Alūksnes novada domes deputāts tikai nepilnu gadu

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Alūksnes nodaļas vadītājam, uzņēmējam Druvim Tomsonam iespēja būt Alūksnes novada domes deputātam būs bijusi nepilnu gadu.
Pērn pašvaldību vēlēšanās Alūksnes novada domē ievēlēts viņš netika, bet kā nākamais kandidāts sarakstā ar lielāko iegūto balsu skaitu deputāta pienākumus pildīja uz laiku, kamēr deputāte Jana Zilkalne bija bērna kopšanas atvaļinājumā. Šā gada laikā gan J.Zilkalne, gan deputāte Līga Langrate ir izstājušās no minētās apvienības, līdz ar to “tēvzemiešiem” Alūksnes novada domē pārstāvniecības vairs nebūs, jo drīzumā J.Zilkalne atsāks pildīt savus deputātes pienākumus. Tomēr gads deputāta krēslā pagājis, tādēļ aicinājām D.Tomsonu uz sarunu par paveikto un nepaveikto.
-Deputāta krēslā esat gandrīz gadu. Kāds bijis šis gads?
-Ļoti interesants, jo katram cilvēkam ir savs priekšstats par to, kāds ir pašvaldības darbs. Guvu sev labu, jaunu pieredzi. Protams, strādājot opozīcijā, redzu tikai daļu - tu nepiedalies procesos, bet vari piekļūt dokumentiem, izteikt viedokli balsojot. Vai šis viedoklis tiek ņemts vērā - tas ir jau cits jautājums, tomēr tas ir dzinulis. Ja vēlies pašvaldības darbā kaut ko ietekmēt un izdarīt, tad acīmredzot jāstrādā labāk, lai nākamreiz tu būtu „pozīcijā”, nevis opozīcijā. Tas arī ir tas, kas virza uz priekšu.
-Vai priekšstats par pašvaldības darbu ir mainījies?
-Lielu pārsteigumu nebija. Viss nav tik vienkārši, kā no malas varbūt reizēm šķiet, ka daži deputāti tikai paceļ rokas un nobalso. Pirms tam daudzi cilvēki ir strādājuši - visa galvenā lieta notiek pirms tam, nevis balsojumā. Nav tā, ka domes sēdē izdibina lietas būtību un kopā draudzīgi apspriež koleģiālu lēmumu. Biju domājis, ka viedokļu apmaiņai Alūksnes novada domē notiek koleģiālāk. Tā nav laba pārvaldība, ja opozīcijas viedoklis ir tikai otršķirīgs. Tam jau opozīcija ir domāta - lai noturētu „pozīciju” rāmjos un neļautu rimti dzīvot. Šobrīd Alūksnes novada domē „pozīcija” ir tik stipra, ka nav neviena zīmējuma, kā viņus varētu nogāzt - ja nu vienīgi notiek iekšēja šķelšanās.
-Deputātēm Janai Zilkalnei un Līgai Langratei, mainot partejisko piederību šogad februārī, “tēvzemieši” Alūksnes novada domē paliks bez mandātiem, lai gan pērn pašvaldību vēlēšanās dubultoja mandātu skaitu. Kā jūs to komentētu?
-Politiski - jā, tas nav nekas priecējošs. Bet visu parādīs laiks. Labā ziņa ir, ka no šādas rīcības necieš domes darbs: „pozīcija” turpina strādāt, bet opozīcijā ir citi cilvēki. Jā, rudenī būs Saeimas vēlēšanas, bet neesam jau Alūksnē zaudējuši mēra krēslu! “Nacionālā apvienība” ir sena partija ar saviem ideāliem un pozīcijām, tā iestājas par nacionālajām vērtībām. Labāk, lai deputātu aiziešana notiek tagad un šādi, nevis kādā izšķirīgā brīdī. To var saukt arī par iekšējo attīrīšanos. Mēs Alūksnē mūsu partijai esam jauna nodaļa - maijā palika tikai gads, mums vēl nav vēstures, neesam bijuši pie varas pašvaldībā, tādēļ mūs nevar kritizēt, ka to un to darām nepareizi.
-Bet “tēvzemiešu” solītais Alūksnes novada pašvaldību vēlēšanās līdz ar deputātu aiziešanu pazūd.
