Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Akās nav ūdens lopu dzirdināšanai

Zemnieki: uztraucas, vai pietiks lopbarības.

Zemnieki: uztraucas, vai pietiks lopbarības
Alūksnes rajona lopkopējiem grūtības rada lopu dzirdināšana, jo akās nav ūdens. Bez problēmām padzirdīt lopus var tikai fermās, pie kurām ir artēziskās akas. Citi pēc ūdens brauc uz tuvējām upēm un dīķiem vai kausē sniegu.
Aukstā laikā lopi patērē vairāk barības, lai saglabātu siltumu, tāpēc tās var nepietikt līdz pavasarim.
"Daudzās akās nav ūdens. Kad temperatūra ir -20 grādu, un vairāk, tad traktoru nevar iedarbināt, un pēc ūdens uz upīti braucam ar zirgu. Liekam kannas ragavās, un tās piepilda no āliņģa. Vienā reizē uz fermu var pārvest apmēram 200 litru, tāpēc ir jābrauc sešas reizes. Tā ir katorga, ne darbs," saka Apes lauku teritorijas zemnieku saimniecības "Dzidrumi" īpašniece Brigita Valtere.
Viņas saimniecībā tā ir pirmo gadu, jo līdz šim lopiem ūdeni varēja sūknēt no akas. "Dziļumos" lopiem pērn un iepriekšējos gados siens palika pāri, bet tagad saimniece domā, ka vajadzēs normēt dienas devu. B.Valtere rēķina, ka tad barībai vajadzētu pietikt līdz pavasarim.
"Ir jāiztiek, jo sienu vai skābsienu nevaram atļauties pirkt. Laba bija graudu ražu, un ir zāļaini auzu salmi, ko var izbarot," vērtē B.Valtere.
Pededzes pagastā situācija ir līdzīga. "Slobodkas" saimniece Ņina Koka stāsta, ka vienā akā ūdens gan ir, bet tā atrodas apmēram 100 metru no fermas. Kad ārā ir auksts, tad cilvēkiem jābūt izturīgākiem nekā traktoram.
Ūdeni ved kannās ar ratiem
"15 slaucamām govīm un 32 jaunlopiem ūdeni vedam ratos. Jaseņicā Valentīnai Pņovai ir vēl grūtāk, viņa to piegādā no upes. Bet citi lopus tur fermās, kur ir ūdensvads," saka Ņ.Koka. Viņa ir lauksaimniecības speciāliste pagastā, tāpēc var salīdzināt. Zoja Filatova padzirdina 50 lopus bez bēdām, jo viņas saimniecībā ir artēziskā aka. Arī barības pietiek, bet Ņina jau vienojusies ar pārdevējiem Bejā, ka vēl iegādāsies sienu.
Liepnas pagastā "Salnu" saimnieks Ārijs Fedotovs ir norūpējies, jo viņam nākas vest ūdeni no dīķa. Ar mucu, ko atvelk traktors, pietiek divām dienām. Bet, protams, ar traktoru aukstumā ir tādas pašas problēmas kā citiem. "Domāju, ka vajadzēs ierīkot artēzisko aku vai atrast citu izeju, tā mocīties nav vērts," atzīst Ā.Fedotovs. Barības viņa lopiem gan pietiek. Salmi pat pāri palikšot, un tos var piedāvāt citiem. Tie krājumā ir arī rajonā lielākajam graudu audzētājam Viktoram Avotam Jaunannas pagastā.
Dzirdināt var no artēziskās akas
Apes lauku teritorijas "Zīļu" saimniece Inta Bremze ir apmierināta, ka rudenī ierīkoja artēzisko aku. Tagad ūdens lopiem pietiek, bet sausajā vasarā vajadzēja to vest no avota.
"Artēziskās akas dziļurbums izmaksā ļoti dārgi, tāpēc ņēmām kredītu bankā. Tomēr tagad mums ir ūdens," secina I.Bremze. Viņa saka, ka skābsiena lopiem pietiks. Bet sienu sāka izbarot divus mēnešus agrāk, tāpēc ar to ir knapāk. Sevišķi liels barības patēriņš ir saimniecībās, kur govis tur novietnēs vai vaļējās kūtīs.
Ludmila Ozoliņa saimnieko Mārkalnes pagasta "Pakalnos", kur privatizētajā fermā ir ūdensvads un dzirdnes 25 lopiem. Ar sūkni no upes ūdeni iepilda rezervuārā, taču ūdensvadā radies bojājums. Acīmredzot to radījusi smago automašīnu ar baļķu kravām kustība pa ceļu, kas ved garām fermai. Sūkni var ieslēgt tikai uz desmit minūtēm, bet ilgākā laikā rastos ūdens noplūde uz ceļa.
