Alūksnē četri jauni ārsti

“Esmu ļoti, ļoti apmierināts ar jaunā ārsta Edgara Perevertailo darbu. Viņš ir ļoti profesionāls, lai viņam veicas un lai paliek Alūksnē!” saka pacients no Alūksnes, kuram šonedēļ palīdzējis traumatologs ortopēds. Viņš ir viens no četriem jaunajiem ārstiem, kuri pēc rezidentūras 1. oktobrī sāka darbu Alūksnes slimnīcā.
Tie ir alūksnietis, traumatologs ortopēds Edgars Perevertailo, alūksniete neiroloģe Jolanta Umure un divi nu jau vairākus gadus arī alūksnieši – rīdzinieks ķirurgs Ernests Kasparsons un kuldīdzniece sertificēta ģimenes ārste Baiba Koševare. Pēdējās desmitgadēs tas Alūksnē ir unikāls gadījums, kad vienlaikus Alūksnes slimnīcā darbu sāk četri jauni ārsti pēc augstskolas absolvēšanas.
Viņi visi veltījuši vairāk nekā 10 gadus medicīnas studijām. Visi rezidentūras laikā saņēmuši Alūksnes novada pašvaldības stipendijas jaunajiem speciālistiem un apņēmušies vismaz piecus gadus tagad strādāt Alūksnes slimnīcā. Viņi visi šādu iespēju un atbalstu vērtē ļoti atzinīgi. “Tas sekmē to, ka jaunie speciālisti vēlas atgriezties dzīvot un strādāt reģionos, kā arī pārliecību, ka esi vajadzīgs un gaidīts,” saka J. Umure. “Tas ir vienīgais veids, kā nelielas veselības aprūpes iestādes var mēģināt pretendēt uz jaunu speciālistu piesaisti,” domā E. Perevertailo. E. Kasparsons uzsver - tas ir liels bonuss, jo ir garantēta darbavieta.
Rezidentūras laikā viņi visi vairākus gadus strādāja kā dežūrārsti Alūksnes slimnīcas uzņemšanas nodaļā un uzsver – tur gūta ļoti vērtīga pieredze. “Šīs dežūras mani izaudzinājušas par labu ārsti,” saka J. Umure. “Būt dežūrārstam uzņemšanā – tas noteikti ir komandas darbs. Pieredzējušie kolēģi ārsti vienmēr sniedza padomu,” saka E. Perevertailo.
Tam, ka Alūksnes slimnīcā pacientiem pieejami jauni ārsti, pamatā ir vairāku gadu ilglaicīgs un mērķtiecīgs darbs. Sadarbojoties Alūksnes slimnīcai un novada pašvaldībai, ir rasta iespēja speciālistus piesaistīt jau rezidentūrā un maksāt stipendiju. Alūksne šajā ziņā noteikti ir viens no pozitīvajiem piemēriem Latvijā. Turpinājums no 1. lpp.

SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa uzsver - vairākus gadus iestājoties un pierādot, ka vajag, izdevies to panākt, pretējā gadījumā šāda priecīga notikuma nebūtu.
“Jā, pēdējās desmitgadēs Alūksnē nav bijis gadījums, kad vienlaikus darbu sāk četri jauni ārsti. Kas līdzīgs bija tikai padomju varas gados, kad ārstus norīkoja strādāt uz reģioniem pēc sadales principa. Jaunajiem ārstiem Alūksnes novada pašvaldība palīdz arī dzīvokļu jautājumā. Tagad slimnīcā mums ir divi neirologi un seši ķirurgi. Interesanti, ka no studentu grupas, kur mācījās E. Perevertailo un E. Kasparsons, pie mums Alūksnes slimnīcā strādā vēl divi ārsti – abi anesteziologi. Līdz ar jaunajiem ārstiem mūsu slimnīcā saulīte atspīd, savstarpēji cits no cita mācāmies. Visi cenšas jaunajiem izpalīdzēt. Pašlaik ir arī vēl citi alūksnieši, kuri mācās rezidentūrā – laiks rādīs, kā attīstīsim sadarbību, bet jau zināms, ka mums būs arī radiologs, internists - endokrinologs, anesteziologs,” stāsta M. Kauliņa. 
Alūksnes slimnīcas ķirurgs Valdis Skulte pauž gandarījumu par jaunajiem kolēģiem. “Iepriekš slimnīcā ķirurgu skaits bija ierobežots, rezidenti vēl mācījās, tādēļ attīstīt plānveida operācijas nevarējām resursu un laika trūkuma dēļ, tagad varēsim. Patīkami, ka apkārt redzi sev jaunus kolēģus – viņiem ir mūsdienu zināšanu līmenis, jo medicīna nemitīgi attīstās, tādēļ arī mēs no viņiem mācāmies. Ir turpinājums!” saka V. Skulte.
Pašlaik interviju nesniedza jaunā ģimenes ārste, bet uzsvēra, ka tas būs tikai līdz laikam, kamēr viņa iekārtos, sertificēs un atvērs savu ģimenes ārsta praksi slimnīcas telpās ar pašvaldības atbalstu. Šobrīd viņa voluntē Alūksnes slimnīcā.
Grib palīdzēt cilvēkiem