-Izpildīt dotos solījumus un plānus tu vari, tikai esot „pozīcijā”. Par lietām, ko rakstījām priekšvēlēšanu programmā, piemēram, izglītības jomā, esmu interesējies pastiprināti. Domē biju sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejā, kur nonāk tie “sliktākie” un sāpīgākie jautājumi, piemēram, sociālie un par skolu slēgšanu. Mani interesē gan skolu jautājumi, gan sociālās jomas jautājumi. Cik tas bija iespējams, centos ietekmēt procesus ar sava viedokļa, redzējuma paušanu, runājot ar cilvēkiem, kuri iesaistīti reformās, nevis deputātiem, kuri balso. Deputāts savu darbu tāpat var veikt - arī šādi. Protams, tas nav tik produktīvs, kā esot domes „pozīcijā”.
-Pie kuriem politiskajiem spēkiem Alūksnes novada domē meklēsiet domubiedrus, kad pats vairs nebūsiet deputāts, lai virzītu savas idejas?
-„Tēvzemiešiem” ir ļoti daudz ideju, ko mēs gribētu realizēt. Ne tikai to, lai pie administratīvās ēkas Alūksnē plīvotu Latvijas valsts karogs augstā mastā, bet daudzas Alūksnes novadam svarīgas lietas. Šobrīd novadā daudz kas notiek citādāk, nekā, mūsuprāt, vajadzētu. Pie varas esošie tur jau ir ilgu laiku un daudz ko vairs nesaredz ar tādu aci, kā to redz cilvēki no malas. Viņi sāk zaudēt kontaktu ar realitāti, kas notiek apkārt - viņos ir rutīna.
Uzskatu, ka deputātiem un pašvaldību vadošajiem darbiniekiem arī vajadzētu būt noteiktam termiņam, cik ilgu laiku konkrēto amatu drīkst ieņemt, kā tas ir noteiktās valsts institūcijās. Piemēram, pašvaldības deputāts varētu būt divus sasaukumus - šajā laikā cilvēks realizētu iecerēto, un tad nāktu atkal jauni cilvēki. Nav pareizi, ka cilvēks 30 gadus strādā pašvaldībā un šo vietu uzskata par pamatdarbu. Tās tomēr ir vēlētas vietas, tādēļ veikt rotāciju vajadzētu biežāk. Būtu labi, ja tas tiktu nostiprināts ar likumu. Tas nodrošinātu jaunu ideju īstenošanu un lielāku izpratni par reālajām cilvēku vajadzībām. Šobrīd daudzi neredz patieso situāciju, kā dzīvo cilvēki novadā, pieņem lēmumus, ar kuriem cilvēki ir nemierā.
-Nozīmīgākais, ko sociālajā, izglītības un kultūras komitejā esat paveicis gada laikā?
-Lai nesamelotu, jāsaka, ka nav izdarīts nekas! Strādājot opozīcijā, tu nevari ietekmēt lietas, jo visu izsaka balsojums. Komitejā man vienmēr bija slikta izjūta, jo opozīcija daudzu gadu laikā pati par sevi ir radījusi sliktu auru. Opozīcija bieži vien ir kritizējusi un zākājusi pie varas esošos par kaut kādiem lēmumiem, idejām, nepasakot pretī savus argumentus: kāpēc nepatīk un ko tad darīt citādāk. Bijis tikai: tas nav izdarīts, esat šitādi un tādi, un punkts. Bet tur vajadzētu būt komatam un turpinājumam, ka varbūt var darīt šādi vai šādi... Tad tas ir konstruktīvi. Pateikt, ka ir slikti, var ikviens, jo nekad jau nevar būt tik labi, lai nebūtu vēl labāk.
Kopš pirmās sēdes esmu centies izteikt savu viedokli un redzējumu - ņemt to vērā vai ne, tā jau ir „pozīcijas” izšķiršanās. Pāris jautājumi ir bijuši, kad manā viedoklī ir ieklausījušies, tomēr beigās viss ir tāpat aizgājis savu ceļu.
-Piemēram?
-Sāpīgākais bija jautājums par Liepnas internātpamatskolas likvidēšanu. Komitejā arī „pozīcijas” kolēģus izdevās pārliecināt, ka šīs skolas likvidēšana ir pārsteidzīgs solis. Viens stāsts ir par to, ka internātpamatskolas liktenis valstiski jau vairāk vai mazāk ir izlemts, tomēr otrs stāsts ir par to, ka mēs pašvaldībā aizskrējām pa priekšu šim vilcienam un pārāk agri nobalsojām par šīs skolas likvidēšanu, 50 darbinieku un visa Liepnas ciema likteni. Šīs skolas likvidēšana ir ļoti slikts signāls visai šai apdzīvotajai vietai. Tas bija ļoti ciniski, ka septiņas dienas pēc komitejas, kad bija domes sēde, šo pašu jautājumu kā ar buldozeru aizbīdīja vairākums, neuzklausīja vairs nekādus argumentus, un deputāti, kuri komitejā balsojumā atturējās, domes sēdē pakļāvās spiedienam, nevis vairs savai sirdsapziņai, un arī nobalsoja par skolas likvidēšanu. Uzskatu, ka par šīs skolas likteni vēl varēja pacīnīties valstiskā līmenī, pozīcijas deputātiem dodoties pie savu partiju ministriem.
