Ak, šīs nebeidzamās iesnas!

Gaisā arvien vairāk jūtama pavasara tuvošanās. Pavisam drīz atkal viss plauks un zaļos.

Gaisā arvien vairāk jūtama pavasara tuvošanās. Pavisam drīz atkal viss plauks un zaļos. Taču izrādās, tik gaidītais gadalaiks ne visiem rada jaukas izjūtas.
Ik pavasari pasaulē un arī Latvijā daudzi jo daudzi cilvēki pārcieš nebeidzamas iesnas, klepu, šķaudīšanu un uz ādas parādās dažādi izsitumi. Ar ko tas ir saistīts un vai no tā var izsargāties, par to saruna ar Gaiļezera slimnīcas alergoloģi Antru Beķeri.
- Kāpēc daudziem cilvēkiem ik pavasari jāmokās ar iesnām un šķaudīšanu?
- Jo augstāku attīstības līmeni sasniedzam, jo biežāk sabiedrībā runājam par tādu slimību kā alerģija. Tā ir nopietna hroniska slimība. Daudziem cilvēkiem organisms ļoti jutīgi reaģē, ja tajā iekļūst kāda organismam sveša viela jeb alergēns. Alergēni ir vispierastākās lietas, kas ir ap mums. Alerģiju var izraisīt dzīvnieki, istabas augi, pelējuma sēnīte, mājas putekļi, saule, ziedputekšņi, medikamenti, veļas pulveris un cits. Tāpēc par alerģiju nebūtu pareizi runāt kā par sezonas slimību, jo risks ar to saslimt un pārciest kārtējo lēkmi var būt jebkurā gadalaikā.
- Reizēm uz ādas parādās kāds sārts plankums un mēs sakām – kaut kāda alerģija. Vai tiešām tā ir? Kādas ir redzamākās alerģijas pazīmes?
-Vienkāršākās pazīmes ir periodiska acu asarošana, graušana. Vienlaikus var būt iesnas, lēkmjveida šķaudīšana vai pastāvīgi "aizlikts" deguns. Cilvēks parasti saka, ka viņam ir hroniskās iesnas. Bieži vien šis mūžīgo iesnu periods velkas piecus līdz 10 gadus, un cilvēks neārstējas, nenojaušot, ka tā var būt alerģija.
Jo vairāk slimību "ielaiž", jo smagākas būs sekas. Kādu citu var mocīt ilgstošs, kairinošs klepus, elpas trūkums. Smagāka forma ir bronhiālā astma. Alerģijas gadījumā uz ādas var parādīties izsitumi. Tie var būt sīki, niezoši, ar sulošanos vai apsārtumu. Viens no izsitumu veidiem, ko sauc par nātreni, līdzīgs nātres "kodumam".
Vissmagākie alerģiskie stāvokļi ir anaftiskais šoks, kad cilvēkam strauji pazeminās arteriālais spiediens un var iestāties arī nāve. Kvinkes tūskas gadījumā var būt izteikta tūska uz sejas, elpceļos un var draudēt nosmakšana.
- Vai ir atklāti riska faktori, kuri nosaka alerģiju rašanos?
-Diemžēl šī ir slimība, par kuru nekad nezinām, kad, kuram un no kā tā var parādīties. Visbiežāk gan alerģijas pirmās pazīmes sākas bērnu un pusaudžu vecumā, taču tā negaidīti var piemeklēt cilvēku jebkurā vecumā. Pamatā ir trīs riska faktori, kas veicina saslimšanu ar alerģiju – iedzimtība, alergēni un alerģiju provocējošie faktori.
- Ja kādam no vecākiem ir alerģija, vai to noteikti pārmantos arī bērns?
- Iedzimtībai ir liela nozīme alerģisko slimību attīstībā. Ja vecākiem ir alerģija, tad bērnam risks saslimt ir līdz pat 80 procentiem. Turklāt to var izraisīt pavisam citi alergēni. Piemēram, māte var būt alerģiska pret mājdzīvniekiem, tēvs pret ziedputekšņiem, savukārt bērnam alerģiju var izraisīt kāds pārtikas produkts. Taču tikpat iespējams, ka bērnam neiedzims nekādas alerģiskas reakcijas.
- Kādi ir biežāk sastopamie alergēni?
- Tos var iedalīt vairākās grupās. Ikdienas alergēni ir, piemēram, mājas putekļi, putekļu ērcīte, tarakāni, dzīvnieki. Augļi, piena produkti, zivis, rieksti ir uztura alergēni. Savukārt pie dabas alergēniem var minēt koku, ziedu, nezāļu, siena zāļu, labības ziedputekšņus. Alerģija izpaužas kā organisma reakcija uz šiem alergēniem.
- Vai ziedputekšņu alerģiju izraisa tikai pavasara ziedēšana?
- Cilvēki to biežāk saista ar koku ziedēšanu pavasarī, taču ik gadu tiek piedzīvoti trīs ziedēšanas periodi, kas ir vienlīdz bīstami:
pavasarī no marta līdz maijam, kad zied koki. Visbiežāk alerģiju izraisa bērzs, lazda un alksnis, retāk papele, kļava;
vasarā no Jāņiem līdz augustam, kad zied siena zāles – timotiņš, auzene, skarene, kamolzāles;
rudenī no augusta līdz oktobrim, kad zied nezāles – balandas, vībotnes, vērmeles. Ziedputekšņus izdala arī daži istabas augi, piemēram, ģerānijas, prīmulas, kas var izraisīt alerģisku reakciju.
- Dažkārt cilvēki brīnās, ka mājas mīlulim – sunim vai kaķim – nemaz nav gara spalva, taču bērnam ir alerģija. Kāpēc tā?
