Aizstāvi savas aizskartās tiesības

Lai aizstāvētu savas tiesības, nav jābūt juristam. Nav jāalgo advokāts, nav jāiepazīstas ar visiem likumiem.

Lai aizstāvētu savas tiesības, nav jābūt juristam. Nav jāalgo advokāts, nav jāiepazīstas ar visiem likumiem. Svarīgākais - jāpiemīt uzņēmībai.
Raksts ir par strīdiem, kas rodas starp indivīdu un valsti vai pašvaldību.
Tiesību aizstāvēšanas kārtība - vienkāršāka
Prettiesisku iestādes lēmumu var apstrīdēt augstākā iestādē vai pārsūdzēt tiesā. Ne tik sen šāda cīņa varēja šķist grūta vai pat bezcerīga. Tas tādēļ, ka līdz 2004.gadam iedzīvotāju administratīvās sūdzības tiesas skatīja tāpat kā civillietas. Starp pusēm notika sacīkste - katrs argumentēja un pierādīja savu taisnību, bet tiesa vērtēja, kura puse pārliecina labāk. Tādējādi notika savdabīga advokātu divkauja, kur patiesajai taisnībai nozīme bija otršķirīga.
Administratīvajās lietās indivīdam bija jāsacenšas ar valsti, kas ir daudz spēcīgāka, tāpēc šī kārtība ir mainīta. Tagad tiesā notiek objektīvā izmeklēšana, kas nozīmē, ka tiesneši cenšas noskaidrot patiesos lietas apstākļus un rūpējas, lai rezultāts būtu taisnīgs.
Tiesneši palīdz procesa dalībniekiem
Tagad tiesas spriedums balstās uz lietas apstākļu izpēti un ne vairs tikai uz pušu paustajiem argumentiem. Uzvar tas, kam objektīvi ir taisnība. Tiesas izmeklēšanas jēga vairs nav sacensties ar otru pusi juridiskajā viltībā, bet gan iepazīstināt tiesu ar visiem lietas apstākļiem. Tas nozīmē, ja tiesa saskatīs iestādes darbībā kļūdu, tā lems par labu indivīdam, neatkarīgi no tā, cik prasmīgi viņš sevi aizstāvējis.
Tiesnesim ir jānoskaidro lietas apstākļi, tāpēc viņam procesā ir jābūt aktīvam. Galvenokārt tas notiek divos veidos - tiesneši dod norādījumus un ieteikumus procesa dalībniekiem, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas. Kopumā tas nozīmē atvērtu attieksmi pret personu. No cilvēka netiek sagaidītas profesionālas juridiskas zināšanas. Tiesa palīdz noformulēt lūgumus, atrast juridisko pamatojumu, atliek sēdes, lai savāktu nepieciešamos pierādījumus un tā tālāk.
Pie jaunās kārtības varbūtība, ka persona uzvarēs valsti vai pašvaldību, ja iestāde rīkojusies prettiesiski, ir nesalīdzināmi lielāka. Ar šādu kārtību tiek samazināta iespēja, ka personas tiesības netiks realizētas bezpalīdzības vai trūkstošās pieredzes un zināšanu dēļ.
Kas tomēr jāievēro?
Protams, tiesa tomēr nekļūst par pieteicēja aizstāvi. Savu pozīciju jāmāk aizstāvēt pašam. Tiesā jāvēršas sagatavotam un jāievēro daži svarīgi noteikumi.
Personai jau pieteikumā ir jānorāda konkrēts lūgums (piemēram, atcelt administratīvo aktu, samazināt uzlikto sodu) un arī pamatojums lūgumam (piemēram, lēmums nav samērīgs, to pieņemot, nav ievēroti visi apstākļi, tam nav taisnīgs un lietderīgs rezultāts). Šajā ziņā tiesa ņem vērā tikai to, ko pieteicējs norādījis. Tādēļ, ejot uz tiesu, jābūt pilnīgai skaidrībai, ko persona vēlas panākt. Lūgums pārskatīt lēmumu nebūtu atbilstošs. Tāpat ir jānorāda tie apstākļi, kas liecina par iestādes kļūdu.
Otrkārt, personai ir jāsadarbojas ar tiesu pierādījumu un informācijas savākšanā. Tas nozīmē, ka personai jāsniedz tiesai informācija, kas tai ir pieejama. Tas attiecas arī uz informāciju, kas pieteicējam ir nelabvēlīga.
Kopumā tiesas administratīvajās lietās ir kļuvušas pieejamākas un pretimnākošākas personai. Citējot Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu, varu novēlēt "ikvienam uzlūkot tiesas ar cieņu un uzticību, ka tiksiet uzklausīts un ka jūsu lietā būs taisnīgs un tiesisks lēmums".

Citu datumu laikraksti