Neiroloģe J. Umure pašlaik strādā terapijas un uzņemšanas nodaļā, nākotnē plāno arī ambulatorās pieņemšanas. Intervijas laikā viņa visu laiku smaida – šķiet, tik pozitīva un optimistiska attieksme vien jau ārstē.
“Jācenšas cilvēkiem dot pozitīvu enerģiju. Diemžēl neiroloģija ir smaga specialitāte, jo lielākā daļa neiroloģisko slimību nav ārstējamas, tāpēc jāmēģina cilvēkiem palīdzēt ja ne ar medikamentiem, tad ar savu pozitīvismu un atbalstu.
Skolas laikā man ļoti patika bioloģija, dabaszinātnes. Manī ir liela mīlestība pret līdzcilvēkiem, gribas palīdzēt, medicīnā tu redzi savas palīdzības rezultātu. Pirmos sešus gadus studēju medicīnu Latvijas Universitātē, pēc tam četrus gadus neiroloģiju Stradiņos. Daktere M. Kauliņa ļoti neatlaidīgi un mērķtiecīgi mani uzrunāja, ka Alūksnē vajag neirologu, un pārliecināja.
Pēdējos divos gados strādāt uz reģioniem atnāk arvien vairāk jauno ārstu, jo katrs trešais, ceturtais rezidents slēdz līgumu ar sava novada pašvaldību un medicīnas iestādi. Alūksne ir mans novads, te ir savi cilvēki – jā, manī ir pienākuma izjūta, patriotisms pret šo vietu un cilvēkiem. Alūksnes slimnīcas kolektīvā es jūtos ļoti mājīgi, un tas ir ļoti svarīgi. Alūksne ir ļoti skaista un sakopta, pēdējos gados tik ļoti mainījusies uz pozitīvo pusi – prieks! Ir tik patīkami šeit būt.
Pašreiz Latvijā medicīnas sistēma nav sakārtota, kā dēļ diemžēl cieš pacienti. Tuvākajos trīs, četros gados tā neuzlabosies. Pacienti iet no viena speciālista pie otra, dārgi maksā, bet palīdzību nereti tā arī nesaņem, gaida garās rindās. Veselības aprūpei jāpiešķir adekvāts finansējums – tas ir viens no noteicošajiem faktoriem, lai situāciju risinātu.
Topošajiem studentiem iesaku rūpīgi pārdomāt visus “par” un “pret”, pirms iesniegt dokumentus medicīnas studijām. Ir citas profesijas, kur darbinieku vairāk ciena un novērtē. Kādreiz būt mediķim bija prestiži – šodien es tā neteiktu. Tā ir grūta profesija. Sabiedrība ir ļoti pesimistiski noskaņota – viņi dusmojas par valstī notiekošo un izgāž to arī pār medicīnas personālu.
Nākotnē plānoju organizēt arī ambulatorās pieņemšanas, turpināt izglītoties neiroloģijā un specializēties kādā no izmeklējumu metodēm. Alūksnē, īpaši tādēļ, ka šeit attīstīts traumatoloģijas virziens, ļoti vajadzētu izmeklējumus neirogrāfijā.”
Atslēgas vārds ir pieredze