"Par laimi ar to pietiek, lai nodrošinātu dienai nepieciešamo ūdens daudzumu," saka L.Ozoliņa. Saimnieki vēlas, lai ūdensvads izturētu līdz pavasarim, kad atkusīs zeme un varēs to remontēt. "Pakalnos" vienmēr ir bijis sagatavots tik daudz barības, ka tā palika pāri. Šoreiz atlikuma nebūšot.
"Sienu sāka izbarot jau septembrī, jo nebija atālu. Graudi ir beigušies, tāpēc pērkam spēkbarību. Tas sadārdzina piena ražošanu, bet nepietiek auglīgas zemes platību, kur varētu sēt vēl graudus. Skatos sludinājumos, ka barībai ir liela cena. Lopi iztiks ar pašu sagatavotiem krājumiem. Turklāt redzēju, ka kaimiņiem atveda sliktas kvalitātes barību," vērtē L.Ozoliņa.
Govis patērē vairāk lopbarības
Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Alūksnes sektora vecākā referente Anna Kaupuža stāsta, ka daudzi zemnieki par sausuma radīto zaudējumu izmaksātajām kompensācijām ir iegādājušies lopbarību. Tomēr vēl ne vienas vien saimniecības īpašnieks atzīst, ka barības var nepietikt, jo govis ēd negausīgi.
"Katrs saimnieks rēķina, cik barības lopiem vajadzēs. Saņēmuši subsīdijas, aizvadītā gada beigās zemnieki interesējās, kur var iepirkt sienu vai skābsienu. Ja kāds gaidīs līdz pēdējam brīdim, tad var gadīties, ka nebūs vairs iespējams atrast pārdevējus," pauž Alūksnes Lauksaimniecības konsultāciju biroja lopkopības speciāliste Anita Rozenberga. Viņa uzsver, ka parasti vidējas kvalitātes sienā proteīna saturs ir astoņi, deviņi procenti, bet tagad ir tikai pieci procenti. Līdz ar to govis ēd vairāk rupjās barības.
Lopi ēd vairāk, lai aukstumā uzturētu siltuma enerģiju. Tas sevišķi redzams saimniecībās, kur lopus tur ārā vai vaļējās novietnēs. Veclaicenes pagasta "Mauliņu" zemniece Gunita Virka atzīst, ka barības patēriņš ir ievērojami lielāks. Viņas lopi brīvi staigā ārā arī mīnus 30 grādu salā un dzer no dīķī izcirsta āliņģa. "Iegādājos papildu skābsienu un salmus, Bet droši vien vajadzēs vēl pirkt, jo prognozē vēlu pavasari," saka G.Virka.
Izveidojusies barības pieprasītāju rinda
Ilzenes pagasta zemnieku saimniecības "Riekstiņi" īpašnieks Gints Rozenbergs saka, ka turpina piegādāt skābbarības rulonus ganāmpulkiem, kam nav sagādāti pietiekami krājumi. Rulonus iegādājas par līgumcenu, kas mainās atkarībā no barības piegādes daudzuma un attāluma. G.Rozenbergs apliecina, ka viņam "neceļas roka" prasīt lielu samaksu, lai papildus pelnītu uz kolēģu rēķina.
"Ir izveidojusies rinda, jo pieprasījums ir liels. Barību vēlas iegādāties arī no tālākas apkārtnes. Priekšroku dodam rajona zemniekiem Pērn barības ruloni palika atlikumā, bet tagad līdz pavasarim to nepietiks," norāda G.Rozenbergs. Viņš pieļauj, ka ir radīta ažiotāža, jo zemnieki cenšas laikus nodrošināt lopbarības krājumus. Pašlaik "Riekstiņos" atlikuši apmēram 100 ruloni, bet gandrīz puse no tiem ir jau aizrunāta.
Mālupes pagasta zemnieku saimniecībā "Dzirnavu – 8" vēl var iegādāties skābbarību, sienu, salmus un lopbarības graudus. Tās īpašnieks Alvis Bukāns uzsver, ka ilgi vairs tās nebūs, jo pēc barības brauc arī zemnieki no kaimiņu rajoniem. "Ja vajadzēs meklēt barību tālāk, tad jārēķinās, ka tā būs dārgāka," norāda A.Rozenberga.

Citu datumu laikraksti