Alūksne - pilsēta, kuru mēs mīlam

Cik daudz tu zini par savu novadu, pilsētu, ciematu? Vai esi izpētījis visu savā apkārtnē tikpat rūpīgi, kā to esam izdarījuši mēs - “Latvijas enciklopēdijas” redaktori?

Cik daudz tu zini par savu novadu, pilsētu, ciematu? Vai esi izpētījis visu savā apkārtnē tikpat rūpīgi, kā to esam izdarījuši mēs - "Latvijas enciklopēdijas" redaktori? Sadarbībā ar laikrakstu "Alūksnes Ziņas" piedāvājam uzzināt vēl vairāk, tādēļ aizsākam rakstu sēriju "Iepazīsti savu apkārtni!". Šajā un nākamajā numurā: Alūksne - pilsēta, kuru mēs mīlam.
Alūksni mēdz dēvēt par Ziemeļvidzemes pērli, kas atrodas Alūksnes ezera krastā. Vārds "Alūksne" cēlies no latgaļu cilmes vārda "olūksna" - avotaina vieta mežā. Paugurainā reljefa dēļ tā ir visaugstāk novietotā Latvijas pilsēta (aptuveni 200 metru virs jūras līmeņa). Daudzie ezeri: Dūņu ezers, Indzeris, Kanaviņu ezers, Pullans, Siseņu, Veistera ezers un citi, padara Alūksni īpaši krāšņu.
Vēsture. Alūksnes pilsētas teritorija bijusi apdzīvota jau 2.gadu tūkstotī p.m.ē. (Pilssalā konstatēta sena somugru apmetne). 13.gs. tā ietilpa latgaļu zemē Atzelē un tad tā arī pirmo reizi minēta vēstures avotos - Pleskavas hronikā. Cauri novadam gāja ceļš no Baltijas jūras piekrastes uz Pleskavu un Novgorodu. Jau 1342.gadā Livonijas ordenis Marijas salā (Pilssalā) uzbūvēja Marienburgas pili. Savu nosaukumu pils ieguva pateicoties tam, ka tika iesvētīta Marijas pasludināšanas dienā. Drīz pēc tam, tagadējās Miera ielas rajonā, izveidojās apdzīvota vieta jeb miests ar nosaukumu Marienburga.
Gadsimtu gaitā Alūksne daudz cieta karos. Tikai 19.gadsimta otrajā pusē Alūksne kļuva par svarīgu tirdzniecības centru. Tās nozīme vēl vairāk pieauga līdz ar šaursliežu dzelzceļa izbūvi 20.gs. pašā sākumā (patlaban Alūksnē darbojas Latvijā vienīgā šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene - Alūksne, tās garums ir 33 km). Šodien Alūksnē ir vairāk nekā 150 ekonomiski aktīvu uzņēmumu, kas nodrošina vietējiem iedzīvotājiem darba vietas, kā arī vairāk nekā 3400 privātās saimniecības. Alūksne ir bagāta ne tikai ar ezeriem, bet arī ar kultūras pieminekļiem.
1673.gadā, lai piedalītos Zviedrijas valdības aizsāktajā latviešu zemnieku izglītošanā, Vidzemē ieradās vācu luterāņu garīdznieks un literāts Ernsts Gliks. Viņš dibināja pirmās latviešu skolas Alūksnē, Zeltiņos un Apekalnā. Skola, kas tika dibināta Alūksnē, kara laikā diemžēl tika nopostīta, bet Gliks, kopā ar savu audžumeitu Martu Skvarnovsku aizvests gūstā uz Krieviju. Marta vēlāk Pēterburgā kļuva par Krievijas cara Pētera I sievu un pēc viņa nāves - par carieni Katrīnu I.
1991.gadā Alūksnē Ernstam Glikam tika nodibināts muzejs - Glika Bībeles muzejs, kurš izvietots 1908.gadā celtā tirdzniecības paviljona ēkā. Netālu no muzeja, pie Alūksnes mācītājmuižas, aug Glika stādītie ozoli, kurus viņš stādīja gan 1685.gadā pēc Vecās Derības pārtulkošanas, gan 1689.gadā pēc Jaunās Derības pārtulkošanas. Viņa vārdā nosaukta Alūksnes Valsts ģimnāzija, kurā savulaik mācījušies arī sabiedrībā labi pazīstami cilvēki: muzikologs Oļģerts Grāvītis, rakstnieki Jānis Mauliņš, Skaidrīte Kaldupe, Lija Brīdaka un citi.
