Tajā mirklī ir uztraukums un parasti viņiem šķiet, ka gredzeni ir nopirkti par mazu,” atklāj viņa. Emocionālāki esot vīrieši, viņos jaušams īpašs uztraukums. Arī tad, kad viņi nāk reģistrēt savu bērniņu. Dz.Bāliņai šķiet, ka vīrieši ir patiesāki, sievietes to vairāk uztverot kā pašu par sevi saprotamu lietu.
Nojauš, kam kopdzīve neizjuks
Dz.Bāliņa vienmēr cenšoties katram pārim atrast īpašus vārdus, nevis uzrunā izmantot vienu un to pašu tekstu pēc šablona. “Pagastā, strādājot šajā darbā, ir priekšrocība - cilvēki ir pazīstami. Man taču ir jāpasaka kaut kas tāds, kas viņus aizkustina un paliek atmiņā no šā nozīmīgā notikuma. Pēdējā laikā cilvēki tik maz cits citam saka ko labu, viņiem ir aizmirsies, kā to dara,” spriež Dz.Bāliņa.
Viņa jaunajām ģimenēm uzsverot, ka laulība nozīmē uzņemties atbildību par otru cilvēku. “Tas ir tāpat kā saka A.de Sent - Ekziperī Mazais princis, ka jābūt atbildīgam par to, ko esi pieradinājis. Ceremonijā esmu ievērojusi mīlošu acu skatienu, to, kā cilvēki pieskaras viens otram, kādas jūtas tas pauž. Uzreiz var pamanīt arī to, ja šāda kontakta nav,” secina viņa. Darba gados iemācījusies diezgan nekļūdīgi pateikt, kuram pārim veidosies veiksmīga ģimenes dzīve un kuram ne. Viņas praksē esot gadījumi, kad vienu un to pašu cilvēku nākoties laulāt vairākkārt. No tiem pāriem, ko Dz. Bāliņa laulājusi, laulība šķirta divām ģimenēm.
Darbiniekus nekur nesagatavo
Dz.Bāliņa ir neizpratnē, kāpēc Latvijā nav nevienas augstskolas, ne iestādes, kas sagatavo dzimtsarakstu nodaļu darbiniekus. “Kādreiz pagastu nodaļas bija Alūksnes dzimtsarakstu nodaļas pakļautībā. Bieži notika semināri, kuros operatīvi uzzinājām par dažādām aktualitātēm un izmaiņām likumdošanā. Tagad pašam jāseko līdzi aktualitātēm,” atzīst viņa.
Kas ir laulību līgums?
Laulības līgums regulē un sakārto laulāto mantiskās attiecības. Laulības līgumu iespējams papildināt, grozīt vai izbeigt. Laulības līgumu var slēgt gan pirms došanās laulībā, gan arī laulības laikā, bet to reģistrē tikai pēc laulības noslēgšanas. Līgumu slēdz notariālā kārtībā, klāt esot abiem laulājamiem vai laulātajiem, bet, ja laulājamie ir nepilngadīgi, arī viņu likumīgajiem pārstāvjiem. Tā slēdzējus nevar aizstāt pilnvarnieki. Var noslēgt divu veidu laulības līgumus - visas laulāto mantas šķirtību vai kopību.
Ja līgums noslēgts par laulāto mantas kopību, mantu, kas piederējusi laulātajam pirms laulībām, kā arī laulības laikā iegūto mantu uzskata par kopīgu un nedalāmu. Pastāvot laulāto mantas kopībai, tajā neietilpst manta, ko laulības līgumā laulātie noteikuši par katra atsevišķo mantu. Savukārt laulāto mantu šķirtība nosaka, kāda manta kuram laulātajam pieder. Tas attiecas gan uz kustamo, gan uz nekustamo īpašumu, ar to laulātais var rīkoties neatkarīgi no otra. Lai laulības līgumam piešķirtu saistošu spēku pret trešajām personām, to reģistrē Laulāto mantisko attiecību reģistrā, ko kārto Uzņēmumu reģistrs.

Citu datumu laikraksti

  • Vēsā rudens vakarā baudīsim karstu saldēdienu!

    Kamēr vēl augļos, ogās un dārzeņos vitamīnu ir papilnam, varam tos izmēģināt un nobaudīt dažādos ēdienos. Pagājušajā sestdienā piedāvājām pagatavot...

  • Nemeklē lielu laimi, bet atrod jaunas pārmaiņas

    Baltijas Tranzītu bankas Alūksnes filiāles direktore Ilze Merga ir kurzemniece, nāk no Kuldīgas. Pirmajā tikšanās reizē ar viņu nekas neliecina par...

  • Labas uzvedības ABC

    Piemērotas frāzes, ko komunikabls estēts var izmantot, aizgājis viesos.Piemērotas frāzes, ko komunikabls estēts var izmantot, aizgājis viesos. -...

  • Rajonā joprojām trūkst zobārstu

    Alūksnes rajonā joprojām aktuāla problēma ir zobārstu trūkums.Alūksnes rajonā joprojām aktuāla problēma ir zobārstu trūkums. Ar “Alūksnes Ziņu”...

  • Finišē kalnu velosipēdisti

    Pie Alūksnes ezera, Tempļakalna pakājē sestdien, 18.oktobrī, uz atklātā Alūksnes rajona čempionāta noslēguma sacensībām pulcējās 66 kalnu...

  • Vai tas ko mainīs?

    Aizliegts auglis vienmēr ir saldāks. Diemžēl tas ir neapgāžams fakts. Jo vairāk tev atkārtos, ka nedrīkst TO un TO, notiek gluži pretēji - roka...