Alūksnes muižas parkā atjaunots Putnu paviljons

Alūksnes muižas parkā pagājušās nedēļas nogalē atklāts jauns un skaists objekts – Putnu paviljons. Tas atjaunots uz oriģinālajiem pamatiem, taču ne savā vēsturiskajā vietā netālu no Jaunās pils, jo Alūksnes muižas parka apkārtne laika gaitā mainījusies. Parkā paviljonam piemeklēta un ar Valsts kultūras pieminekļu inspekciju saskaņota jauna atrašanās vieta – lauce pie augšējiem dīķiem.

Barona dāvana sievai
Pasākuma atklāšana bija ļoti sirsnīga – skanot fonā putnu skaņām, ieradās baronese (Alūksnes muzeja direktore Diāna Pelaka) un barons fon Fītinghofi (Alūksnes muzeja darbinieks Didzis Eglītis). Viņi izspēlēja ainiņu no baronu dzīves 19.gadsimta četrdesmitajos gados un to, kā Putnu paviljonu Alūksnes muižas parkā licis uzbūvēt Aleksandrs Jozefs fon Fītinghofs, izpildīdams savas sievas vēlmi. Paviljons būvēts japāņu stilā no metāla konstrukcijām, izliekto jumta daļu greznojušas pūķu figūras, tādēļ to mēdza saukt arī par Drakonu paviljonu.
Paviljona iekšpusē vidū atradies granītā cirsts trauks putnu barošanai. Starp metāla balstiem bijis stiepļu pinuma siets, aiz kura mituši vairāk nekā 100 dažādu putnu. Šajā paviljonā putni esot dzīvojuši gada siltākajā laikā, bet ziemā tie izmitināti netālajā Palmu mājā.
Putnu paviljonu atjaunoja par Alūksnes novada pašvaldības budžeta līdzekļiem – tā izmaksas ir 21 508 eiro (plus PVN).
 
Piesaista kvalificētus
māksliniekus
Apjomīgu darbu Putnu paviljona atjaunošanā ieguldījuši meistari no SIA “Arhitekta L.Šmita darbnīca” – mākslinieciskās izpētes un restaurācijas tehniskā projekta autors, arhitekts Laimonis Šmits, arhitekti Zane Ramiņa, Laima Brauna un Jānis Dzedzels. Alūksnē L.Šmita darbnīca projektējusi daudzus objektus un ēku renovācijas. “Esam pateicīgi alūksniešiem par iespēju šeit strādāt. Alūksne ir ļoti skaista vieta, šeit dzīvo ļoti jauki cilvēki. Prieks, ka tika uzklausīti mūsu priekšlikumi par kvalificētu mākslinieku piesaisti, lai taptu Putnu paviljons - tik skaists, kādu to šodien atklājam. Putnu paviljons bija interesants objekts,” sacīja L.Šmits.
Individuālā uzņēmuma “Geta” monumentāli dekoratīvās tēlniecības objektu restaurators Genādijs Stepanovs veicis granīta cokola restaurācijas darbus un putnu barošanas trauka izgatavošanu un uzstādīšanu. G.Stepanovs ir mākslinieks, kurš strādā gan Sanktpēterburgā Krievijā, gan Latvijā. Savukārt SIA “Skava M” kalēja amata meistars Māris Sprancis veicis metāla konstrukciju apšuvuma un dekoratīvo detaļu izgatavošanu un montāžu. M.Sprancis bija viens no pirmajiem kalēja amata meistariem Latvijā un šobrīd ir viens no meistariem, kurš izskata un vērtē jaunos zeļļu un meistaru pieteikumus kalēja amatam. Bet pašmāju uzņēmums SIA “Ozolmājas” veica paviljona novietnes pamatnes sagatavošanu un piegulošās teritorijas labiekārtošanu, kā arī vadīja būvniecības darbus.

