Alūksnes lauku partnerībai – 10

Lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un attīstītu vietējo teritoriju, pirms desmit gadiem tika nodibināta biedrība “Alūksnes lauku partnerība”. Arī pēc desmit gadiem aktīva darba tolaik izvirzītie mērķi nav mainījušies. Biedrība joprojām dod iespēju sabiedriski aktīviem iedzīvotājiem un arī uzņēmējiem īstenot savas ieceres, uzlabojot dzīvi ne vien sev, bet arī plašākam cilvēku lokam. Biedrība uz gadu laikā paveikto šodien atskatās jubilejas pasākumā Alūksnes Kultūras centrā.
“Desmit gadu laikā esam paveikuši daudz. Ir prieks un gandarījums uz to visu atskatīties. Šie gadi bijuši ļoti aktīvi, interesanti, gūta dažāda pieredze. Lai arī lielākoties partnerība saistās ar iespēju saņemt Eiropas Savienības programmas finansējumu, mūsu darbības loks ir daudz plašāks. Esam līdzdarbojušies vai organizējuši 43 iedzīvotāju forumus, gūstot vērtīgu informāciju biedrības aktivitātēm. Esam aktīvi savas teritorijas interešu pārstāvji, iesaistoties dažādos pasākumos. Uzsākta sadarbības veidošana ar Somijas un Igaunijas organizācijām, lai nākotnē attīstītu kopīgus starptautiskus projektus. Esam nacionālā līmeņa biedrībā “Latvijas Lauku forums”, bet kopš pagājušā gada - arī Eiropas līmeņa organizācijā ELARD, kas pārstāv mūsu intereses Eiropā,” stāsta biedrības koordinatore Santa Harjo-Ozoliņa. Organizēti arī pirmie pieredzes apmaiņas braucieni vietējiem uzņēmējiem, pašvaldības un NVO pārstāvjiem tūrisma un vietējo produktu tirdzniecības jomā.

Visa pamatā - cilvēks
Biedrības pamatdokuments ir teritorijas attīstības stratēģija, kas dod iespēju piesaistīt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumu labāko ideju īstenošanai. “Pirmā stratēģija - no 2009. līdz 2013.gadam - ir īstenota. Rezultātus, kas reāli no tā visa iegūts un kādu impulsu devis katrs projekts teritorijai, varēsim vērtēt tikai 2020.gadā. Otrā stratēģija tapusi laika periodam no 2015. līdz 2020.gadam. Veidojot otro stratēģiju, vecais bija jāliek malā un jāsāk viss no jauna. Bija ļoti daudz jaunu uzstādījumu kā Eiropas, tā nacionālā līmenī. Arī sabiedrība, redzot pirmos rezultātus, izteica savu redzējumu. Vērtējot pirmo stratēģiju, varu teikt, ka ne viss mums sanācis ļoti labi. Veicot projektu uzraudzības, var redzēt arī neveiksmes un kļūdas. Esmu guvusi pārliecību, ka būtiskākais ir cilvēka faktors. Projekta veiksmīgs iznākums tiešā veidā atkarīgs no cilvēka, kurš īsteno ideju, kāda ir viņa pārliecība, vērtības, kā viņš to dara un ar kādu attieksmi. Tas viss veido rezultātu. Otrkārt, esam ļoti attālinājušies no projekta idejas. Lietojam jēdzienu “projekts” it visam, arī budžeta pieteikumiem. Ir ļoti daudz projektu, kas bijuši budžeta pieteikumi – uzskaitīts, ko vajag iegādāties, bet trūkst idejas. “Vajag” ir vispirms un tikai tad domā, kā to pasniegt jeb iepušķot skaistos vārdos. Tas ir tālu no projekta kā tāda. Reizumis projektos tiek solītas lielas lietas, bet solījumi netiek pildīti. Diemžēl ir projekti, kas bijuši neveiksmīgi un nav īstenoti, kā plānots. Nauda gan nevienam netika atņemta, jo sankcijas nebija paredzētas, taču jaunajā periodā neveiksmīgiem projektiem nauda tiks atprasīta,” skaidro S.Harjo-Ozoliņa.

