Alternatīvās izglītības dažādās krāsas Igaunijā

Ir salta un saulaina piektdienas priekšpusdiena, kad “Alūksnes Lauku partnerības” organizētajā braucienā kopā ar pašmāju alternatīvās skolas domubiedru grupu dodamies izpētīt vienu no tuvējām Igaunijas alternatīvajām skolām Reuges apkaimē – Sānas Kultūras muižas skolu. Jau iepriekš “Alūksnes Ziņās” tika rakstīts par alūksniešu iniciatīvu veidot alternatīvu izglītības iestādi arī mūsu novadā. Šī ir reize, kad dodamies ciemos, lai gūtu iespaidus, jo, kā iepriekš tiekoties nolemts – sava atbilstošā modeļa izveidei ir vērtīgi palūkoties, kas notiek citviet.

Austrumu kultūra PSRS laika kinoteātrī
Senajā muižas ēku kompleksā, kas padomju laikos kalpojis gan kā sociālā māja, izmitinot apmēram 15 ģimenes, kā arī veicis bibliotēkas un kinoteātra funkcijas, pēc tam uz laiku paliekot pavisam tukšs un neapdzīvots, nu jau četrus gadus atkal iemājojusi dzīvība. 1200 kvadrātmetru telpās, kas sastāv no divām muižas ēkām un pienotavas, kuras iekšienē iekārtotas podnieku, galdnieku un velosipēdu darbnīcas, valda mājīga gaisotne. Verot skolas durvis, mūs sagaida dzeltenas sinepju krāsas sienas un tibetiešu veiksmes karodziņi – krāsaini auduma gabali. Tibetiešu tradīcijas vēsta, ka, piesienot tos pie virvēm vējā un saulē, uz tiem uzrakstītās problēmas tiek aizpūstas līdz ar vējiem, nesot cilvēkiem simbolisku atbrīvošanos no ciešanām.
Izejot cauri karodziņiem rotātajai durvju ailei, nonākam skolas ekoveikaliņā, kas priecē ar veselīgiem pārtikas produktiem un našķiem, kā arī tekstilmākslas darbiem un apģērbiem, kas atceļojuši no Indijas un kurus iegādāties var ikviens apmeklētājs. Visi ienākumi no šī veikala kalpo kā skolas papildu finansējuma avots.

Dienas ritms alternatīvajā skolā
Centrālo mācību telpu veido gaumīgi iekārtota bibliotēka ar grāmatām par visdažādākajām tēmām - sākot ar ekoloģiju un beidzot ar filozofiju, psiholoģiju un amatniecību. Grāmatas bērni pamatā izmanto mācību procesā līdztekus interneta resursiem. Sasēduši ap apaļu galdu, skolā šobrīd esošie 5 audzēkņi draudzīgi sarunājas un mūs tā īsti pat nemana. Viens no skolas veidotājiem Hendriks Nors stāsta, ka skolas pastāvēšanas laikā audzēkņu skaits ir mainījies no 5 līdz 12 bērniem, kuru vecums ir no 6 līdz 13 gadiem. Tas atbilst 1. līdz 6.klases vecumposmam. Arī skolotāju skaits variē atkarībā no audzēkņu skaita – šobrīd uz 5 bērniem ir 3 pedagogi, savukārt maksimālais skolotāju skaits ir bijis 10 pedagogi uz 12 bērniem, no kuriem daļa ir brīvprātīgie, tāpat arī daži vecāki, kas labprāt dalās ar savām prasmēm un zināšanām.

