Aiz sabiedrības stereotipu restēm

Alūksnes un Apes novadi ir pietiekami mazi, lai cits par citu mēs zinātu visu. Arī es esmu pieredzējusi to, ka ziņa par kāda mana laba drauga nokļūšanu cietumā izplatījās vēja spārniem un es to uzzināju nevis no paša drauga, bet no citiem cilvēkiem.


Lai arī cilvēkiem, kuriem bijušas problēmas ar likumu, nav par to jāstāsta savam darba devējam, nereti tas jau ir zināms. Sabiedrībā valda spēcīgs stereotips par to, ka cilvēki, kuri izcietuši brīvības atņemšanu, nekad nemainās. Tas apgrūtina viņu atgriešanos ne tikai darba tirgū, bet arī dzīvē kopumā.

Cilvēkus dzen izmisumā
Valsts probācijas dienesta Alūk­snes teritoriālās struktūrvienības vadītāja Ilzīte Duļbinska informē, ka Alūksnes un Apes novados 2011.gadā bijuši pieci cilvēki, kuri nosacīti atbrīvoti pirms soda izciešanas termiņa beigām. Tikpat cilvēku ir bijis arī 2012.gadā. “Tas nav daudz. Agrāk veicām postpenitenciālo palīdzību un palīdzējām visiem tiem, kuri bija izcietuši sodu, taču pēc krīzes šo funkciju likvidēja un nu mēs palīdzam tikai nosacīti pirms termiņa atbrīvotajām personām,” viņa teic.
I.Duļbinska uzsver, ka cilvēki pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas paliek kūtri. “Cilvēkiem zūd gribasspēks un vēlme ko iesākt. Zūd saskarsmes prasmes. Tieši tāpēc viņus vajag iedrošināt, lai viņi būtu spējīgi mainīt vidi. Tikai ar kritiku nekad neviens nav izaudzināts, tikai nospiests,” viņa saka.
Probācijas dienests palīdz cilvēkam sarunu veidā un sniedzot dažādus padomus, taču cilvēkam pašam ir jāmeklē darbs, ja vien tas nav piespiedu darbs. Lai arī cilvēkam nav jāstāsta, ka viņš ir bijis tiesāts, ja vien tas nav darbs valsts struktūrās, parasti jau par šiem cilvēkiem zina. Viņa atzīst, ka ne visiem ir viegli atrast darbu un nereti tas cilvēkus dzen izmisumā. “Ir cilvēki, kuri tiešām vēlas mainīties un viņi ļoti cenšas, taču ir arī tādi, kurus vecā vide velk atpakaļ. Iemesls tam ir tas, ka daudziem nemaz nav citu draugu vai ģimenes, un tā ir liela problēma. Šie cilvēki jūtas izolēti un nepieņemti,” viņa teic.
I.Duļbinska aicina ikvienu uzņēmēju pieteikties probācijas dienestā. “Es būtu tikai priecīga, ja pieteiktos kāds uzņēmējs, kurš vēlētos dot iespēju šiem cilvēkiem, lai viņi ātrāk atgrieztos darba tirgū, tādēļ es aicinu ikvienu darba devēju pieteikties pie mums,” viņa teic.
Koperatīvās sabiedrības “Kubulnieki” vadītājs Kaspars Aigars atzīst, ka viņa darbavietā ir bijuši cilvēki ar sodāmību un šie cilvēki nav bez problēmām, taču viņš uzsver, ka, lai arī viņa pieredze nav bijusi no pozitīvākajām, pēc tās nevar spriest par visiem cilvēkiem. “Pieļauju domu, ka gadījumā, ja šāda situācija rastos, es būtu gatavs uzņemt šo cilvēku darbā tādēļ, ka izjūtu darbaspēka trūkumu. Nav jau bezdarbnieku, ir strādāt negriboši cilvēki. Galvenais, lai šis cilvēks sevi pierāda. Ir jau ne tikai kriminālnoziegumi. Cietumā var nokļūt arī par ekonomiskiem noziegumiem. Šiem cilvēkiem ir jāsniedz iespēja, un to, vai viņš ir labs strādnieks, varēs noteikt pārbaudes laikā. Man nekur nebūtu jāreklamē, ka pie manis strādā bijušais cietumnieks, tādēļ nebūt nesatrauktos par kādiem prestiža jautājumiem,” teic K.Aigars.

