Aicinām sūtīt priekšlikumus!

Aicinām uz diskusiju par Zemkopības ministrijas izstrādātajiem noteikumiem par mājas (istabas) dzīvnieku labturību un dzīvnieka īpašnieka tiesībām un pienākumiem.

Aicinām uz diskusiju par Zemkopības ministrijas izstrādātajiem noteikumiem par mājas (istabas) dzīvnieku labturību un dzīvnieka īpašnieka tiesībām un pienākumiem.
Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, suņa apmācībai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumi". Normatīvajā aktā noteiktas minimālās prasības mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības nodrošināšanai, kā arī mājas (istabas) dzīvnieku īpašnieku pienākumi un tiesības.
Aicinām izteikt viedokli par šiem noteikumiem un tajos minētajām normām, kā arī piedalīties interaktīvajā diskusijā, atbildot uz jautājumu: "Ar kādām grūtībām jūsuprāt, nāktos saskarties, ievērojot šos noteikumus?". Normatīvais akts ievietots Zemkopības ministrijas mājas lapas (www.zm.gov.lv) sadaļā "Aktualitātes".
Priekšlikumus un komentārus lūdzam sūtīt līdz 3.septembrim pa e-pastu: "lelde. [email protected]" vai pastu: Zemkopības ministrijas Veterinārais un pārtikas departaments, Leldei Meijai, Republikas laukums 2, Rīga, LV-1981.Tālrunis sīkākai informācijai 7027115.
***
Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, suņa apmācībai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumi
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, suņa apmācībai, kā arī mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumus.
2. Noteikumu prasību ievērošanu savas kompetences ietvaros uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk - dienests) un vietējās pašvaldības attiecīgajās teritorijās.
3. Vietējās pašvaldības vienu reizi pusgadā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai nosūta datus par:
3.1. klaiņojošo mājas (istabas) dzīvnieku izķeršanu, norādot skaitu un rīcību ar tiem (dzīvnieks atdots tā turētājam, atrasts jauns īpašnieks, veikta eitanāzija vai kastrēts/sterilizēts un palaists brīvībā, vai nodots citai patversmei);
3.2. apglabātajiem un kremētajiem mājas (istabas) dzīvnieku līķiem, norādot skaitu un sugu.
4. Praktizējošais veterinārārsts, kurš ir veicis mājas (istabas) dzīvnieku izskatu pārveidojošas vai citas neārstnieciskas operācijas, izdara atzīmi pasē vai vakcinācijas apliecībā, norādot operācijas indikāciju, datumu un personīgās licences (sertifikāta) numuru.
II. Prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai
5. Mājas (istabas) dzīvnieka turētājs vai īpašnieks nodrošina dzīvnieka sugas fizioloģiskajām un zoopsiholoģiskajām vajadzībām atbilstošus labturības apstākļus:
5.1. pietiekamu uzturu;
5.2. atbilstošu vidi (pajumti, atpūtu);
5.3. atsvabināšanu no sāpēm un slimībām;
5.4. apstākļus normālas uzvedības izpausmēm;
5.5. apstākļus, kas nesagādā garīgas ciešanas.
6. Katra fiziska vai juridiska persona, kas ir mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks vai turētājs, ir personīgi atbildīga par dzīvnieka veselību un labturību.
7. Lai mājas (istabas) dzīvnieks netiktu traumēts un netraucētu satiksmes kustības dalībniekus, transportlīdzekļos mājas (istabas) dzīvniekus pārvadā, ierobežojot to pārvietošanos pa salonu.
8. Transportēšanas laikā mājas (istabas) dzīvniekiem nodrošina nepieciešamo gaisa apmaiņu, individuālo platību un atpūtu saskaņā ar katras sugas labturības prasībām.
9. Sabiedriskajā transportā:
9.1. sunim uz purna ir uzpurnis un to tur pavadā vai to pārvadā piemērotā somā, konteinerā vai būrī;
9.2. citus mājas (istabas) dzīvniekus pārvadā piemērotās somās, konteineros vai būros.
10. Dzīvnieku nedrīkst atstāt bez uzraudzības transportlīdzeklī, ja tas apdraud dzīvnieka veselību vai dzīvību.
11. Nekustamā īpašuma koplietošanas telpās un teritorijā mājas (istabas) dzīvniekus atļauts turēt, ja saņemta rakstiska kopīpašnieku un apsaimniekotāja piekrišana.
III. Prasības suņa turēšanai
12. Suni var atsavināt no sešu nedēļu vecuma, nākamajam īpašniekam nododot mājas (istabas) dzīvnieka pasi, ja tāda ir izņemta.
13. Suni var atsavināt divas nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas.
14. Pilsētās un lauku apdzīvotās vietās, sunim atrodoties ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā:
14.2. suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnīgu viņa īpašumā vai valdījumā esošās teritorijas, kurā uzturas suns, norobežošanu (turpmāk - norobežota teritorija) no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas, novēršot iespēju sunim izkļūt no tās;
14.3. pie vārtiem un ieejām piestiprina skaidri salasāmu uzrakstu "Suns!".