Maza uzņēmēju aktivitāte
2009. līdz 2013.gada plānošanas periodā apgūts 598 827 eiro finansējums no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, īstenojot 98 projektus. “Pagājušais periods bija fantastisks tieši biedrību projektu ziņā! Daudzi nezināja likumdošanas nosacījumus un ļāvās darīt trakākas lietas, arī risināt teritorijai būtiskus jautājumus. Diemžēl dažkārt, to darot, vēlāk nācās maksāt. Piemēram, projekta laikā tapušais sabiedriskais centrs jāuztur par biedrības līdzekļiem, kuru viņai nav,” stāsta S.Harjo-Ozoliņa.
Pirmajā stratēģijas īstenošanas periodā maza bijusi uzņēmēju aktivitāte. “Uzņēmēji neņemas sniegt projektus, jo baidās par nākotni. Kā tu vari projektā prognozēt nākotnes finanšu plūsmu, ja valstī nav skaidrības, kādi būs nodokļi pēc gada vai diviem! Uzņēmumiem arī trūkst attīstības naudas. Savukārt jaunajiem uzņēmējiem trūkst zināšanu un ideju jeb sajūtas, ar ko tad īsti nodarboties. Jauno uzņēmēju projekti daudzreiz ir eksperimenti, kuriem trūkst atbalsta mehānismu, lai šie eksperimenti veiksmīgi īstenotos,” saka koordinatore.

Papildina sporta bāzi
Visvairāk projektu īstenots Alūksnes pilsētā, Apes teritorijā un Alsviķos. “Reizēm uzdod jautājumus, kāpēc vienā pagastā viss notiek, bet turpat blakus – nekas. Iemesli ir citi priekšnosacījumi – citi cilvēki, ekonomiskā situācija. Katrs pagasts ir atšķirīgs. Lai arī šobrīd mums ir viens liels Alūksnes novads, attīstība ir nevienmērīga. Tur, kur ir spējīgie cilvēki, procesi notiek,” skaidro S.Harjo-Ozoliņa.
Kā veiksmīgāko projektu kultūrā viņa min iegādāto aprīkojumu Jaunannas tautas namam, kurš pēc rekonstrukcijas bija tukšs, bet iegūtais inventārs deva iespēju darboties daudziem kolektīviem un cilvēkiem apmeklēt interesantus pasākumus. Uzņēmējdarbības jomā uzteicams ir Rolanda Drelnieka projekts, kurš attīstīja piemājas saimniecību un lielākos apjomos siltumnīcās sāka audzēt gurķus un tomātus. “Ieguvums ir daudz lielāks nekā divas uzceltās siltumnīcas. Ģimenei ir dota iespēja atgriezties dzīvot un strādāt laukos, bet mums ir iespēja uzturā lietot ekoloģiskus un garšīgus produktus,” saka S.Harjo-Ozoliņa. Viņai ir prieks arī par Arvja Šteinera projektu, kurš iestādīja ābeļdārzu, un Armīna Taimiņa maiznīcu Kolberģī. “Daudz bija sporta jomas projektu. Inventāru ieguva džudisti, orientieristi, hokejisti gan Apē, gan Alūksnē, lokšāvēji un galda tenisa cienītāji. Lai arī bāzes šiem sporta veidiem ir pilsētā, trenēties var visa novada cilvēki,” viņa saka.

Sāk jauno periodu
Jaunajā 2015.-2020. gada plānošanas periodā pieejami 1,8 miljoni eiro no ELFLA partnerības attīstības stratēģijas īstenošanai. “Puse no projektiem paredzētās naudas tiks novirzīta uzņēmējdarbības projektiem - ražošanai, pakalpojumiem, tūrismam, mājražošanai un lauksaimniecības produktu pārstrādei, tirdzniecības attīstībai. Otra puse paredzēta sabiedriskajām aktivitātēm – kultūrai, sportam, brīvajam laikam, dzīves vides sakārtošanai. Uzņēmējdarbības projektu kārta ir atvērta un pieteikumus pieņemam nepārtraukti, savukārt pirmās kārtas projektu konkurss sabiedriskām aktivitātēm un dzīves vides sakārtošanai tikko noslēdzies. Saņemti 58 projekti. “Pirmos projektus jau esam apstiprinājuši, un jāteic, ka idejas ir ļoti interesantas. Piemēram, SIA “Benevilla” sakārto ēku līdzās skaistajam Alūksnes Kultūras centram un plāno atvērt viesnīcu, kā arī veido vietējo augļu tirdzniecības vietu,” saka S.Harjo-Ozoliņa.