Visu atlikušo dzīvi nav jāstaigā ar birku „sēdējis”
Kā jau minēja I.Duļbinska, daudziem cilvēkiem ir grūtības mainīties, jo nemainās viņu vide. “Daudzi saka, ka viņi nespēj mainīt vidi, taču es uzskatu, ka to ir iespējams izdarīt. Ir vienkārši ļoti jāgrib to darīt,” viņa teic.
Psiholoģe Vēsma Kalēja norāda, ka zināmas sabiedrības daļas noziedzīga uzvedība tiek  pārmantota paaudzēs un izpaužas zagšanā, žūpošanā, krāpšanā. Vecāki ar savu pretlikumīgo uzvedību dod bērnam negatīvu paraugu un viņi tiek iesaistīti noziedzīgās darbībās. Daļai jauniešu riskanta uzvedība ir tikai vajadzība pārbaudīt ierobežojumus, pārliecināties par savu neatkarību.  “Mana darba pieredze vienpadsmit gadus saistās ar tiesātiem pusaudžiem un jauniešiem. Līdz viņu nonākšanai sociālās korekcijas iestādē krimināllietas jau bija diezgan “biezas” un likumpārkāpumu epizožu daudz. Līdz tam jauniešiem bija dotas vairākas iespējas mainīt uzvedību. Sodāmība, kas traktējama kā nejaušības vai neapdomīgas rīcības sekas, to vidū gadījās reti. Veicot pētījumus tiesātu jauniešu lokā par noziedzības iemesliem, atbildēs tika minēta vecāku šķiršanās un jauna mammas partnera ienākšana ģimenē, kāda no vecākiem apcietināšana, vecāku dzeršana, garlaicība brīvajā laikā, saistīšanās ar tādiem pašiem klaiņojošiem vienaudžiem. Izsalkums kā zagšanas motīvs tika minēts tikai pāris gadījumos,” viņa teic.
V.Kalēja norāda, ka ne visi tiesātie atkārtoti izdarīs noziegumus. “Lai iespējami veiksmīgāk mainītu savu dzīvi, jāsakrīt vairākiem apstākļiem - paša vēlmei dzīvot bez likumpārkāpumiem un gribai to izdarīt, tuvinieku atbalstam, vēlmei un prasmei strādāt. Visu atlikušo dzīvi nav jāstaigā ar birku „sēdējis”. Ir dažas riska kategorijas, kā, piemēram, kriminālā pagātne ar daudzu sodāmību skaitu, zems izglītības līmenis, vērtību sistēmas devalvācija, atkarības esamība, ģimenes situācija  un citi. Ja ir patiesa vēlme dzīvot saskaņā ar sirdsapziņu, tad neviens nevar kādu piespiest pārkāpt likumu. Ļoti svarīgi ir tas, ka kāds tic, ka viss var būt arī citādi un atbalsta.”

