Aicinām domāt par dziesmu svētku nozīmi

Dziesmu svētkiem naudas nav? Lai cik ciniski tas neskanētu, bet šāds jautājums iederas uz pašreizējā svētku tradīcijas (ne)saglabāšanas norišu fona. Šajā mēnesī ar jaunu sparu masu saziņas līdzekļos tika diskutēts par dziesmu un deju svētku tradīciju.

Dziesmu svētkiem naudas nav? Lai cik ciniski tas neskanētu, bet šāds jautājums iederas uz pašreizējā svētku tradīcijas (ne)saglabāšanas norišu fona. Šajā mēnesī ar jaunu sparu masu saziņas līdzekļos tika diskutēts par dziesmu un deju svētku tradīciju.
Pirmkārt, sabiedrisko domu sašūpoja ziņa, ka Finanšu ministrija nākamajā gadā skolēnu dziesmu un deju svētkus nav iekļāvusi valsts budžeta projektā, kā formālu iemeslu minot - svētki nav uzskatāmi par nozīmīgu valsts prioritāti. Vienlaikus līdz Saeimas gaiteņiem nonākušas diskusijas par tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas koncepciju. Ministru kabinets gan pieņēmis lēmumu aicināt Saeimu pievienoties Starptautiskajai konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzību, kas pēc ratifikācijas kļūst par Latvijas Republikas likumu, taču jautājums par pastāvīgu finansēšanas programmu nemateriālajam mantojumam paliek atklāts.
Izbrīnu vairs neradīja šiem notikumiem sekojošā dziesmu un deju svētku virsdiriģentu atklātā vēstule par atteikšanos turpmāk bez pienācīga valsts atbalsta uzņemties atbildību ziedot savu laiku dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšanai. Ierindas diriģenti klusē, jo pie viņu algām vairs ne dzīvību pavilkt, ne balsi pacelt. Tagad, kad valdība ir kritusi, jautājums par IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku finansējumu joprojām paliek gaisā karājoties. Vai mēs varam paļauties uz ekspremjera Induļa Emša mutisko solījumu, ka nauda šiem svētkiem noteikti atradīsies?
Gaismas pils vai azartspēļu zāles?
Nacionālās atmodas laikā - astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā - dziesmu svētku tradīcija uzbangoja ar jaunu spēku, pāraugot "Baltijas dziesmotajā revolūcijā". Šajā laikā kopdziedāšana iegūst īpašu simbolisku nozīmi, tai ir gan konsolidējoša nozīme, gan tā kļūst par sava veida nevardarbīgās pretošanās formu.
Ieejot jaunā gadu tūkstotī, kad rīkoto svētku skaits pārsniedz 20, dziesmu svētku tradīcija Baltijas valstīs izveidojusies par vērienīgu kultūras notikumu, kurā tautas pauž savu mentalitāti un pasaules skatījumu ar tam raksturīgo emocionālās enerģijas saiti starp cilvēku un dabu. Baltijas valstu vēsturē dziesmu un deju svētki ir iegājuši kā vienīgais pasākums, kas visos nācijai izšķirošajos brīžos ir spējis mūs vienot. No Latvijas un ārvalstīm, kur vien dzīvo latvieši, svētki ir kopā pulcējuši izkliedēto tautu, nepieļaujot tai izšķīst un pazust svešā kultūrā.
Vai svētki spēs vienot mūs arī šodien?
Vai svētkiem būs valsts atbalsts ne tikai vārdos, bet arī darbos?
Kāda ir dziesmu un deju svētku nākotne, kad visā pasaulē notiek izmisīga cīņa par nacionālo kultūru daudzveidības saglabāšanu?
Top jaunas konvencijas un deklarācijas, bet cik ilgi dziesmu un deju svētku tradīciju var pasargāt tikai starptautiski dokumenti, atzinība un virsdiriģentu entuziasms, ja gadu no gada paši tomēr nespējam vienoties, cik vērti (gan garīgi, gan finansiāli) ir mūsu svētki?
Dziesmu svētku neformālā himna ir "Gaismas pils". Tas ir arī simbols, kas raksturo jauno nacionālo bibliotēku un uz zināšanām orientētu sabiedrību. Ejot pa Rīgas centrālajām ielām un vērojot, kā tajās zeļ azartspēļu bizness, nav grūti iedomāties, kādas zināšanas un prasmes kļūs par alternatīvu mūsu bērniem, ja dziesmu svētku tradīcijas lēnām izgaisīs.

Citu datumu laikraksti

  • Politiskais pilnmēness aptumsums

    Balsojums par nākamā gada budžetu izrādījās liktenīgs Induļa Emša valdībai, tomēr valsts budžets nebija patiesais valdības klupšanas akmens.Balsojums...

  • Traucē bērni, kas diedelē saldumus

    Laikraksta “Alūksnes Ziņas” birojā vakar vērsās vairāki satraukti lasītāji un izteica sašutumu par nedēļas nogalē notikušajiem Helovīna svētkiem, kad...

  • Rādīs filmu par braukšanu dzērumā

    Drīzumā arī Alūksnes rajona vidējās izglītības iestādes saņems izglītojošu videofilmu “(Ne) metam un (ne) braucam!”, tā vērsta pret automašīnas...

  • Lāčplēša dienā būs lāpu gājiens

    Alūksnē 11.novembrī Lāčplēša dienas pasākumi sāksies pulksten 14.00 ar ziedu nolikšanu pie Mātes tēla.Alūksnē 11.novembrī Lāčplēša dienas pasākumi...

  • Viesojas somu jēgeru tradīciju kopēju grupa

    Šonedēļ Somu karavīru kapus Bejā apmeklēja somu jēgeru* tradīciju kopēju grupa četru cilvēku sastāvā.Šonedēļ Somu karavīru kapus Bejā apmeklēja somu...

  • Katrā pagastā būs konsultants

    Šāgada decembrī paredzēts izsludināt konkursu uz lauksaimniecības konsultantu amatiem.Šāgada decembrī paredzēts izsludināt konkursu uz...

  • Arnis

    Šis stāsts ir par cilvēku, kuru daudzi pilsētiņas iedzīvotāji uzskatīja par dīvaini, jo dzīvoja viņš viens, viņa uzskati un rīcība krasi izcēlās...

  • Negadījumā cieš motocikla vadītājs

    26.oktobrī Liepnā ceļu satiksmes negadījumā cietis motocikla “IŽ” vadītājs. Viņš ar kājas traumu nogādāts Alūksnes slimnīcā.26.oktobrī Liepnā ceļu...

  • Kaps jāizrok vismaz stundu pirms ceremonijas

    Ir veiktas izmaiņas Alūksnes pilsētas domes saistošajos noteikumos “Kapu izveidošanas un uzturēšanas noteikumi”.Ir veiktas izmaiņas Alūksnes pilsētas...