Tonakt daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājus pamodināja sievietes kliedziens. "Atdod bērnu! Tas ir mans bērns!".
Tonakt daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājus pamodināja sievietes kliedziens. "Atdod bērnu! Tas ir mans bērns!" Atskanēja savādi trokšņi, un viss apklusa. Aizturētu elpu ieklausījos tumsā, domādama, kas notika ar bērnu. Vajadzētu steigties palīgā, bet nepaguvu apjaust, kurā pusē dzīvoklim skanēja kliedziens.
Pēc pusstundas vai ilgāka laika klauvēja pie kaimiņu dzīvokļa. Neviens neatsaucās, tie kļuva arvien skaļāki. Nu jau durvis dauzīja ar kāju, un ik pēc katra aicinājuma atvērt krievu valodā skanēja vārdi, kas sākas ar m un b. Zēns, kam "rīt jāiet uz skolu", centās palīdzēt mātei iežēlināt māsiņas tēvu(?). Mazā ik pa brīdim žēli ieraudājās. Pulkstenis rādīja trīs. Mans dēls jau bija apģērbies un gatavojās vārīt tēju nakts viešņai, kad izdzirdējām sievietes klusāk izteiktu: "Šoreiz es savu panākšu!" Tātad viņai nebija svarīgi apguldīt bērnus un pašai rast naktsmājas, jo par katru cenu vajadzēja tikt istabā, kur bija vīrietis ar citu sievieti.
Dauzīšanās turpinājās apmēram stundu, ik palaikam apgalvojot: "Lai sauc policiju, ja nevar savu bērnu ielaist!" Droši vien kādam nervi neizturēja. Šķiet, atbrauca policists, un pēc īsām pārrunām abas karojošās puses samierināja. Sieviete iekļuva dzīvoklī, un bija miers. Bet tad viss sākās no gala, un tagad jau sieviete kliedza pagalmā. Pulkstenis bija pieci un vajadzēja braukt uz darbu. Tomēr negulēta nakts ir sīkums salīdzinājumā ar vecāku vardarbību pret saviem bērniem.
Katru dienu dzirdam par līdzīgiem "ģimenes" skandāliem. Psihologi apgalvo, ka bērni ātrāk pārņem negatīvo un to, ko noliedz. Tas nozīmē, ka pēc gadiem dzīvoklī aiz durvīm stāvēs vīrietis, kas tagad ir zēns. Viņam būs vienalga, kas notiek ar tā bērniem vai māti. Mazajai meitenei, kas būs izaugusi par sievieti, nebūs kauna ne rupji lamāties, ne dauzīt durvis, "aizstāvot savas tiesības". Un paliks aizslēgtas pašas svarīgākās – durvis uz mīlestību, jo viņi to nav jutuši un nepazīst.
