Alūksne ir īpašs gadījums

Jau vairāk nekā divus gadus esmu cieši saistīs ar Alūksnes pilsētu. Vēroju tās attīstību un priecājos par progresu. Tomēr, zinot tās potences, ko var sniegt, veiksmīgi savienojot privātā biznesa un pašvaldības intereses.

Jau vairāk nekā divus gadus esmu cieši saistīs ar Alūksnes pilsētu. Vēroju tās attīstību un priecājos par progresu. Tomēr, zinot tās potences, ko var sniegt, veiksmīgi savienojot privātā biznesa un pašvaldības intereses, esmu nesaprašanā un nepatīkami pārsteigts par pilsētas vadības visai vienaldzīgo attieksmi pret tādu Latvijas ekonomikai būtisku nozari kā tūrisms.
Ir jau sen pierādīts, ka tūrisma ekonomiskais devums pašvaldībai var būt ļoti liels. Tomēr šķiet, ka Alūksne ir īpašs gadījums, kur vispārzināmais joprojām ir svešs.
Savā ziņā Alūksne Latvijā no tūrisma viedokļa ir unikāla pilsēta. Tā ir skaista, sakopta ar daudziem apskates vērtiem objektiem. Tā ir pilsēta ar interesantu vēsturi, kurā ir cilvēki, kas vēlas strādāt. Tās ģeogrāfiskais stāvoklis, apkārtējās dabas unikalitāte, paugurainais reljefs, tuvējā pierobeža ir kā radīti tūrisma attīstībai. Ja vēl nesen tā vienkārši bija Latvijas nomale, tad tagad pēc valsts iestāšanās Eiropas Savienībā tā kļūst un jau ir kļuvusi par vairāku Latvijas un Igaunijas firmu (gribētu cerēt, ka arī Krievijas) kopēju tūrisma produktu. Katrs Alūksnes iedzīvotājs jau tagad vasaras sezonā varēja vērot daudzos tūristu autobusus, kas viesojās Alūksnē. Ļoti liels prieks ir arī par daudziem ārvalstu auto un moto tūristiem, kas iekļāvuši mūsu pilsētu savos ceļojumu maršrutos. Un, galvenais, arī atsauksmes pēc viesošanās mūsu pilsētā viesiem ir cildinošas. Alūksne neapšaubāmi ir starp visskaistākajām pilsētām Latvijā.
Tagad vēlos atgriezties pie praktiskākām lietām. Kā zināms, tūrisma sfēra ir pakļauta Ekonomikas ministrijai, tātad tā ir ekonomiska sfēra. Ekonomikai galvenais ražošanas rīks ir nauda. Tūrismam kā ekonomiskai sfērai ir jāienes nauda gan tieši, gan netieši (ar nodokļiem). Vai mēs protam paņemt no tūristiem naudu? Domāju, ka pilnībā ne. Lai iebraucējs mūsu pilsētā gribētu un varētu atstāt naudu, ir jābūt radītiem attiecīgiem apstākļiem. Un par to vistiešāk ir atbildīga pašvaldība.
Latvijas Republikas Tūrisma likums ir noteicis pašvaldību kompetenci tūrisma jomā. Viens šīs kompetences stūrakmens ir izstrādāt attīstības plānus un teritorijas plānojumus, nosakot tajos tūrisma attīstības perspektīvas. Pamatojoties uz to, tās viens uzdevums ir nodrošināt resursus un pasākumus tūrisma attīstībai. Uzskatu, ka mūsu pašvaldības primārais uzdevums sadarbībā ar privātiem uzņēmējiem ir meklēt un radīt šos resursus, lai tos ieguldītu tūrisma infrastruktūras uzlabošanā un veicināšanā. Ar to vistiešāk, cik saprotu, būtu jānodarbojas pilsētas attīstības nodaļai. Tai būtu jāģenerē mūsdienīgas idejas, tai būtu jāmeklē jauni, izglītoti, darboties griboši cilvēki (kādi Alūksnē noteikti ir). Jāmotivē šie cilvēki ieguldīt savas zināšanas Alūksnes pilsētā, tās attīstībā. Pašlaik šī darbība, šķiet, tiek tikai koordinēta jeb, vienkāršāk runājot, imitēta. Ideju nav. Prieks, ka iepriekš izveidotā tūrisma infrastruktūra tiek vismaz saglabāta un uzturēta, taču iespēju vēl ir daudz. Par tūristu jau nevar uzskatīt tikai to iebraucēju, kurš