Dekoratīvo baložu
priekšnesumi
Pasākuma vadītāja Jolanta Baldiņa uzsvēra, ka cilvēki visos laikos mēģinājuši putnus pieradināt un priecāties par tiem. Tādēļ, lai jaunā objekta atklāšanu darītu vēl krāšņāku, uz to bija aicināta arī novadniece, cirka māksliniece un baložu dresētāja Aija Balode ar saviem dekoratīvajiem baložiem. Kopš 1969.gada viņa veltījusi visus gadus vienam cirka žanram – baložu apmācībai. 2015.gadā A.Balode pirmā saņēmusi balvu “Mūža ieguldījums cirka mākslā”.
A.Balode uzsvēra – putni vispirms ir jāpieradina, jo tikai tad, kad viņi pilnībā uzticas cilvēkam, ir paklausīgi. “Man ir prieks un gandarījums piedalīties Putnu paviljona atklāšanas pasākumā. Prieks būt šeit tik vēsturiskā notikumā – mana dvēsele priecājas! Liels prieks, ka jūs tik skaisti esat atjaunojuši pilsētu, kas jau tā ir tik skaista. Veidojiet, lai tā būtu vēl skaistāka un krāšņāka!” vēlēja A.Balode.
Jāatzīst – diemžēl ikdienā paviljonā putni gan šobrīd nebūs sastopami, par iespēju to darīt nākamgad pašvaldība jau domā. Bet – pārsteigums gaidīs tos, kuri Putnu paviljonu apmeklēs pilsētas svētkos 4.augustā!

Tiekamies 10.augustā!
Pasākumā piedalījās arī ornitologs Elvijs Kantāns, kurš pastāstīja, kādēļ senos laikos muižu dārzos veidoja paviljonus un ko šodien cilvēki dara ar putniem. Viņš uzsvēra – agrāk cilvēki daudz ko darīja prieka pēc, arī veidoja putnu paviljonus, bet šodien prieka pēc cilvēki arvien mazāk ko dara. “Pirmos putnus, kas pamatā bija baložveidīgie un vistveidīgie putni, cilvēks pieradināja jau ļoti sen, bet izteiktāka putnu pieradināšana sākās 16.-17.gadsimtā. Tolaik lepnums bija, ja pie muižas bija fazānu audzētava vai dambriežu dārzs. Šodien vairāk sastopami staltbriežu dārzi. 1905.gada revolūcijas laikā lielākoties šie putni un dzīvnieki tika izmedīti vai palaisti brīvībā. Fazānus Latvijā vēl mēģināja ieviest pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, bet fazāniem Latvijas klimats nav īsti piemērots,” stāstīja E.Kantāns, kurš klātesošos iesaistīja arī migrācijas spēlē.
Jāuzsver, ka uz Alūksnes muižas parku alūksnieši atkal tiek aicināti pēc dažām nedēļām, 10.augustā, kad atklās atjaunotās strūklakas - Apaļo un Ovālo – un jaunuzbūvēto Pomonas templi. Šo atklāšanas pasākumu pašvaldība sola kā brīnišķīgu vakaru muižas parkā.
— Teksts un foto: Līga Vīksna

Citu datumu laikraksti

  • Ērmaņu muižā būs Etnonakts

    Svinot Latvijas simtgadi un laikā, kad palikušas simts dienas līdz valsts dzimšanas dienai,  11.augustā daudzviet Latvijā notiks Latvijas simtgades...

  • Lustēs sešās Latvijas simtgades zaļumballēs

    Svinot Latvijas simtgadi un laikā, kad palikušas simts dienas līdz valsts dzimšanas dienai,  11.augustā daudzviet Latvijā notiks Latvijas simtgades...

  • Stiprie Ilzenē izaicina paši sevi 6

    Stiprie Ilzenē izaicina paši sevi

    Apvidus šķēršļu pārvarēšanas sacensības “Stipro skrējiens Ilzenē. Melnupes kauss” jau ir kļuvušas par tradīciju, kas noris astoto gadu un piesaista...