Nauda būs arī turpmāk
Šobrīd risina jautājumu par to, vai pēc 2020.gada arī būs pieejams finansējums un cik liels. “Jau šobrīd notiek Eiropas līmeņa pasākumi, kuros esmu piedalījusies. Diemžēl nemaz tik priecīgs skats uz nākotni neveidojas. Visi runā, ka ir kas jāmaina. Valstu ziņā ļoti atšķiramies - katram ir savas intereses un attīstības līmenis. Kad sēžu pie viena galda ar austriešiem, ir grūti ar viņiem runāt, jo viņi nesaprot mūsu pamatvajadzības. Mēs runājam par pamatbāzi, viņi runā par pilnīgi citām lietām. Viņi dusmojas, ka mēs tērējam naudu, viņuprāt, ikdienišķām vajadzībām, nevis gaišām, skaistām idejām nākotnē. Mēs to nevaram, jo mums nav sakārtotas pamatlietas. Diskusijas savā starpā Eiropā ir grūtas, nekas šobrīd galīgi nav nolemts. Visi domā, ka vajadzētu darīt citādi, taču sistēma ir iestagnējusi, un, visticamāk, reāli nekas nemainīsies. Nauda būs, taču mazāk. Anglija ar “Brexit” ir izdarījusi savu. Valstij būs jāiegulda vairāk, un Eiropa dos mazāk,” saka S.Harjo-Ozoliņa. Eiropas līmenī cīņa par naudu būs liela un katrs deķi vilks uz savu pusi. Taču S.Harjo-Ozoliņa visiem novēl kļūt stiprākiem un veltīt resursus, kas doti, lai stiprinātu teritoriju un sevi.

Citu datumu laikraksti

  • Ugunsnelaime atņem mājas 2

    Ugunsnelaime atņem mājas

    Otrajos Ziemassvētkos īsi pēc pusnakts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests steidzās uz  Jāņkalna ielu 8, Alūksnē, kur divstāvu dzīvojamajai...

  • Alūksnē koncertēs Igaunijas  Filharmonijas kamerkoris

    Alūksnē koncertēs Igaunijas Filharmonijas kamerkoris

    Alūksnes Kultūras centrs arī nākamgad turpinās šogad iesākto sadarbību ar Igaunijas lielāko koncertu un festivālu organizatori aģentūru “Eesti...

  • Salūts – pie Kultūras centra

    Alūksnē sagaidīt Jauno gadu iedzīvotāji šoreiz tiek aicināti pie Kultūras centra, kur arī varēs vērot svētku salūtu.Jau pirms gadumijas pļaviņā...

  • Aicina izjust  Ziemassvētkus

    Aicina izjust Ziemassvētkus

    Alūksnes Kultūras centrs Ziemassvētkos aicina uz brīnišķīgu koncertu “Kā man tevi sasildīt”, kas notiks 25.decembrī pulksten 17.00. Kopā ar...

  • Piparkūkas  ar latviešu  cimdu rakstiem 2

    Piparkūkas ar latviešu cimdu rakstiem

    (Turpinās no 1.lappuses)SIA “Valrito” pārstāve Baiba Gusta stāsta, ka piparkūku mīklas ir dažādas un galvenokārt atšķiras ar to, no kā veidojas...

  • Piparkūku receptes - dažādas, bet ne sarežģītas

    Piparkūku cepšana ne vienās vien mājās kļuvusi par veidu, kā pasteidzināt Ziemassvētku tuvošanos un radīt svētku noskaņu, tāpēc laiks atsvaidzināt...