Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca svin 230

Gadu no gada visā Latvijā vasaras sākumā notiek Baznīcu nakts, kas jau kļuvusi par ievērojamu tradīciju arī mūsu novadu dievnamos. Tomēr Alūksnes evaņģēliski luteriskajai baznīcai šis ir īpaši nozīmīgs gads – Baznīcu naktī tā svinēs savu 230 gadu jubileju. Svinības ir aicinājums novada iedzīvotājiem un viesiem iepazīt vēl neatklāto sava novada kultūrvēsturē.

Neatklāts dārgums pašu novadā
Nenoliedzami, baznīcai ir sena vēsture, tās pirmsākumi meklējami gandrīz reizē ar vācu mācītāja Ernsta Glika darbošanās posmu. Pēc latviešu valodas studijām Vācijas pilsētā Hamburgā Alūksnes pusē par mācītāju strādājis E.Gliks, kurš devis latviešiem Bībeles tulkojumu un atvēris Alūksnē pirmās skolas zemnieku bērniem. Kopš 1688.gada, kad celta pirmā baznīcas ēka Alūksnē, ir pagājuši vairāk nekā 300 gadi, taču dievnamu nav bijis lemts skatīt mūsdienu cilvēkam – pirmā baznīca tika nopostīta 1702.gadā.
“Jubileju svinam tagadējai baznīcas ēkai, kas celta no 1781. līdz 1788.gadam,” saka Alūksnes un Liepnas draudžu mācītājs Magnuss Bengtsons, nenoliedzot, ka baznīcas ēka izceļas ar īpaši skaistu arhitektūras risinājumu. Šāda arhitektūra bieži Latvijas lauku un mazpilsētu dievnamiem nav sastopama. Baznīcu projektējis izcilais arhitekts Kristofs Haberlands (1750-1803), kura stilu raksturo apgaismības ideāli un klasicisma labākie paraugi. Iespējams, varētu apgalvot, ka Alūksnei tolaik paveicies, ka luterāņu baznīcu projektējis tāds meistars, kura darbiem pieskaita arī daļu Rīgas pilsētas klasicisma arhitektūras. Tā noticis, arī pateicoties Otto Hermanim fon Fītinghofam, kurš atvēlēja līdzekļus baznīcas celtniecībai.

Ievērības cienīga pazīme
Vai baznīcas 230 gadi ir īpašs un sevišķi nozīmīgs gadskaitlis Latvijas baznīcu pastāvēšanas vēsturē? M.Bengtsons spriež, ka nav. Šādi klasicisma un baroka stila apvienojuma dievnami lielākoties tā arī celti – ap 18. un 19.gadsimta pirmo pusi. Savukārt tieši pēc K.Haberlanda projektiem Latvijā un Igaunijā ir uzceltas septiņas baznīcas. Tomēr neticas, ka Alūksnes baznīcai nevarētu būt vēl kāda īpaša atšķiršanās zīme! M.Bengtsons pēc neliela pārdomu mirkļa tomēr tādu atceras: “Jā, ziniet, tās ir kāpnes, kas ved uz torni. Citās baznīcās tās ir šaurākas, Alūksnē tās ir plašākas nekā citviet.”
Un patiesi – ikviens interesents var doties pats apskatīt gleznaino Alūksnes ainavu no baznīcas torņa, ar kuru, domājams, savulaik lepojās arī pats Alūksnes muižas īpašnieks O.H. fon Fītinghofs. Tā ir ievērības cienīga pazīme. Iespējams, platās ozolkoka kāpnes, kas nav raksturīgas nevienai citai baznīcai, tika celtas, lai ļautu skaisto Alūksnes ainavu parādīt iespējami lielākam ļaužu pulkam.

Izceļot paliekošas vērtības
Tomēr par baznīcu nevar runāt, aizmirstot pieminēt vēl kādu dārgumu. Domājams, katrs alūksnietis zinās pastāstīt pilsētas viesiem kaut nedaudz par E.Gliku un viņa tulkoto Bībeli. M.Bengtsons uzskata, ka Alūksni varbūt nepazīst tik ļoti pēc luterāņu baznīcas, bet gan vairāk pēc Glika ozoliem, Bībeles tulkojuma, paša E.Glika. Cilvēki, kuri Alūksnē iegriežas kā tūristi, labprāt par to apjautājas.
Interesanti, ka baznīcas viena no lielākajām vērtībām ir arī draudze, par kuru var veidot pat atsevišķu stāstu. M.Bengtsons zina stāstīt, ka saliedēta draudze baznīcai ir bijusi vienmēr, pastāvējusi pat padomju gados. “Draudzē esam 250 cilvēki un, lai gan katru svētdienu mums nesanāk visiem būt kopā, tomēr darbojamies un veidojam dažādus pasākumus. Iepriekšējos gados gatavojāmies Baznīcu naktij,” stāsta M.Bengtsons.