organizēti iebrauc pilsētā un piesakās tūrisma informācijas centrā. Kā zināms, tūrisma veidi var būt visdažādākie: aktīvais tūrisms, dabas tūrisms, kultūrtūrisms, sporta tūrisms, rekreatīvais tūrisms. Katram šim tūrisma veidam ir vēl milzīgas attīstības iespējas Alūksnē. Kaut vai, piemēram, ziemas sports. Alūksnes pilsētā ziemas sporta attīstībai, ņemot vērā dabas apstākļus un to, ka pilsētā atrodas Mežinieku sporta bāze, ir tādas attīstības perspektīvas kā reti kurai vietai Latvijā. Ir jādomā par to, lai arī ziemā cilvēki brauktu pie mums. Ja tiks radīti nepieciešamie apstākļi, tad, lai gan ir liels attālums, brauks tūristi arī no Rīgas. Uzskatāms piemērs mums ir Otepē, ziemas sporta centrs Igaunijā.
Prieks, ka pēdējā laikā mūsu pilsētā, sevišķi vasaras periodā, notiek daudz dažādu pasākumu. Cilvēki speciāli brauc uz tiem - tagad jau ne tikai no tuvējām pilsētām Balviem un Gulbenes, bet arī no daudz tālākām vietām, pat Liepājas. Arī tas ir tūrisms. Mūsu uzdevums ir radīt un nodrošināt apstākļus, lai pēc iespējas vairāk cilvēku šeit iebrauktu, uzturētos un arī pārnakšņotu. Lai šeit izveidotā pakalpojumu infrastruktūra būtu piesaistoša tūristam, lai jebkurš iebraucējs būtu gatavs arī maksāt par šiem pakalpojumiem. Šeit attīstības iespējas vēl ir milzīgas.
Prieks arī, ka pēdējos gados tiek nopietni domāts par Alūksnes ezera apsaimniekošanu, kas arī būtībā ir pakārtots tūrisma veicināšanai. Makšķerēšanas sporta, dažādu tehnisku ūdens sporta veidu attīstība, dabas takas izveide, ezera popularizēšana ir tieši tas, kas varētu veicināt un veicina aktīvā tūrisma piekritējus.
Pilsētai ir jādomā, kā veicināt investīciju piesaisti pilsētai, kā ieinteresēt uzņēmējus ieguldīt naudu dažādos projektos, kā piesaistīt dažādo Eiropas fondu līdzekļus. Pilsētai ir nopietni jāpievēršas izglītotu, darboties spējīgu cilvēku iesaistīšanā. Ir jāizglīto esošie darbinieki, jāsūta tie pieredzes apmaiņā uz citām pilsētām, papildus jāizglīto. Šeit līdzekļus nevajadzētu žēlot. Attiecīgais darbs ir jāveic cilvēkiem ar attiecīgu izglītību, svešvalodu zināšanām, spējīgiem ģenerēt jaunas idejas un plašu redzesloku. Ir maksimāli viss jādara, lai jaunie, pašlaik augstskolās vēl studējošie vai tikko beigušie alūksnieši gribētu un būtu ieinteresēti atgriezties mūsu pilsētā.
Ir nopietni jāpiedomā par Alūksnes pilsētas attīstības prioritāšu izstrādi - ko mēs vispār gribam. Vai mūžīgi žēloties, kā citi slikti strādā, un meklēt visādas cūcības pilsētā vai pozitīvi raudzīties nākotnē un prast saskatīt mūsu pilsētas attīstības iespējas.
Dārznieks dārzā audzē ziedus, lai prieks būtu citiem, bet āzis tos apēd, lai prieks būtu pašam.

Citu datumu laikraksti

  • Naglu ciemā tagad pārsvarā saimnieko ienācēji

    Malienas pagasta apdzīvotajā vietā Naglas dzīve rit tāpat kā jebkurā pagastā. Naglās māju nav daudz, bet to kādreizējie īpašnieki jau aizgājuši...

  • Monētu savienības - jau pirms 600 gadiem

    Ekonomikai un tirdzniecībai ir kopējas attīstības likumsakarības, viena - aptvert arvien lielāku teritoriju.Ekonomikai un tirdzniecībai ir kopējas...

  • Jauna iespēja skolēniem

    Rudens un jaunā mācību gada sākums skolēniem un skolotājiem rada jaunus pienākumus, bet sniedz arī jaunas iespējas.Rudens un jaunā mācību gada sākums...