Pozitīvs piemērs
Kāds jaunietis ar savu mammu vērsās “Alūksnes Ziņu” redakcijā, lai pastāstītu stāstu, kurā atklājas gan sabiedrības stereotipi, gan pierādījums tam, ka cilvēks var mainīties, ja vien ir kāds, kurš tic šīm pārmaiņām.
Jaunietim bija 16 gadu, kad viņš veica noziegumu. “Divi mani draugi mudināja mani apzagt kādu māju. Viņi teica, ka saimnieki esot ārzemēs un man bija tikai jāpalīdz sazagtās mantas aiznest uz viena no šī puiša dzīvokļiem. Pēc kāda laika policija mūs aizturēja, jo izrādījās, ka šajā mājā tomēr kāds dzīvo,” stāsta puisis.
Lai mīkstinātu sodu, probācijas dienests ieteica veikt izlīgumu ar cietušo. “Mēs uz to gājām, jo nevēlējāmies, lai dēls tiek aiz restēm, taču viņam tik un tā bija jādodas uz Cēsu audzināšanas iestādi nepilngadīgajiem uz astoņiem mēnešiem. Par labu uzvedību viņu atbrīvoja pēc sešiem mēnešiem. Izlīgšanas procesa pirmā diena bija drausmīga. Cietusī bija ļoti dusmīga, un no probācijas dienesta es izgāju raudādama. Tas ir milzīgs pārdzīvojums,” teic puiša mamma.
Izlīgums paredzēja, ka jaunietim ir jāatstrādā īpašumam nodarītie zaudējumi. “Es atceros pirmo dienu cietušās īpašumā. Tās bija ļoti dīvainas izjūtas, jo esi to māju izdemolējis, bet tagad tā jāsakārto. Saimniece pateica man “čau” un norādīja uz veicamajiem darbiem,” stāsta puisis. Neviens tad vēl nenojauta, ka šī tikšanās mainīs puiša dzīvi.  “Šī sieviete teica, ka redz manās acīs, ka varu laboties. Abu pārējo puišu acīs viņa to neredzēja. Tā man bija milzīga pieredze un mācība, kā izvēlēties draugus un kā pateikt “nē” īstajā brīdī,” viņš saka. Pats puisis atzīst, ka šī draudzība uz viņu atstājusi lielu iespaidu. “Sieviete bija ticīga, viņa mums uzdāvināja Bībeli un, kad man piedzima meitiņa, viņa uzdāvināja viņai dāvanu. Tas mani ļoti saviļņoja. Mans dēls bija veicis viņas īpašumā noziegumu, bet viņa izturējās tik vēlīgi pret mums. Pat tagad mēs palaikam sazvanāmies,” stāsta puiša mamma.
Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem puisis saskāries ar dažādiem likteņstāstiem un teic, ka ir jaunieši, kuriem uz pieres rakstīts, ka viņi nemainīsies. Pārsvarā tie ir no narkotikām atkarīgi jaunieši. Viņš arī atzīst, ka vissāpīgāk ir redzēt tos puišus, no kuriem ir atteikusies ģimene. “Ir tādi puiši, kuru vecāki pasaka, ka tu vari nenākt uz mājām, kad iznāksi no cietuma. Tas ir briesmīgi.”
Pats jaunietis saka, ka vēlāk viņam nav bijušas problēmas atrast darbu, jo nevienam par šo gadījumu nav jāstāsta. Viņa mamma gan atzīst, ka tolerances problēmas tomēr nav gājušas secen. “Alūksne jau ir maza vieta. Te visi cits citu pazīst un ziņas izplatījās ļoti ātri. Es pat nezinu, kā, bet to uzzināja daudzi cilvēki. No manis novērsās arī tie cilvēki, kurus es uzskatīju par draugiem. No sabiedrības esmu dzirdējusi vārdus - “kas tu par māti, ja tavs bērns tā...”, un tas ir ļoti sāpīgi. Sabiedrībā valda ļoti daudzi aizspriedumi, kurš cilvēks var mainīties un kurš ne,” viņa teic.

Citu datumu laikraksti

  • Alūksne īsumā

    Alūksne Kājnieku skolas bāzē Alūksnē no 3. līdz 14.jūnijam notiks Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas kadetu prakse izbraukuma nometnē....

  • Dzīvības avots var arī nogalināt

    Saules, ultravioletā (UV) starojuma saistība ar ļaundabīgiem ādas veidojumiem ir pierādīta, un jau pirms trim gadiem Pasaules Veselības ...

  • «Ei, tu, panāc šurp un padod šito!»

    Neskrien, nebļaustās. Prot īstajā brīdī pakniksēt, teikt «lūdzu» un «paldies». Mierīgi sēdēt vairākas stundas garā akadēmiskās mūzikas koncertā....

  • Redzēt pasauli caur objektīvu

    Valts Čibals ir 19 gadus vecs jaunietis no Alūksnes, kurš šobrīd studē kultūras un sociālo antropoloģiju Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu...

  • Muzeju nakts - arī teātrī

    Rīt no pulksten 19.00 līdz 1.00 Valmieras Drāmas teātrī notiks Muzeju nakts pasākumi, kuros tiks apspēlēta gaismas tēma par godu modernizētajai un...

  • Būs dažādas nometnes

    Alūksnes Bērnu un jauniešu centrs šovasar rīko vairākas interesantas nometnes bērniem un jauniešiem. No 3. līdz 7.jūnijam notiks dienas nometne...

  • Gūst panākumus

    O.Vācieša Gaujienas vidusskolas 8.klases skolnieces Krista Ķelpa un Lelde Stūrīte Monreālas Latviešu sabiedrības centra vēstures konkursā “Lietas –...