Kvalitāte pār kvantitāti
Savukārt gaidāmās jubilejas svinības, kas notiks jau šovakar, var tikt uzskatītas par nozīmīgu notikumu ikvienam draudzes loceklim. “Mums ir būtiski svinēt un atcerēties, ka mums ir šāds dievnams. Ja mūsu dievkalpojumi notiktu citur, tas nebūtu tas pats, jo baznīca tomēr ir kaut kas īpašs,” saka M.Bengtsons.
Draudze vienmēr priecājas arī par jaunpienācējiem, kas nereti ierodas to cilvēku pamudināti, kas paši jau pieder draudzei. “Ja paskatāmies senatnē, nākšana uz baznīcu, uz draudzi varbūt bija pienākums, varbūt sava veida rutīna. Tie cilvēki, kas nenāca uz draudzi, atšķīrās no visas pārējās sabiedrības. Mūsdienās tas ir citādāk, un tam varbūt ir savi plusi un mīnusi. Tie, kas nāk tagad, dara to apzināti. Citiem vārdiem – kvantitāte ir kritusi diezgan pamatīgi, bet man liekas, ka kvalitāte tomēr ir pieaugusi. Dievs ir radījis cilvēka brīvo izvēli, un tie, kas nāk uz draudzi, varbūt spēcīgāk nekā citi izjūt aicinājumu veidot attiecības ar savu Radītāju,” pārdomās dalās M.Bengtsons.

Svinībās akcentē arī vēsturi
Vai šogad baznīca piedalīsies Baznīcu naktī? M.Bengtsons norāda, ka šis gads tiks pavadīts citādāk: “Šogad mēs nepiedalīsimies. Mēs to esam darījuši visas reizes, taču šogad mums ir jubileja – 230 gadu svinības.” Tie, kas Alūksnes evaņģēliski luterisko baznīcu Baznīcu nakts laikā ir apmeklējuši, zina, cik sirsnīgi tiek pavadīts šis notikums, un arī mācītājs neslēpj savus novērojumus. “Varbūt Baznīcu nakts pasākumu būtība no mūsu puses ik gadu pārsvarā ir nemainīga, tomēr cilvēki ir atsaucīgāki, un jau otrajā gadā Baznīcu naktī dievnamu apmeklēja lielāks interesentu skaits,” saka M.Bengtsons.
Un patiesi – vietējam cilvēkam, kas, iespējams, nav arī kristietis, ir interesanti iepazīt kaut ko atšķirīgu ikdienas skrējienā. Turklāt nav nozīmes, kādā veidā apskatīt dievnamus sev tuvākajā apkārtnē – Baznīcu naktī vai jubilejas svinību zīmē. Jo īpaši – baznīcas svinības tiek plānotas interesantā noskaņā. Ir svarīgi stāstīt par baznīcas vēsturi, izcelt to, kas ir mazāk akcentēts, - šogad viens no uzdevumiem ir pastāstīt par arhitektu K.Haberlandu. Bībeles muzeja vadītāja Solveiga Selga norāda, ka svinībās, kā arī vēlāk, būs iespēja apskatīt izstādi, kas tapusi kā projekts, kurā izpētītas K.Haberlanda projektētās baznīcas, kā arī noskatīties K.Haberlandam veltītu filmu. “Tas vienlaikus ir kā ieskats vēsturē un personībās, turklāt sasaucas arī ar Latvijas simtgades centrālo ideju – izcelt to, kas pašiem ir nozīmīgs,” atklāj S.Selga.

Garīgums un miers ikdienas skrējienā
Baznīcas svinības noteikti ir veids, kā pastāstīt arī par vēl kādu tikpat svarīgu un nozīmīgu atziņu ikviena cilvēka dzīvē. “Ticība cilvēkam ir bijusi aktuāla vienmēr. Jautājums ir – kā cilvēks to skata. Mūsdienu ilgas pēc Dieva un garīguma tiek aizvietotas ar materiālām vērtībām, tomēr cilvēks nevar aprobežoties tikai ar tām vien. Baznīcas svinības savā veidā var atgādināt cilvēkiem par ticības spēku. Cilvēkam var būt ļoti labi ar materiālām vērtībām, tomēr tas ir radīts kaut kam cēlākam, lielākam un augstākam. Varbūt, atnākot uz svinībām, cilvēks var šo atziņu atcerēties, atgādinot sev tās nozīmīgumu,” atzīst M.Bengtsons. 