- Ir nepareizs priekšstats, ka alerģiju izraisa tieši pūkainie mājdzīvnieki, turklāt ar garu spalvu. Jāatceras, ka arī dzīvnieku izdalījumi – urīns, fēces – var izsaukt alerģiju, tāpēc nav nozīmes jūsu ģimenes mīluļa spalvas garumam. Piemēram, arī tarakāni ir alergēns, jo viņu izdalījumi var būt alerģiju izraisītāji. No dzīvniekiem visbiežāk alerģiju izraisa suns, kaķis, jūrascūciņa, papagailis, kanārijputniņš, zirgs.
- Nereti mammas saka bērniem – neēd tās konfektes tik daudz, metīsies pumpas. Vai arī tā ir alerģija?
- Šajā gadījumā tā var būt alerģija, vai arī lielā daudzumā apēstās konfektes ir provocējušas alerģisku reakciju. Ja tā ir alerģija, konfektes lietot nevar, bet, ja konfektes ir provocējošs faktors, tad to lietošana uzturā tikai jāierobežo. Pārtika ir viens no alergēniem. Ja tajā ir vielas, kas izraisa alerģiju, tad pietiek apēst pavisam nedaudz konkrētā produkta, lai izsauktu organisma pretreakciju. Tāpēc šos produktus alerģijas slimnieks uzturā nedrīkst lietot.
Tajā pašā laikā ir gadījumi, kad iestājas alerģijai līdzīga reakcija, ja kādu pārtikas produktu lieto pārspīlēti lielā daudzumā. To pārtikas produkta ietekmē izraisa organismā esošās bioloģiski aktīvās vielas. Taču cilvēks drīkst ēst šo produktu, jo normālos daudzumos tas neizraisa alerģiju. Pie tādiem produktiem var minēt banānus, šokolādi, riekstus, tomātus, asos sierus, vīnu, alu, šampanieti, siļķi, sīpolus, baklažānus, piparus un citu.
- Visai bieži nākas dzirdēt, ka cilvēki nevar nēsāt vilnas džemperus vai bikses, jo āda kļūst sārta un niez. Vai alerģiju var izraisīt arī apģērbs?
- Apģērbs var būt tiešs alerģijas izraisītājs. Visbiežāk tie ir sintētiskie materiāli, arī kokvilna un vilna. Svarīgi, lai audums nenonāktu tiešā saskarē ar ādu. Apģērbs var kalpot arī kā alerģiju veicinošs faktors. Ja pacients jau slimo ar atopisko dermatītu un āda ir iekaisusi, tad ķermenim cieši pieguļošs vilnas apģērbs rada kairinājumu un slimība saasinās.
Alerģiju veicinošs faktors ir arī apkārtējā vide - gaiss, rūpnīcu dūmi, izplūdes gāzes, īpaši no dīzeļdegvielas, ķīmisko krāsvielu un laku izgarojumi. Īpaši liels risks ir pasīvā smēķēšana, ja uzturaties telpās, kur citi smēķē, un ieelpojat cigarešu dūmus. Alerģiskās slimības paasinājumu provocē arī stress, parfimērijas krēmi, smaržas, matu un apģērba lakas, dezodoranti.
- Vai alerģija ir izārstējama?
- Diemžēl izārstēt šo slimību nevar. To ir iespējams attālināt, mazināt un novērst simptomus. Cilvēks pats var pietiekami daudz darīt, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti.
Alerģisko slimību ārstēšanā pirmais nosacījums ir izvairīties no zināmā alergēna – vai tas ir kaķis, suns, putekļi, ziedputekšņi, vai kas cits. Vienkāršs un pacientam ērts risinājums ir atbilstošu medikamentu lietošana.
Līdz šim ārstēšanā galvenokārt lietoja tā sauktos pirmās paaudzes antihistamīnus (dimedrolu, suprastīnu, tavegilu). Diemžēl tie rada vairākus nelabvēlīgus blakusefektus, piemēram, miegainību un uztveres spēju samazināšanos. Tas ļoti apgrūtina jebkura cilvēka ikdienas ritmu, īpaši, ja ir aktīvs dzīvesveids vai jāvada auto. Turklāt šie medikamenti jālieto trīs reizes dienā, un tie nereti ietekmē citus orgānus, piemēram, sirdi.
Šobrīd medicīnā radīti modernāki un efektīvāki medikamenti – otrās paaudzes antihistamīni, piemēram, loratadīns ("Klaritīns", "Lomolāns"), kuri jālieto vienu reizi dienā. Taču jābūt uzmanīgiem cilvēkiem, kuriem ir sirds ritma traucējumi vai medikamenta individuāla nepanesamība.
Visjaunākais antihistamīns ir ebastīns jeb kestīns, kuram ir spēcīgs antihistamīna efekts. Tas neietekmē sirdi. Ebestīns ir piemērots lietošanai cilvēkiem, kuriem antihistamīni ir jālieto nepārtraukti, piemēram, atopiskā dermatīta slimniekiem. Turklāt jaunākie antihistamīni nerada miegainību, kas ir būtiski autovadītājiem.
Arī alkohols normas robežās neietekmē šo medikamentu iedarbību. Medikamentu lietošanas ilgums un daudzums katram pacientam ir individuāls, to nosaka ārsts, izvērtējot, cik smaga ir slimība.
Pēc ārsta norādījumiem medikamentus pacients lieto, piemēram, visu ziedputekšņu ziedēšanas laiku vai iedzer to, plānojot, ka būs kontakts ar alergēnu, ejot ciemos uz mājām, kur ir kaķis.
Medikamenti samazinās biežākos alerģijas simptomus – acu asarošanu, deguna niezi, šķaudīšanu, izdalījumus no deguna un ādas problēmas.