Mācību laiks – nenoteikts
Ne visi bērni skolā ir katru dienu, arī mācību laiks ir nenoteikts. Viss tiek pielāgots tēmām, ar kurām tiek strādāts, un bērnu mācību tempam. H.Nors teic, ka skola noteikti nav kā vieta, uz kuru tiktu nākts kā uz darbu. “Cenšamies bērniem radīt apziņu, ka te nav skola vai arī – ka skola ir visur. Pie mums bērni nesaka, ka negribētu nākt uz skolu,” viņš norāda.
Skolas ēdienreizēs gatavo paši bērni kopā ar pedagogiem, brīvprātīgie vai arī katru nedēļu par to parūpējas kādi no vecākiem, kas aktīvāk iesaistās skolas norisēs. Dienas ritms un mācību process daudz vairāk atgādina lielas ģimenes sadzīvi nekā valsts iestādes reglamentētu zināšanu apguves procesu.

Pielāgojas bērnu interesēm
Viens no mazās skolas lielajiem notikumiem pērn bija bērnu pašu izsapņots un īstenots brauciens uz Tibetu, kur kopā ar mūkiem nodzīvots ilgāk nekā mēnesi, apgūstot tibetiešu kultūru, dziedājumus, meditāciju, gūstot jaunus draugus un mācot vietējiem angļu valodu.
Kā kaut ko tādu var izdarīt neliela bērnu grupa, kas sastāv no 6 līdz 12 gadus veciem bērniem? “Mēs skolā liekam lielu uzsvaru uz saikni starp mācībām un dzīvi. Tas, kā darbojamies, būtībā ir interešu skenēšana – kas ir tas, kas saista bērnus, kas ir tas, par ko no sirds interesējas viņi paši. Tā kā skolā nav mācību priekšmetu vai noteiktu tēmu – viss ir atkarīgs no tā, ko bērni izvēlas kā sev interesējošu, un darbošanos mēs pielāgojam pēc tam. Nav nekādu ierobežojumu,” stāsta H.Nors.

Cirka lietu veikals
Tāpat noticis arī ar Tibetas braucienu. Apdomājot, kas kuru interesē, skolotāji secinājuši, ka vienojošā tēma ir ceļošana un Tibetas kultūra. Bērni vēlējušies apciemot vietu, par kuru tik daudz ko lasījuši un skatījušies internetā, taču bijusi problēma – finanses. Varētu domāt, ka pie tā bērni arī apstājās. Taču, tā kā viens no šīs alternatīvās skolas uzdevumiem ir mācīt bērniem, ka sapņus var īstenot, tad, pedagogu iedrošināti, bērni sākuši domāt risinājumus, kā tikt pie naudas. Un to arī raduši – cirka internetveikala izveidē. Tā ātri vien savākti ceļojumam nepieciešamie līdzekļi, un piedzīvojums varējis sākties.
Lieki piebilst, ka līdztekus neaizmirstamām emocijām un jauniem draugiem šādā veidā tik agrīnā vecumposmā bērni apguvuši arī praktiskās biznesa prasmes, matemātiku, svešvalodu un kultūrvēsturi, amatniecību, organizācijas pamatus, un citas dzīvē noderīgas lietas, pie tam – loģiski savstarpēji saistītas, nevis kā lēcienus skolas “vielas” apguvē.

