Alūksnē veido probācijas dienestu

Alūksnē tāpat kā daudzās Latvijas pilsētās tiek veidots Valsts probācijas dienests, lai sekmētu noziedzības novēršanu valstī, nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi, kā arī atvieglotu pārējo tiesību aizsardzības iestāžu darbu.

Alūksnē tāpat kā daudzās Latvijas pilsētās tiek veidots Valsts probācijas dienests, lai sekmētu noziedzības novēršanu valstī, nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi un koordināciju, kā arī atvieglotu pārējo tiesību aizsardzības iestāžu darbu.
Pašlaik Valsts probācijas dienesta pārvaldes Alūksnes teritoriālajā struktūrvienībā strādā divi darbinieki - vadītāja Solveiga Selga un viņas vietnieks Eduards Ilsjāns. Līdz 2007.gadam darbinieku skaitu Alūksnē palielinās vēl par septiņiem cilvēkiem. Probācijas sistēmas izveidi Latvijā plānos pakāpeniski, apgūstot un sākot pildīt aizvien jaunas funkcijas, tādējādi līdz 2007.gadam aptverot visu Latvijas teritoriju. Kopumā Latvijā plānots izveidot 28 probācijas dienesta nodaļas.
"Pagaidām vēl rit tehniskie un saimnieciskie sagatavošanās darbi dienesta izveidei. Arī nepieciešamās telpas tiek remontētas. Iekārtot dienestu atsevišķās telpās ceram maijā. Tā kā nav probācijas dienesta darbinieka profesijas, tad jāapmāca cilvēki darbam. Lai strādātu dienestā, obligāti nepieciešama augstākā izglītība, bet specifiskās zināšanas būs jāapgūst darba gaitā. Pašlaik daudziem cilvēkiem nav izpratnes par to, kas ir probācija. Tulkojumā no angļu valodas tas nozīmē - pārbaude, pārbaudes laiks, atbrīvošana ar nosacījumu. Probācijas dienesta klienti pārsvarā būs personas, kas atgriezīsies no ieslodzījuma vietām, arī nosacīti notiesātās personas," stāsta S.Selga.
Viņa norāda, ka ilgus gadus Latvijā dominēja sods - brīvības atņemšana. Tas ir iemesls tam, ka pašlaik Latvija ir gandrīz pirmajā vietā Eiropā ieslodzīto skaita ziņā.
"Šobrīd mums ir 360 ieslodzītie uz 100 000 iedzīvotāju. Salīdzinoši Skandināvijā - tikai 50 līdz 60 ieslodzīto uz šādu iedzīvotāju skaitu. Latvijā katru gadu palielinās līdzekļu apmērs, ko tērē ieslodzīto uzturēšanai. 2003.gadā viens ieslodzītais dienā valstij izmaksāja 4,38 latus. Vidēji ieslodzījuma vietās katru gadu atrodas 8,8 tūkstoši ieslodzīto, tādējādi kopumā to uzturēšana vienā dienā valstij izmaksā apmēram 38 000 latu. Tādēļ ir lietderīgi rast risinājumu, kā to mainīt, un cietumsodu piemērot tikai smagu un sevišķi smagu noziegumu gadījumā. Valsts probācijas dienesta izveide ir solis uz jaunas kriminālsodu izpildes sistēmas ieviešanu," ir pārliecināta S.Selga.
Probācijas dienesta mērķis nav tikai veicināt sodu piespriešanu, kad likumpārkāpējs netiek izolēts no sabiedrības, bet izveidot sistēmu, kurā pastāv gan sodi ar izolāciju no sabiedrības, gan bez tā. Valsts probācijas dienests Latvijā darbojas, pamatojoties uz 2003.gada 18.decembrī Saeimā pieņemto "Valsts probācijas dienesta likumu".
"Ikvienas pašvaldības uzdevums ir no ieslodzījuma vietas atbrīvoto personu nodrošināt ar dzīvojamo platību. Tas bieži vien ir problemātiski, tādēļ Valsts probācijas dienests ir radījis savu sistēmu. Pašlaik Latvijā ir Sociālās uzvedības korekcijas centrs Ratniekos, netālu no Rīgas. Probācijas dienestam ar centru ir noslēgts līgums, kas paredz, ka centrā cilvēks var uzturēties sešus līdz deviņus mēnešus. Šajā laikā kopā ar pašvaldību viņam ir jāatrisina mājokļa un citas sociālās problēmas. Tuvākajā laikā ir iecere Latvijā izveidot šādu sociālās rehabilitācijas centru pakalpojumu tīklu visā Latvijā. Centros kādreizējiem ieslodzītajiem būtu dzīvesvieta uz noteiktu laiku, viņi būtu paēduši un nodrošināti ar darbu, lai varētu nopelnīt kaut nelielus līdzekļus," saka S.Selga.
Iznākot no ieslodzījuma vietas, cilvēks zinās, ka Alūksnē ir probācijas dienests. Ja viņš vēlēsies, varēs doties uz dienestu un slēgt līgumu. "Tas paredz, ka dienesta darbinieki šim cilvēkam palīdzēs, bet arī pašam cilvēkam būs jāuzņemas atbildība un daudz kas jādara pašam savā labā," atzīst S.Selga.
Probācijas dienestu izveide liecina par valsts varas pārliecību, ka sodīšanas sistēmai nav atriebības rakstura. Piespiedu darbs, nosacīta notiesāšana, paredzot pienākumus, vai nosacīta atbrīvošana no kriminālatbildības, paredzot pienākumus, ja tiek stingri kontrolēta to izpilde, ir garantija, ka valsts bez vajadzības neierobežo cilvēku brīvību.
"Dienesta izveide liecina, ka jebkurš likumpārkāpējs nav "norakstāms" kā zudis sabiedrībai," viņa uzsver.

Citu datumu laikraksti

  • Kontrolēs nelegālo nodarbinātību

    RVDI, saskaņā ar valsts darba inspekcijas darbības programmā norādītajiem uzdevumiem, 2004.gadā īpašu uzmanību pievērsa darba vides iekšējās...

  • Pašvaldība iesūdz tiesā lielākos parādniekus

    Zeltiņu pagasta padome iesniegusi tiesā izskatīšanai divas lietas par komunālo pakalpojumu parādu piedziņu.Zeltiņu pagasta padome iesniegusi tiesā...

  • Prognozē egļu stādu trūkumu

    Mežizstrādātāji prognozē, ka vētras nodarīto postījumu dēļ Latvijas mežsaimniecībā sāksies egļu stādu trūkums.Mežizstrādātāji prognozē, ka vētras...