Citu datumu laikraksti

  • Atbildam lasītājam

    Kādi ir slimnīcas uzņemšanas nodaļas pienākumi neatliekamas medicīniskās palīdzības sniegšanā?Kādi ir slimnīcas uzņemšanas nodaļas pienākumi...

  • Afiša

    8.martā pulksten 22.00 Kolberģa tautas namā atpūtas vakars kopā ar grupu "Staburags" (Jēkabpils).8.martā pulksten 22.00 Kolberģa tautas namā atpūtas...

  • Ciena tradicionālas vērtības

    Jau kopš janvāra tūrisma informācijas centros ceļotgribētāji aktīvi interesējas par iespējām doties vismaz divu dienu ekskursijās.Jau kopš janvāra...

  • Apstiprina budžetu

    Alsviķu pagasta padomes sēdē apstiprināja pašvaldības budžetu šim gadam.Alsviķu pagasta padomes sēdē apstiprināja pašvaldības budžetu šim...

  • Padomi skābbarības vērtēšanā

    Latvijā skābbarības paraugu izvērtēšanā šogad piedalījās somu firmas "Kemira Chemicals Oy" skābbarības speciālists Harijs Mitinens.Latvijā...

  • Dosies "Pavasara zemi"

    Alūksnes rajona tūrisma apvienība "Maliena" organizēs braucienu uz "Pavasara zemi" Monistes pagastā Igaunijā.Alūksnes rajona tūrisma apvienība...

  • Filmējas kopā ar profesionāļiem

    Neaizmirstams laiks Antonijai Melgalvei ir vasara pirms 12 gadiem, kad viņai bija iespēja piedalīties latviešu kinofilmas "Mērnieku laiki" filmēšanā...

  • Piedāvā atpūtu dažādām gaumēm

    Dievkalpojumi 3.martā pulksten 14.00 Valkas rajona Variņu tautas namā - dievkalpojums.Dievkalpojumi 3.martā pulksten 14.00 Valkas rajona Variņu...

  • Zivīm jāuzmanās no zagļiem

    AUNS. Kādam Aunam popularitāte būs sagrozījusi galvu, traucēs objektīvi vērtēt savu darbību.AUNS. Kādam Aunam popularitāte būs sagrozījusi galvu,...