-Bijāt viens no retajiem deputātiem, kurš aizbrauca klātienē apskatīt Liepnas internātpamatskolu, kad visus deputātus aicināja to darīt. Kāpēc jums to vajadzēja?
-Cenšos katrā jautājumā iedziļināties, izlasot dokumentus un izzinot arī reālo situāciju. Vienmēr ieklausos Izglītības pārvaldes vadītājas Guntas Kupčas viedoklī, jo uzskatu, ka viņa novadā ir zinošs cilvēks izglītības nozarē. Kā deputāts biju nozīmēts divos pašvaldības bērnudārzos - “Pienenītē” Alūksnē un “Saulītē” Alsviķos. Patīkami, ka, piemēram, izglītības jomas darbinieki jau ir sapratuši, ka mana interese par kaut ko ir tiešām interese, lai izprastu situāciju, nevis vēlme tikai nozākāt.
Ir skumji, ka pēdējo astoņu gadu laikā budžets, kas Alūksnes novadā atvēlēts sociālajai jomai un izglītībai, samazinājies no 50 uz 36 procentiem. Jāuzsver, ka budžets fiskāli šajā laikā ir palicis lielāks, jo valstī ir palielināti nodokļi, līdz ar ko arī pašvaldības budžetā ieņēmumi no nodokļiem ir lielāki. Šajā ziņā, manuprāt, komitejas vadītājs nav labi veicis savu darbu - viņš koalīcijā nepacīnās, lai starp prioritātēm būtu šīs jomas. Visiem cilvēkiem, kuri dzīvo Alūksnes novadā, ir bērni un mazbērni, tādēļ viņiem ir svarīgi, lai tuvumā būtu pieejama skola, bērnudārzs un citi ikdienā svarīgi pakalpojumi. Domāju, visi vecāki labprāt vestu savu bērnu uz bērnudārzu, kur viss ir, un pieciestu to, ka, piemēram, pilsētas parkā iestāda mazāk rožu vai ir sliktāki soliņi. Man nepatīk gaušanās: ko tad darīt, mēs izmirstam, iedzīvotāju skaits sarūk... Bet to visu veicinām mēs paši, to visu ietekmē pašvaldības darbība! Zivīm arī labāk patīk tur, kur ir vairāk barības, cilvēkam - kur labiekārtota vide. Sūkstīties var vienmēr un par visu, tikai tad ar savu darbību arī vairojam negatīvo.
-Alūksnes novadam ir vajadzīga sociālā reforma un Sociālo lietu pārvaldes izveide?
-Arī sociālā joma ilgus gadus bijusi pamesta novārtā. Paviesojoties pansionātā Alūksnē, godīgi sakot, paliek ļoti skumji - tu ieej telpās, kur maksimāli vajadzētu būt pie 60 cilvēkiem, bet ir izmitināti vairāk nekā 80. Tas ir pirmais signāls, ka mums novadā kaut kā trūkst, plus vēl apmēram 30 mūsu novada pensionāri dzīvo citu novadu pansionātos. Mēs zaudējam šo 30 cilvēku pensijas, jo tās “aiziet” tām pašvaldībām, kuru pansionātos viņi mitinās. Tas ir slikts rādītājs. 
Uzskatu, ka Sociālo lietu pārvaldes jaunā vadītāja ir ļoti enerģiska un zinoša - tas ir labi. Sociālo jomu novadā reformēt vajag, jautājums tikai, kā tas notiks. Vai to darīs tikai tādēļ, lai būtu veikta reforma, vai arī no tās būs reāli ieguvumi. Sociālo pakalpojumu pieejamība vienā ēkā gan taupīs resursus, gan iedzīvotājam būs ērtāk pieejams pakalpojums.
-Startējot pērn vēlēšanās, publiski paudāt, ka pašvaldība budžeta naudu šķiežot ar vērienu. Joprojām tā uzskatāt?
