Alūksnē un Apē skaita dabu

Latvijas dabas bagātības ir ierobežotā daudzumā, kaut arī šī vieta tiek uzskatīta par vienu no zaļākajām valstīm pasaulē. Lai iegūtu pilnīgu un detalizētu informāciju par Latvijas dabas vērtībām, kā arī tās efektīvi pārvaldītu un plānotu teritoriju saimniecisko darbību, šobrīd valstī norisinās vērienīga vērtību apzināšana – dabas skaitīšana.
Dabas aizsardzības pārvalde pagājušajā nedēļā aicināja Apes un Alūksnes novadu iedzīvotājus uz informatīviem semināriem par biotopu inventarizāciju, kas tiek veikta projektā “Dabas skaitīšana”. Diemžēl iedzīvotāju atsaucība, tos apmeklējot, bija dažāda.

Apē - lielāka aktivitāte
Tiekoties Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāves skaidroja dabas skaitīšanas mērķi un ieguvumus. Apes novada iedzīvotāji izrādījās daudz aktīvāki – pasākumu apmeklēja 15 cilvēki. Pārsvarā iedzīvotājus interesēja, kā dabas skaitīšana skars konkrēto īpašnieku. “Apē vislielākā interese bija par zālājiem, dižkokiem un mežiem. Priecājos par kādu Apes novada iedzīvotāju, kura pati attīstījusi tūrismu, jo viņas īpašumā aug astoņus metrus liels dižkoks – vītols. Kopā ar kaimiņiem ir labiekārtota teritorija, izveidota autostāvvieta. Tas patiesi ir apsveicami, jo šādi cilvēki ir soli priekšā citiem,” teica Dabas aizsardzības pārvaldes dabas skaitīšanas projekta vadītājas asistente Ilze Reinika.
Alūksnē iedzīvotāji semināra neizrādīja tādu interesi – atnāca tikai viens zemes īpašnieks. I.Reinika pieļauj - tas varētu nozīmēt to, ka zemju īpašniekiem viss ir saprotams.

Strādā 250 eksperti
Dabas vērtību apzināšanu visas valsts mērogā notiek pirmo reizi, un to nosaka gan nacionālā, gan Eiropas Savienības (ES) likumdošana. Mērķis ir iegūt detalizētu un zinātniski pamatotu informāciju par Latvijas dabas vērtībām, to izplatību, daudzumu, veidiem un kvalitāti, lai iegūtos datus var izmantot nozaru attīstības plānošanai.
Dabas skaitīšana neuzliek jaunus aizliegumus un nemaina esošos nosacījumus: ja cilvēks nedzīvo īpaši aizsargājamā teritorijā, viņš turpina īpašumu apsaimniekot pēc savas vēlmes. Ja viņš līdz šim jau ir dzīvojis īpaši aizsargājamā teritorijā, apsaimniekošanai jābūt saskaņā ar pastāvošo likumdošanu un teritoriju vispārējiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. Jau aprīlī 50 000 zemju īpašnieku, kurus šajā gadā skar skaitīšanas process, ir saņēmuši informatīvas vēstules.
2018. gadā apseko valstij, pašvaldībai un privātiem īpašniekiem piederošus īpašumus ar kopējo apjomu pusmiljons hektāru. Dabas pārvaldes uzdevumā šo darbu veic 250 eksperti.

Zālāju īpašnieki saņem ātrāk
I.Reinika uzsver - ne visi zemes īpašumi valsts teritorijā tiek aplūkoti: tikai tie, par kuriem ir informācija, ka tajos agrāk bijušas vai varētu būt dabas vērtības. “Ja zemes īpašumu ir plānots apsekot, īpašnieks pavasarī uz savu deklarēto adresi saņem vēstuli no pārvaldes. Vēstule ir informatīva, un eksperta vizīte nav īpaši jāgaida. Ja cilvēkam pieder zālājs, viņš pļauj vai nogana to, tāpat kā to darījis līdz šim. Ja īpašumā ir mežs, arī to apsaimnieko, kā pats plānojis. Eksperts vizītes laikā aplūkos nepieciešamo un, ja atradīs kādu vērtību, aizpildīs anketu, kurā aprakstīs biotopa veidu un novērtēs tā kvalitāti,” stāstīja I.Reinika.
Bioloģiski vērtīgo zālāju īpašnieki rezultātus saņems nākamajā gadā pēc apsekojuma, lai varētu pieteikties atbalsta maksājumiem, ja to vēlas. “Pārējo piecu biotopu īpašnieki par 2018.gada apsekojumu informatīvo vēstuli saņems līdz 2020.gadam. Ja biotops netiks atrasts, otra vēstule netiks sūtīta. Otrajā vēstulē būs informācija, kāds biotops atrasts, skaidrojums, ka tas viņam neuzliek nekādus ierobežojumus,” sacīja I.Reinika.

Biotopus vēl neatklāj
2017. gada datu analīze liecina, ka biotopi konstatēti tikai nepilnā piektajā daļā jeb 18 procentos apsekotās teritorijas. “Zālāju biotopi Latvijā ir vieni no apdraudētākajiem, to platības sarūk galvenokārt to neapsaimniekošanas dēļ. Būtiski ir apzināt bioloģiski vērtīgos zālājus un izglītot īpašniekus par to pareizu kopšanu un saglabāšanu,” stāstīja I.Reinika.
Alūksnes novadā eksperti šobrīd apsekojuši tikai nelielu viena kvadrāta stūri. “Šogad apsekota jau  teju puse Alūksnes novada teritorijas, pārējā - nākamgad. Alūksnes novadā nelielā platībā tika skatīti meži, pļavas, purvi un saldūdeņi. Rezultātā konstatēti vien 83 hektāri saldūdens biotopa,” informēja I.Reinika un piebilda, ka apsekotajā 357 hektāru sauszemes platībā biotopi netika konstatēti.

— Teksts un foto: Laura Felša

Citu datumu laikraksti

  • Alūksnē – 54 jaunas darbavietas 3

    Alūksnē – 54 jaunas darbavietas

    Turpinās no 1.lappusesŠonedēļ Alūksnē savu darbību uzsāka uzņēmums SIA “efn Nord”, kura pārstāvji septembra beigās uz tikšanos aicināja iedzīvotājus,...

  • Alūksne īsumā

    Apes novads ◆ 31.oktobrī Apes novadā kāds vīrietis uzglabājis 12 cigaretes bez Latvijas Republikas akcīzes markām. Vīrietim noformēts administratīvā...

  • Alūksnē attīsta rūpnieciskās apbūves zonu

    Alūksnē šoruden uzsākta Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta “Alūksnes pilsētas rūpnieciskās apbūves teritorijas attīstības 2....