Tezē, smilšu kino un svētku dievkalpojums
Jāteic, ka draudze ir īpaši parūpējusies par attiecīgas noskaņas radīšanu. 1.jūnijā no pulksten 18.00 baznīcā būs iespējams noskatīties filmu par arhitektu K.Haberlandu, kā arī aplūkot prezentāciju un jau minēto izstādi. No pulksten 19.30 līdz 20.30 baznīcā būs iespēja brīvā, nepiespiestā gaisotnē klausīties dažādu komponistu ērģeļmūzikas skaņdarbus draudzes ērģelnieces Agritas Kalniņas izpildījumā, reliģisku mūziku izpildīs arī Linda un Dana Berkules. “Tā būs kā muzikāla apcere, muzikālas pārdomas baznīcas klusumā. Cilvēks var ienākt baznīcā, paklausīties mūziku, ļauties noskaņām, mieram vai lūgšanai. Tas varbūt nebūs klasisks koncerts, statiski sēžot baznīcas solos – kādam pietiks ar piecām minūtēm, cits klausīsies ilgāk, viss šovakar ir atkarīgs no noskaņas un cilvēka izjūtām,” teic ērģelniece Agrita Kalniņa.
Savukārt no pulksten 21.15 līdz 22.00 meditācijai līdzīgas sajūtas varēs tvert, klausoties Tezē lūgšanās. “Tie ir īsi un vienkārši dziedājumi, kas tiek atkārtoti vairākas reizes pēc kārtas. Tajos var iesaistīties ikviens cilvēks no malas, jo nav nepieciešama nekāda profesionālā sagatavotība, vien vēlme un izjusta vajadzība to darīt,” stāsta A.Kalniņa.
Svinības turpināsies arī nākamajā dienā: 2.jūnijā pulksten 13.00 notiks svētku dievkalpojums ar bīskapa un viesu piedalīšanos no citām draudzēm, tiks rādīts smilšu kino, tomēr vislabāk ir atnākt pašam visu ieraudzīt –  piedzīvot apceres, mūzikas un vēstures mijiedarbību un nedaudz citādākā noskaņā pavadīt pirmās vasaras dienas!

Citu datumu laikraksti

  • Top jauna “cepure”

    Top jauna “cepure”

    Gaujienas tauta nama ēka, kas ir viena no Gaujienas muižas ansambļa ēkām un šogad svin 180 gadu jubileju, piedzīvo pēdējā laika ievērojamākos...

  • Bērni tiksies ikgadējos svētkos

    Trešdien, 30.maijā, jau septīto reizi notiks Apes novada svētki bērniem, kuriem šoreiz mainīta būtība un dots nosaukums „Apes novada skolu un...

  • Alūksnes ģimnāzisti iestāda Lutera koku 2

    Alūksnes ģimnāzisti iestāda Lutera koku

    Pie Alūksnes evaņģēliski luteriskās baznīcas 18.maijā Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēni un pedagogi iestādīja īpašu koku – miecvielu...

  • Sliktās prakses piemērs

    Šodienai vēlējāmies sagatavot publikāciju par SIA “Pilsētvides serviss” jaunizveidoto laukumu Alūksnē, kur iedzīvotāji par maksu varēs nodot...

  • Liela interese par skolēnu vasaras nometnēm

    Vasara ir laiks, ko visvairāk gaida skolēni, jo ir brīvība no mācībām trīs mēnešu garumā. Ne katram ir iespēja savas atvases aizsūtīt lauku darbos...

  • Kurš pirmais sāks mazināt birokrātiju?

    Aizvadītās nedēļas nogalē Daugavpilī notika Latvijas Pašvaldību savienības 29.kongress, kas šogad bija veltīts problēmai, ar ko valsts un pašvaldības...

  • Ģimnāzisti konkursā  “Enkurs 2018” izcīna 2.vietu 2

    Ģimnāzisti konkursā “Enkurs 2018” izcīna 2.vietu

    Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēnu komanda parādījusi atzīstamu sniegumu jūrniecības konkursā vidusskolēniem “Enkurs 2018”, iegūstot...

  • Mātes diena – ģimenes svētki 2

    Mātes diena – ģimenes svētki

    Turpinās no 1.lappusesMātes diena alūksnietei Tatjanai Krutinai (30) ir ģimenes svētki, tādēļ šo dienu viņa pavadīs, darot ko interesantu kopā ar...

  • Iestāda simtgades ozolu 4

    Iestāda simtgades ozolu

    Jaunannas pagastā 4.maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā, parkā pie tautas nama pulcējās dažādu paaudžu jaunannieši, lai...