Igaunijas izglītības modelis
Ideju par Sānas alternatīvo skolu pirms trīs četriem gadiem veidojuši aptuveni desmit vecāki, kas vēlējušies radīt saviem bērniem tādu vidi, kurā vēlētos mācīties paši. Runājot par valsts ietekmi un atbalstu šādas skolas izveidē, H.Nors stāsta, ka Igaunijā izglītības modelis ir pietiekami liberāls, lai katra ģimene varētu atrast sev tīkamu izglītības iestādi vai arī, ja atbilstošas skolas tuvumā nav - izveidot savējo. Tādējādi Igaunijā kopā jau ir apmēram 46 alternatīvās skolas, kurās pārstāvētas dažādas interešu grupas. “Valsts pārbauda skolēnu zināšanu līmeni ik pēc trīs gadiem un skatās, vai ir sasniegta konkrētā “latiņa”. Bet tas, kā bērns līdz tai nokļūst, tiek atstāts skolotāja ziņā. To mēs arī izmantojam,” viņš saka. Oficiālais skolas mācību plāns veidots kā kompromiss starp pašu vēlmēm un dokumentācijā nepieciešamo informāciju.
Ir valsts atbalsts
Igaunijas izglītības sistēma atļauj veidot alternatīvās skolas klases, piešķirot līdzfinansējumu un nodrošinot ēku tehnisko uzturēšanu. Tāpat valsts apmaksā pedagoga darbu, ja uz vienu pedagogu ir vismaz 15 bērni. Igaunijā pedagoga alga ir apmēram 1000 eiro.
Tā kā Sānas skolā maksimālais audzēkņu skaits nepārsniedz 12 bērnus, tad skola pieiet tam elastīgi – viena pedagoga algu draudzīgi sadalot uz visiem, piesaistot mācību maksu no vecākiem, kas par vienu bērnu ir 50 eiro mēnesī, kā arī izīrējot skolas telpas dažādiem pasākumiem, konferencēm, bērnudārza vajadzībām un uzturot eko un interneta veikalus. Šīs skolas skolotāji var nopelnīt tikpat, cik pedagogi, kas strādā valsts skolās.

Bērni kā mākslas darbi
Skolā valdošā gaisotne viennozīmīgi apliecina - pedagogiem patiesi rūp katra bērna individuāla izzināšana un attīstība. Gan skolotāji, gan brīvprātīgie, kas tur strādā, kopīgi meklē risinājumus, kas stimulētu radošo domāšanu un atklātu katra bērna talantus un intereses.
“Mēs cenšamies saprast, ko bērns ir nācis ienest šajā pasaulē. Pie mums svarīgākais ir domāšanas modelis un vērtības, kuras vēlamies bērnam iedot – te nav konkurences un sacensības, bet gan mācām sadarbošanos un līdzāspastāvēšanu, cieņu pret otra interesēm un aizraušanos. Tad arī bērni atrod ceļu un izdara apbrīnojamas lietas, ja tiem dod vaļu izpausties. Nav neizdarāmu lietu, ir tikai jābūt radošam. Drošākais ieguldījums ir radošumā!” stāsta skolas veidotājs.

Alūksniešu secinājumi
Sirsnīgā gaisotnē dodamies mājās, bagāti ar jaunajiem iespaidiem. Viedokļi par redzēto atšķiras, tomēr kopējā doma – šī ir pirmā alternatīvā skola, ko apmeklējām, meklējumiem vēl jāturpinās, lai izveidotu alūksniešu izsapņoto alternatīvās skolas modeli. Kā rāda Igaunijas pieredze – jebkuras alternatīvās skolas izveidē sākotnējais process un idejas ir bijušas ļoti dažādas. Ir nepieciešams darbs un vēlme, lai tās apvienotu vienotā redzējumā. Katras skolas tapšanā lielu lomu spēlē gan tās izveidē iesaistīto vecāku pieredze, apkārtējā vide, gan arī valsts un pašvaldības iesaiste. Tādēļ spēkā esošs paliek iepriekšējais aicinājums visiem interesentiem rakstīt pašmāju iniciatīvas grupas pārstāvei Baibai Tīcei priekšlikumus un iesaistīties (e-pasts: [email protected]).

— Teksts un foto: Ilze Sliņķe

Citu datumu laikraksti

  • E-veselība klibo 2

    E-veselība klibo

    Jaunais gads Latvijā sācies ar obligātu valsts E-veselības sistēmas lietošanu, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu...

  • Būs jāpiejož jostas

    Alūksnes novadā šogad būs jāpiejož jostas ciešāk – iedzīvotāju skaits novadā samazinājies un līdz ar to arī pašvaldības budžets. Par Alūksnes novada...

  • Alūksne īsumā

    Alūksne ◆ 29.decembrī pulksten 10.33 ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama Laurencenes ielā Alūksnē, kur daudzdzīvokļu mājā kādā dzīvoklī...