Aleksandrītu drīkst nēsāt stipra rakstura cilvēki

“Izlasīju rakstu par akmeņiem. Mani ļoti interesē aleksandrīts.

"Izlasīju rakstu par akmeņiem. Mani ļoti interesē aleksandrīts.
Man ir tāds dzimtas gredzens, tagad tas nonācis manās rokās. Nezinu kāpēc, bet pēc viņa saņemšanas jūtos kaut kā savādi - visu laiku nomāc doma, ka palikšu viena, pārņem kaut kāda vientulības mānija. Nezinu, vai man nēsāt vai ne, varbūt ir vajadzīgs otrs akmens? Esmu visur izmeklējusies, bet Latvijā to nekur nevar nopirkt. Ko lai dara? Man šis gredzens patīk... Pastāstiet kaut ko vairāk par šo akmeni," jautā Kristīne.
Talismanu akmens aleksandrīts ir atrasts 1834.gadā Urālos, Krievijas imperatora Aleksandra II pilngadības dienā, tā arī ir radies šis nosaukums. Pēc izskata tas ir nedaudz līdzīgs smaragdam, taču daudz cietāks. Tam piemīt arī kāda īpatnība - dienas gaismā tas ir zaļganā krāsā, taču krēslā un vakarpusē tas vietām mainās uz asins sārto pusi. Atkarībā no gaismas stariem mēdz būt arī violeti sarkanīga, oranži dzeltena un smaragdzaļa nokrāsa. Šīm krāsu maiņām ir sava nozīme. Ja akmens kļūst dzeltenīgs, tas vēsta nelaimi. Aleksandrīts ne tikai brīdina, bet dažiem tā īpašniekiem arī atnes dažādas ķibeles un pārbaudījumus.
Akmeni drīkst nēsāt tikai ļoti stipra rakstura cilvēki. Ja cilvēks visus pārbaudījumus iztur, tad viņu sagaida pilnīga laime, viņam ir izdevies uz visiem laikiem atbrīvoties no smaga rakstura problēmām.
Diezgan labvēlīgi šis akmens tiek rekomendēts Vēršiem, Strēlniekiem un Skorpioniem, nav izslēgts arī Auniem un Lauvām, kuri nebaidās riskēt un izturēt grūtības.
No medicīnas viedokļa aleksandrīts stiprina asinsvadus un attīra asinis. Akmens savalda savu saimnieku, palīdz kļūt piekāpīgākam un nodrošina savstarpējo saskaņu attiecībās ar citiem.
Nekādā ziņā aleksandrītu nedrīkst nēsāt Zivis, Vēži un Jaunavas.

Citu datumu laikraksti