Traumatologs ortopēds Edgars Perevertailo iet tēva pēdās. Pašlaik strādā ķirurģijas nodaļā, operē, ir dežūrārsts uzņemšanas nodaļā un pieņem ambulatori.
“Kāpēc medicīna? Tolaik valstī aicināja jauniešus studēt medicīnu, jo ārsts esot prestiža profesija. Tā kā ģimenē ne tikai tēvs, bet arī citi radinieki ir mediķi, mani virzīja šajā nozarē. Pieņēmu to kā reālu iespēju, jo pašam toreiz citu skaidru mērķu nebija. Mācoties vēl ģimnāzijas 12. klasē, jau divreiz mēnesī apmeklēju sagatavošanas kursus Rīgas Stradiņa Universitātē, kur studijas sāku 2007. gadā. Pamatstudijas ilga sešus gadus, pēc tam piecus gadus rezidentūrā studēju traumatoloģiju ortopēdiju.
Tēva traumatologa ortopēda Leonīda Perevertailo stiprais plecs visus šos gadus bijis nenovērtējams atbalsts. Pateicoties tēvam, jau zināju darba apstākļus, vidi, specifiku un iespējas Alūksnē. Vienam pašam ir ļoti grūti kaut ko iesākt. Medicīna vispār ir drusku atdarināšanas māksla. Ļoti svarīgi ir tavi skolotāji. Tu vari būt perfekti apguvis teoriju, bet atslēgas vārds ir pieredze, ko nevar nopirkt par naudu un iemācīties grāmatās, tādēļ zinošs speciālists, kurš pamāca, ir ļoti svarīgs. Visās Rīgas vadošajās klīnikās darba vide un savstarpējās attiecības ir ļoti formālas, tas nogurdina. Man patīk strādāt vidē, kur pazīstu cilvēkus. Alūksnē komunikācija darba kolektīvā ir cilvēcīgāka, kas man ir ļoti svarīgi un ko novērtēju.  
Šogad rezidentūru Latvijā absolvēja apmēram 220 rezidenti. Domāju, kādi 50 aizbrauca strādāt uz ārzemēm, atpakaļ neskatoties, vairāk nekā 100 palika strādāt Rīgā un Pierīgā, pārējie devās strādāt uz reģioniem, lielākoties uz lielajām slimnīcām. Tie ir unikāli gadījumi, kad uz lokālajām slimnīcām  atnāk jauni ārsti pēc rezidentūras.
Kas Latvijā jādara, lai situācija medicīnas nozarē uzlabotos? Šobrīd risinājumu nesaredzu. Diemžēl viss virzās uz to, ka pēc gadiem desmit Latvijā veselības aprūpi varēs saņemt tikai lielajās Rīgas medicīnas iestādēs, piecās – sešās reģionālajās, bet visu pārējo pakāpeniski likvidēs, atstājot tikai traumpunktus hronisko pacientu aprūpei. Tie cilvēki, kuri dzīvos reģionu teritorijas ārpusē jeb tālāk nekā 100 kilometru rādiusā no lielajiem veselības centriem, apdraudēs savu veselību. Īpaši cilvēki gados. Tas ir tādēļ, ka netiek ņemtas vērā valsts teritorijas lokālās īpatnības un par pamatu ņem tikai sausus datus – iedzīvotāju skaita prognozes. Nav valsts rūpes par jaunajiem ārstiem rezidentiem. Rezidenta alga Latvijā ir 650 eiro, Lietuvā 950 eiro, Igaunijā 1200 eiro, turklāt rezidentūras laikā jābūt vidēji divās darbavietās un vēl jāmācās! Topošajiem studentiem varu teikt: nemēģiniet atkārtot to, ko mēs izdarījām. Tas ir pārāk grūti, ilgi, no daudz kā būs jāatsakās un daudz kas jānožēlo. Nevienam no saviem paziņām nerekomendēju studēt medicīnu.
Tuvāko piecu gadu laikā man gribētos Alūksnes slimnīcā paplašināt medicīnisko pakalpojumu klāstu un pieejamību, papildinot esošo, lai vēl vairāk izdarītu paši uz vietas un nepārsūtītu pacientus uz citām medicīnas iestādēm. Traumatoloģija ortopēdija vairāk ir nozare cilvēkiem virs 65 gadiem. Tā kā sabiedrība noveco, šādu saslimšanu arī paliek vairāk, un darba netrūks. Laika gaitā var domāt arī par privātprakses atvēršanu.”
Izvēli nenožēloĶirurgs Ernests Kasparsons ir rīdzinieks, bet nu jau sešus gadus sevi sauc par alūksnieti.
“Manas vecmammas bija medicīnas māsas. Bērnībā daudz slimoju un esmu pateicīgs ārstiem, tāpēc gribēju arī pats palīdzēt citiem. Studiju laikā piecus gadus ar Edgaru studējām kopā, un viņš uzaicināja arī mani strādāt Alūksnē. Tagad šo izvēli nenožēloju. Medicīnas iestādē reģionā ir vairāk iespēju pašam izpausties, lēmumu pieņemšanā ir lielāka patstāvība. Biju nodomājis specializēties internajā medicīnā, bet dakteris Leonīds Perevertailo mani pamazām ievilināja ķirurģijā ar frāzēm: “Negribi uz zāli atnākt? Negribi pašūt?”, rosinot gūt praktisko pieredzi.
Diemžēl Latvijā ir arī gadījumi kā manai kursabiedrei, kura ar ārsta diplomu kabatā uzkalpojās par maiņas vecāko kasieri lielveikalā “Rimi” Rīgā... Tas ir tādēļ, ka pirmos sešus studiju gadus absolvē lielāks skaits jauno speciālistu, nekā valsts apmaksā rezidentu vietas. Ja gribi tikt konkrētā profilā, ir liels konkurss. Ja netiec valsts apmaksātajā, tad maksā pats vai meklē atbalstu, piemēram, kā Alūksnes novadā, kur maksā stipendijas, kas ir liels atbalsts.
Ikdienā manos pienākumos ir darbs ķirurģijas nodaļā un operēt, plānoju jau oktobrī sākt arī pieņemšanas ambulatorajā daļā. Nākotnē gribētos Alūksnes slimnīcā paplašināt plānveida operāciju spektru, vispirms proktoloģijā. Uz vietas veikt pēc iespējas vairāk izmeklējumu, lai pacientam nav jābrauc to darīt citur, tērējot laiku un naudu. Esam jau ieviesuši dažas novitātes ikdienas darbā. Gribam arī izveidot ārstu biroju, lai dokumenti pacientiem tiktu izsniegti datorrakstā, nevis ārstu rokrakstā, ko parasti ir grūtības salasīt. Mēs rezidentūru esam izgājuši dažādās slimnīcās – gribam no tām pārņemt vairākas labas idejas.
Alūksne ir mana pilsēta jau sešus gadus. Prieks vērot, kā tā mainās tikai uz labo pusi! Šeit ir ļoti skaisti, sakopta vide. Šeit ir vienkāršāki, sirsnīgāki cilvēki, slimnīcā ir draudzīgs kolektīvs – visi esam kā liela ģimene. Alūksnē priecāsies par jaunu ārstu anesteziologu – ja ir kāds gribētājs: lūdzu!”.