-Cilvēkiem ir bažas, ka šobrīd pašvaldība daudz ņem aizņēmumus, bet jāuzsver, ka šobrīd tas ir izdevīgi - aizņemties Valsts kasē šobrīd ir lēti, jo ir vēsturiski zemi procenti. Bet jautājums ir, cik gudri aizņemto naudu izmanto. Ja gribu būvēt māju, tad gribu no būvnieka precīzu tāmi, no arhitekta - lai viss būtu saplānots uzreiz un precīzi, nevis būvniecības gaitā visu laiku atklātos neparedzēti darbi! Nevar būt tā, kā šobrīd ir Alūksnes novada pašvaldībā, ka teju visos projektos vienmēr kaut kā ir par maz! Protams, ir arī objektīvas situācijas, tomēr sadārdzinājumu ir ļoti daudz, un cilvēku acīs tas nav pozitīvi. Alūksnei nav neviena veiksmīga projekta, kur kaut ko būtu ietaupījuši! Tas liek aizdomāties, ka, iespējams, kāds darbu izdara sasteigti, pavirši vai tā ir ļaunprātība - no malas tas neizskatās smuki. Piemēram, papildus 161 000 eiro Veclaicenes projektam vai papildus 16 000 eiro īpašam enkuram, lai nostiprinātu jauno laipu Pilssalā! Tas ir aktuāli ūdenstilpēs, kur regulāri un būtiski svārstās ūdens līmenis, bet ne jau Alūksnes ezerā, kur gada griezumā līmeņa svārstības ir 30 centimetru robežās!
Plānojot un tērējot budžetu, prioritātei jābūt iedzīvotāju vajadzībām. Pašvaldības iestādēs pamatlietām bija jābūt jau sen izdarītām, nevis, piemēram, tā, kā ir tagad, kad Alsviķu bērnudārzā elektroinstalācijas sistēma ir bīstama, bet tajā pašā laikā Pilssalā ir uzbūvēta skaista ēka. Nenoliedzami, šī ēka ir skaista, bet vai tās būvniecība bija prioritāte? Ja tas ir tūrisma nozares vārdā, tad es kā tūrisma nozares uzņēmējs par to dziļi šaubos, vai novembrī mums tādēļ Alūksnē būs pilns ar tūristiem, vai decembrī tūristi no Japānas, Ķīnas un Vācijas brauks apbrīnot šo skaisto ēku!
Ir skaidrs, ka celtniecībā šobrīd ir zelta laiki un bums, jo atkal var apgūt Eiropas naudas, tostarp pašvaldības. Gudri saimniekojot, tomēr jāizvērtē, vai tiešām vajag būvēt šodien.
-Bieži pamatojums ir, ka jāiekļaujas projekta termiņos.
-Parasti pašvaldību līdzfinansējums Eiropas projektos ir ap 15 procentiem, pārējais – no Eiropas fondiem. Ja pieliekam klāt celtniecības sadārdzinājumu 30-40 procentu apmērā, ar ko tagad esot jārēķinās un lai opozīcija par to nebļaustoties, tad jau būs 55 procenti pašvaldības finansējums. Tā kā mums novadā ir prakse, ka process netiek laikus pieskatīts un parasti vajag vēl 10-15 procentus, tad balanss jau ir 60 pret 40 procentiem. Vai tiešām par 60 procentiem gribam konkrēto darbu veikt? Te nevar būt vairs arguments: “Bet ir taču Eiropas projekts un obligāti jāpiedalās..!”.
-Par tūrismu Alūksnes novadā visu laiku tiek lauzti šķēpi. Jums kā tūrisma nozares uzņēmējam ir gana skarbs viedoklis.
-Tūrisma nozarē strādāju 12 gadus - mani vairs nevar pabarot ar stāstu, ka “tas ir tūrisma vārdā”. Jebkuru tūrisma darbību var izmērīt tikai un vienīgi naudā, ko tūrists atstāj tūrisma iestādē, un šīs iestādes nav veikals “Maxima” vai degvielas uzpildes stacijas. Ja pašvaldības prioritāte ir tūrisms, tad gribētos redzēt, kur tad ir tas lielais pienesums? Alūksne var būt tūrisma pilsēta - otru tik sakoptu pilsētu Latvijā ir grūti atrast. Tīrības slieksnis Alūksnē ir ļoti augstu pacelts: gan pret iedzīvotājiem, gan iestādēm. Alūksne ir ļoti skaista pilsēta, bet ar to vien nepietiek. Alūksnei vajag kaut ko īpašu, kas būtu tas, kas pievilina, jo tikai skaista daba nelīdzēs.
