Alsviķu profesionālajā skolā veiksmīgi īsteno trīs projektus

Alsviķu profesionālā skola nesen ir īstenojusi trīs nozīmīgus projektus.

Alsviķu profesionālā skola nesen ir īstenojusi trīs nozīmīgus projektus. To laikā skolas audzēkņi pirmo reizi ir bijuši mācību praksē ārzemēs, ir piedalījušies ikgadējā starptautiskā nometnē Igaunijā, bet vēl pašlaik rit trešais projekts - skolas vecā korpusa remonts, ko plānots pabeigts oktobrī.
Izglītības iestādes projektu vadītāja Ilva Bērziņa iesniedza projektu Valsts kultūrkapitāla fondā, lai gūtu līdzekļus skolas vecā korpusa remontam, kas atrodas 18.gadsimta beigās celtajā barona fon Volfa pilī, tāpēc šī ēka ir kultūrvēsturiskais mantojums. Fonds projektu atbalstīja 2000 latu vērtībā.
"Par šiem līdzekļiem ap skursteņiem uz jumta tika veikta hidroizolācija, tika remontētas karnīzes, mainītas notekcaurules. Savukārt nojumei virs ēkas parādes durvīm uzliks jaunu jumtu. Remontdarbus veic SIA "Valdis" no Alūksnes. Vēl gribētos šai ēkai nomainīt, gan jumtu , gan atjaunot fasādes krāsojumu, kā arī izveidot parādes durvis sākotnējā vietā, kur ir greznas kāpnes," stāsta I.Bērziņa.
Astoņi Alsviķu profesionālās skolas vājdzirdīgie audzēkņi šovasar astoņas nedēļas pavadīja Vācijas pilsētā Šverīnē, izejot mācību praksi galdniecībā un pavārmākslā. Turp viņi varēja doties, jo Alsviķu profesionālā skola kopā ar Kuldīgas arodskolu iesaistījās "Solo Baltic International" rīkotajā projektā "Latvijas arodskolu nedzirdīgo audzēkņu prakse Vācijā". Mācību praksi Vācijā izgāja seši topošie pavāri un divi galdnieki.
"Pirms došanās uz Vāciju mūsu skolā bija seminārs, kura laikā audzēkņus iepazīstināja ar praksi un tās laikā veicamo. Prakses laikā par katru audzēkni tika veidots arī audiovizuālais CV. Tajā audzēkņi zīmju valodā stāsta par sevi, bet ir lasāmi arī titri par to, ko viņi stāsta. Šāda CV ieraksta kopija palika arī pašiem audzēkņiem, tādējādi viņi varēs sevi veiksmīgāk reklamēt, meklējot darbu," saka I.Bērziņa.
Alsviķu profesionālās skolas zīmju valodas tulce Ritma Egle uzsver, ka pavāri prakses laikā gatavoja dažādus ēdienus, bet galdnieki piedalījās senas mājas restaurācijā. Šī bija pirmā reize, kad audzēkņi no Alsviķu profesionālās skolas praksi apguva ārzemēs.
"Pirmajā nedēļā viņi teorētiski iepazinās ar Vāciju, apgūstot šīs valsts ģeogrāfiju un citas vērtīgas zināšanas, savukārt pārējās trīs nedēļās risinājās prakse. Savukārt brīvajā laikā gājām peldēties, sportot, piknikā un ceļojām pa Vāciju," klāsta R.Egle.
Viņa atzīst, ka latviešu jaunieši vāciešiem mācīja, kā jāgatavo mērce, jo Vācijā to ir ierasts negatavot, bet izmantot pusfabrikātu.
"Jāatzīst, ka Latvijā ēdiens ir daudz garšīgāks nekā Vācijā. Puiši par praksi Vācijā bija sajūsmā un labprāt vēl tādā dotos. Viņi bija priecīgi par darba devēju atsaucību un to, ka ieguva jaunus draugus. Turklāt mūsu audzēkņi ieguva speciālas sanitārās grāmatiņas pēc kursu apmeklēšanas, kas ļauj viņiem visu mūžu strādāt Vācijā kā pavāra palīgiem," saka R.Egle.
Vasarā Alsviķu profesionālās skolas audzēkņi piecas dienas piedalījās arī starptautiskā mākslas nometnē Igaunijā, Sāremā salā. Uz to audzēkņi dodas jau vairākus gadus. Dalībai nometnē nepieciešams arī līdzfinansējums, ko šogad sagādāja Beļavas un Aronas pašvaldība, jo tajās dzīvo audzēknes, kas devās uz nometni. Finansējumu sarūpēja arī akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" Austrumvidzemes mežsaimniecība.
"Šī nometne domāta audzēkņiem ar mentālām saslimšanām. Igauņi mūs uz šo nometni aicina jau vairākus gadus. Audzēkņi gleznoja jūras krastā, veidoja interesantus izstrādājumus no vilnas, sienas dekorus un gatavoja papīru. Atmiņai no Alsviķiem igauņiem uzdāvinājām cepures no kļavu lapām, par ko viņi bija ļoti priecīgi un patīkami pārsteigti," saka Alsviķu profesionālās skolas arodskolotāja Velga Vimba.

Citu datumu laikraksti