Aicinājums uz... pērienu

1905.gada revolūcijas notikumi, kas risinājās pirms gadsimta, nav nemaz tik seni, tomēr Latvijas vēsturē šī ir gandrīz balta lapa.

1905.gada revolūcijas notikumi, kas risinājās pirms gadsimta, nav nemaz tik seni, tomēr Latvijas vēsturē šī ir gandrīz balta lapa. Par strādnieku apšaušanu Rīgā atgādina vien piemineklis Daugavmalā, par ko studenti ironizē: redz, kā viens onkulis dod otram arogu. Jā, vēstures stundās stāsta faktus un literatūras stundās mācās Jāņa Akuratera dzejoli "Ar kaujas saucieniem uz lūpām". Kaut kā pietrūkst, lai rastos izpratne - tas bija pagrieziena punkts mūsu valsts iedzīvotāju ticībā, ka pašnoteikšanās ir iespējama. Svarīgus vēstures notikumus puslīdz objektīvi izvērtēt spēj nākamā paaudze, tātad - ir pienācis laiks to darīt.
Paula Putniņa lugā "Aicinājums
uz... pērienu" muižkungs gaida, ka sodu saņemt paši pieteiksies visi, kas baznīcā klausījušies dumpinieka runu. Tad viņu mājas paliks neskartas. Tas ir jautājums par kompromisu starp pašlepnumu un pazemojumu. Kas ir svarīgāk - dzīvot ar saliektu muguru vai tomēr reizi par visām reizēm izslieties pilnā augumā, būt tam, kas esi? Rīgas Rātslaukumā 13.janvārī atvēra Brīvības grāmatu, kurā ikviens var ierakstīt savus uzskatus par brīvību un demokrātiju. Varēja izteikties, kā mums visvairāk pietrūkst un par ko mēs būtu gatavi cīnīties. Domāju, ka ir vērts mēģināt atbildēt uz šiem jautājumiem.
Atbrīvojušies no totalitārās padomju iekārtas, ar lielu sajūsmu bez atlases pārņemam visu, ko piedāvā Amerikas un citu valstu kultūra. Latvijas galvaspilsētā ņirb reklāmas un uzraksti svešvalodās. Tiesa, nosaukumi ir rakstīti latviešu burtiem. Televīzijā piedāvā galvenokārt ārzemju filmas - nemitīgu šaušanu, kaušanos, seksu. Reklāmas par šo tēmu ir tik uzbāzīgas un biežas, ka roka sniedzas izslēgt televizoru arī tad, ja pārraide ir skatāma. Vai tiešām ir tā, kā atzina senās Romas valdnieks - tautai vajag tikai maizi un izpriecas? Ja spriež pēc mūsu televīziju gadu mijas piedāvājuma, tad vajadzētu atbildēt apstiprinoši. Nevienu nevar pazemot, ja viņš to neļauj. Acīmredzot ļaujam.
Pēdējos gados viss ir tā, kā cilvēki vēlējušies. Gribējām demokrātiju, tagad mums tā ir. Tikai izrādās, ka arī tā nav nekāda ideālā iekārta. Demokrātija ir laba tad, ja sabiedrība ir pārtikusi. Mēs redzējām, kā dzīvo Zviedrijā, Vācijā, Dānijā, un cerējām, ka mums būs tāpat "rīt uz brokastlaiku". Tagad secinām, ka saujiņa bagāto kļūst arvien bagātāka, toties liela valsts iedzīvotāju daļa grimst nabadzībā. Nav jābrīnās, ka arvien lielāku popularitāti gūst sociāldemokrāti - 1905.gada revolūcijas dalībnieku mantinieki. Trūcīgajiem vēlētājiem nav citu iespēju, kā cerēt uz šīs partijas atbalstu.

Citu datumu laikraksti