Netālu no Glika Bībeles muzeja atrodas Alūksnes luterāņu baznīca, kas celta septiņus gadus (no 1781. līdz 1788.gadam) par baltvāciešu uzņēmēja un mecenāta barona Oto Hermaņa fon Fītinghofa līdzekļiem. Visā Fītinghofu dzimtā viņš bija slavenākais dzimtas pārtāvis - Alūksnes muižas un daudzu citu muižu īpašnieks, dēvēts arī par Vidzemes puskarali (arī Rīgā, Vāgnera ielā atrodas Fītinghofu nams, kas celts kā Oto Hermaņa fon Fītinghofa pilsētas savrupmāja). Baznīcas pamatiem izmantoti gandrīz 200 ozoli. Pēc 1.pasaules kara baznīca savā īpašumā ieguva diezgan unikālu zvanu: tas liets 1530.gadā un uz tā ir uzraksts baznīcslāvu valodā. Baznīca tika atjaunota 1934.gadā un patlaban tajā darbojas lielākā Alūksnes pilsētas draudze - Alūksnes luterāņu draudze.
Alūksnes muižas komplekss celts 18./19.gs. Muižas kompleksā ietilpstošā celtne - Jaunā pils (celta no 1859. līdz 1863.gadam) - ir izcils neogotikas piemineklis. Diemžēl sākotnējais pils interjers iznīcināts un 20.gadsimta otrajā pusē ēkas plānojums daļēji mainīts. Tagad Jaunajā pilī atrodas Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejs, dabas muzejs "Alauda", kā arī citas kultūras un sabiedriskās iestādes. Interesants ir arī Muižas parks (tā platība apmēram 30 hektāri), kas veidots 18./19.gadsimta mijā. Tas bijis vislabāk iekārtotais romantiskā stila ainavu parks Vidzemē, kurš laika gaitā stipri paplašināts un pārveidots. Parka ierīkošanā piedalījušies speciāli uzaicināti daiļdārznieki. Parkā tika stādītas gan vietējās, gan svešzemju koku un krūmu sugas. Pēc antīkās mākslas paraugiem celti sengrieķu vēja dieva Eola templis, Fītinghofu dzimtas kapliča un vairāki paviljoni.
***
Kari
- Livonijas kara laikā 1560.gadā Alūksni ieņem Ivana IV Bargā karaspēks.
- no 1582.gada līdz 1597.gadam Alūksne ir poļu varā.
- 1625.gadā Alūksni iekaro zviedri.
- Ziemeļu karš (no 1700.gada - 1721.gadam), kurā krievi, poļi un dāņi cīnās ar Zviedriju, skar arī Alūksni - 1702.gadā to ieņem Šerementjeva komandētais krievu karaspēks un gandrīz 200 gadus Alūksne ir Krievijas atkarībā.
- 1750.gadā Krievijas ķeizariene Elizabete Alūksni atdāvina savam kancleram grāfam Voroncovam, bet tas to savukārt pārdod Oto Hermanim fon Fītinghofam.
Kultūras pieminekļi Alūksnē
- Alūksnes muiža
- Alūksnes viduslaiku pils
- Tempļa kalns
- Glika Bībeles muzejs
- Alūksnes luterāņu baznīca
Daži dati Ernsta Glika biogrāfijā
- Dzimis 1652.gadā Vetinā, Saksijā, miris 1705.gadā Maskavā.
- 19 gadus bijis mācītājs Alūksnē (no 1683. - 1702.gadam).
- tulkojis Bībeli latviešu valodā, izmantojot Georga Manceļa, Kristofora Firekera un citu autoru tulkojumus, tādējādi ietekmējis arī latviešu literatūras izveidi.
***
Pārbaudi savas zināšanas!
1. Kurā hronikā pieminēta Alūksne:
a) Indriķa hronikā
b) Atskaņu hronikā
c) Pleskavas hronikā
2. Ernsts Gliks pirmās latviešu skolas dibināja:
a) Alūksnē, Zeltiņos un Apekalnā
b) Alūksnē, Trapenē un Virešos
c) Alūksnē, Jaunannā un Veclaicienē
3. Oto Hermanis fon Fītinghofs bija:
a) vācu mācītājs
b) baltvāciešu uzņēmējs un mecenāts
c) baltvāciešu fotogrāfs
Materiāli ņemti no "Latvijas enciklopēdijas" 1. un 2.sējuma, kā arī enciklopēdijas datu bāzes

Citu datumu laikraksti

  • Kļūdu labojums

    Laikraksta “Alūksnes Ziņas” 25.septembra numura īsziņā “Uzņēmumam nedzēš nodokļu parādu” ir neprecizitāte.Laikraksta "Alūksnes Ziņas" 25.septembra...

  • Iespējams, slēpj nelaimes gadījumus darbā

    Mālupes pagastā SIA “Sildgunda” kūdras ražošanas punktā traktorists, regulējot kustībā esošu transportiera lenti, guva smagu traumu.Mālupes pagastā...

  • Pirmo reizi iegūst “zaļo” sertifikātu

    Pededzes pagasta zemnieku saimniecība “Slobodka” nesen saņēma bioloģiskās saimniekošanas sertifikātu. Saimnieki Ņina un Guntis Koki cer, ka tas...