15. Pilsētās un apdzīvotās vietās, ārpus norobežotās teritorijas suni:
15.1. ved pie pavadas;
15.2. ved ar uzliktu uzpurni, kas nodrošina citu personu un dzīvnieku drošību, izņemot:
15.2.1. suņus, kuri mācīti invalīdu pavadīšanai;
15.2.2. suņus - sacensību un izstāžu dalībniekus - publiskos pasākumos, ja to ir noteicis attiecīgā pasākuma organizētājs;
15.3. var vest bez uzpurņa, ja īpašnieks spēj kontrolēt dzīvnieka uzvedību.
16. Pilsētās un apdzīvotās vietās ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas un uzpurņa var atrasties pilsētas zaļajās zonās un mežā dzīvnieka īpašnieka vai turētāja uzraudzībā tādā attālumā, kādā viņš spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
17. Ārpus pilsētām un apdzīvotām vietām:
17.1. lauku saimniecībās suni var turēt ārpus telpām nepiesietu un bez uzpurņa, nodrošinot, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus;
17.2. sunim veicot sargāšanas funkcijas, suņa uzturēšanās teritoriju norāda zīme "Suns!";
17.3. ārpus īpašnieka vai turētāja valdījuma suns bez pavadas un uzpurņa var atrasties pastaigu laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
18. Nekustamā īpašuma koplietošanas teritorijā atļauts turēt suni, ja:
18.1. uz suņa uzturēšanās teritorijas norobežojošiem elementiem ir zīmes "Suns!";
18.2.saņemta rakstiska koplietotāju, telpu īpašnieka vai valdītāja un apsaimniekotāja piekrišana.
19. Sabiedriskās vietās suni tā īpašnieks vai turētājs var īslaicīgi atstāt vienu, ja suns ir piesiets pie pavadas, kura nav garāka par vienu metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku.
20. Ja suni tur galvenokārt telpās, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina šādus apstākļus:
20.1. pilnvērtīgu barošanu ne retāk kā vienu reizi dienā;
20.2. nepārtraukti pieejamu svaigu ūdeni;
20.3. pieaugušiem suņiem - pastaigas ne mazāk kā divas reizes diennaktī pa trīsdesmit minūtēm un ar intervālu ne mazāk kā astoņas stundas.
21. Ja suni ārpus telpām tur pastāvīgi piesietu, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina šādus apstākļus:
21.1. pilnvērtīgu barošanu ne retāk kā vienu reizi dienā;
21.2. ap kaklu ne mazāk kā divus centimetrus platu ādas kaklasiksnu vai citu suņa ķermenim pieguļošu aksesuāru, kurš sunim nerada ievainojumus un novērš iespēju patvarīgi atbrīvoties no tās;
21.3. vismaz trīs metrus garu suņa ķēdi vai pavadu;
21.4. ķēdes vai pavadas savienojumu ar kaklasiksnu ar rotējošu elementu. Ja ķēde slīd pa stiepli, tad rotējošie elementi ir pie kaklasiksnas un pie stieples;
21.5. pastāvīgi pieejamu svaigu ūdeni;
21.6. būdu vai mītni (kura atbilst suņa augumam: garumā, augstumā un platumā jāpārsniedz suņa izmēri ne vairāk par 30 centimetriem), kur patverties nelabvēlīgos laika apstākļos. Aukstā laikā būdā ir pakaiši vai cits silts grīdas segums;
21.7. vismaz divas reizes dienā kontaktu ar suņa īpašnieku vai turētāju;
21.8. pastaigu vismaz vienu reizi diennaktī ne mazāk kā trīsdesmit minūtes;
21.9. tīrību suņa mītnē un uzturēšanās laukumā.
22. Ja suni tur pastāvīgi ārpus telpām norobežotā teritorijā, tam nodrošina 21.1., 21.5., 21.6., 21.7., 21.8. un 21.9. apakšpunktā noteiktās prasības. Suni līdz 10 mēnešu vecumam nedrīkst turēt piesietu.
23. Suni pastāvīgi var turēt ārā, ja pēc tā genotipa (organisma iedzimtības faktoru kopuma) vai fenotipa (organisma ārējo un iekšējo pazīmju kopuma) var paredzēt, ka tas piemērots turēšanai āra apstākļos, nekaitējot suņa veselībai un labsajūtai.
IV. Prasības kaķa turēšanai
24. Kaķēnus var atsavināt no desmit nedēļu vecuma, nākamajam īpašniekam nododot mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību.
25. Kaķi var atsavināt divas nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas.
26. Pieaugušu kaķi ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai īpašumā esošās teritorijas:
26.1. tur brīvi, ja kaķis ir sterilizēts vai kastrēts;
26.2. ved pie pavadas, ja kaķis nav sterilizēts vai kastrēts.
(Turpmāk - vēl)

Citu datumu laikraksti

  • Kā izvairīties no viltotām latu monētām?

    Kā izvairīties no viltotām latu monētām? Lai cik labi aizsargāta un droša ir kādas valsts, arī Latvijas, nauda, noziedznieki to mēģina viltot.Kā...

  • Cels sporta kompleksu

    Alūksnes pilsētas domes deputāti nolēma atbalstīt Nacionālo bruņoto spēku viceadmirāļa Gaida Andreja Zeibota lūgumu par zemes gabala piešķiršanu...

  • Bērnus rosina zīmēt

    Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2004. gada Eiropas Kultūras mantojuma dienās “100 apdraudētākie kultūras pieminekļi” izsludina...