Teksts un foto: Līga Vīksna

Citu datumu laikraksti

  • Lustīgs koncerts  ar Normundu Rutuli

    Lustīgs koncerts ar Normundu Rutuli

    Dziedātājs Normunds Rutulis uzsācis Latvijas koncerttūri - ar kustīgu, lustīgu un dinamisku  koncertu “Man nav žēl” mākslinieks uzstāsies arī...

  • Sāk taupīt nebaltām dienām

    Sāk taupīt nebaltām dienām

    Alūksnes novada domes septembra komitejās un domes sēdē starp deputātiem raisījās diskusija arī par nākamā gada pašvaldības budžetu, paužot bažas, ka...

  • Meklēs jaunu zobārstu Alūksnes novadam

    Meklēs jaunu zobārstu Alūksnes novadam

    Jaunu speciālistu piesaistei Alūksnes novadam šajā gadā pašvaldība noteikusi vēl vienu  specialitāti medicīnas jomā – zobārstniecību jauna zobārsta...

  • Uzkodu veikaliņi dabā –  hobijs vai ienesīgs bizness? 6

    Uzkodu veikaliņi dabā – hobijs vai ienesīgs bizness?

    Dabas tūrisms – garu stundu vai pat vairāku dienu pastaigas pļavās, mežos, purvos, gar ūdenstilpnēm un jūras krastu – kļūst arvien populārāks atpūtas...

  • Grāmatu vīrs no Alūksnes 7

    Grāmatu vīrs no Alūksnes

    Viņš sauc sevi par bookman, ko apliecina arī uzraksts uz zaļā T - krekla, ar ko doties savās biznesa gaitās. Tas tulkojumā varētu nozīmēt “grāmatu...

  • Mecenātisms no sirds

    Vienmēr ar apbrīnu esmu vērojusi līdzcilvēkus – mecenātus, kuri patiesi un no sirds dalās ar sabiedrību tajā, kas pieder viņiem, un spēj būt...

  • Vēlas, lai “Rallijs Alūksne”  būtu kā ziemas “Positivus”

    Vēlas, lai “Rallijs Alūksne” būtu kā ziemas “Positivus”

    Straujiem soļiem tuvojas gada noslēgums, bet jau janvārī autosporta cienītājiem atkal gaidāms ievērojamais un nu jau iemīļotais notikums “Rallijs...

  • Galda tenisisti sadala medaļas

    Galda tenisisti sadala medaļas

    Alūksnes Bērnu un jaunatnes sporta skolas angārā beidzies sporta kluba “Lagūna” organizētais Alūksnes novada atklātais čempionāts galda tenisā....

  • Saudzē dzirdi!

    Pēc Pasaules veselības organizācijas šā gada datiem vairāk nekā 5 % pasaules iedzīvotāju jeb 466 miljoni saskaras ar vājdzirdību. Prognozē, ka līdz...