-Kas varētu būt tas īpašais?
-Alūksnes ezers! Šo stāstu ir nopietni jāattīsta. Šobrīd ap Alūksnes ezeru vēl ir milzīgas rezerves. Pie populāriem Eiropas ezeriem nav brīva neviena kvadrātmetra - ir tikai viesnīcas, restorāni un tamlīdzīgi. Alūksnes kapacitāte ir daudz lielāka, nekā tūristu skaits, kas šobrīd te atbrauc. Bet Alūksnei pietrūkst vakara piedāvājuma un nakts dzīves. Tūrists vakarā aiziet uz pilsētu, kas ir kā izmirusi - mēs paši pie tā esam jau pieraduši un sakām: “Redz, cik jauka un klusa pilsētiņa...”. Bet tūristam tomēr vajag vakara kņadu, notikumus, ballītes. Tā Alūksnei šobrīd trūkst. Rezerve ir ap Alūksnes ezeru, kur joprojām ir pļavas un govju ganības. Kad tur viena pie otras būs viesu mājas un katrs īpašnieks domās, kā šo māju piepildīt ar tūristiem, tad kritiskā tūristu masa būs sasniegta. Ja Alūksnē tiešām uzbūvēs iecerēto veselības veicināšanas centru Alūksnes ezera krastā, tad būs attīstība. Šāda iestāde Alūksnē sakustinās arī ziemas tūrisma sezonu.
-Alūksnes ezera krastu zemju īpašnieki varēja pieteikties apbūves tiesībai par šo centru. Jums arī ir zeme ezera krastā. Pieteiksieties?
-Noteikti, jo pats visu zemi apgūt nespēšu - sākotnēji iecerētā valsts attīstība Latvijā nav diemžēl notikusi. Saprotu, ka traks un bagāts cilvēks jeb investors centra tapšanai jau ir atrasts.
-Kādu saredzat Alūksnes novada pagastu attīstību?
-Diemžēl šobrīd pašvaldība veicina to, ka cilvēku konkrētā vietā paliek mazāk, jo - tiklīdz cilvēku skaits samazinās, tā tajā pagastā kaut ko likvidē. Krīzes gados tika savilktas jostas, daudz ko optimizēja, tostarp pagastu vadītāju skaitu. Krīze ir pagājusi - nevar viens cilvēks par trim pagastiem pārzināt visas lietas, pagastu vadītāju skaitu vajag palielināt. Pagastos ir jāattīsta uzņēmējdarbība, lai radītu darbavietas. Kamēr no pašvaldības puses nebūs seja pagriezta pret uzņēmējdarbību, tikmēr ar savu budžetu pašvaldība nespēs, piemēram, noasfaltēt ceļu. Tāpat arī valstiski jaunajā novadu reformā jāpanāk, ka Alūksnes novadam kā pierobežas novadam jābūt īpašam statusam. Politika jāveido tālredzīgi - domājot par rītdienu, ne tikai šodienu.
-Cik un kādi iedzīvotāji nāk uz deputāta pieņemšanām? Ko visbiežāk jautā?
-Ir sajūta, ka cilvēki vairs netic visām šīm lietām. Satiekot cilvēkus nejauši ikdienā, jautājumu ir daudz vairāk nekā deputāta pieņemšanās. Uz deputāta pieņemšanām pārsvarā nāk vieni un tie paši cilvēki ar līdzīgiem jautājumiem, kur 50 procenti stāstītā ir problēma, otri 50 procenti - personīgi uzskati, viedokļi, konflikti ar kaimiņiem. Daudz jautājumu ir par SIA “Alūksnes nami” darbību. Nav laba prakse, ka domes priekšsēdētājs vienpersoniski iecēla šīs pašvaldības kapitālsabiedrības vadītāju, jo tieši par šīs iestādes vadītāju ir visvairāk sūdzību. Protams - lai vai kā sauktu apsaimniekotāju, kurš pat reizēm piemaksā, lai apsaimniekotu mājas, daļai cilvēku tāpat šķitīs, ka nav labi. Īpašumu apsaimniekošana nav pateicīga, jo mājas nav jaunas un prasa lielus ieguldījumus. Tajā pašā laikā es zinu daudzus cilvēkus, kuri ir apmierināti ar “Alūksnes namu” darbu. Ir dzirdētas koalīcijas ieceres “Alūksnes namus” nodot privatizācijai - būs jāseko līdzi, cik korekti tas notiks, jo jau līdz šim ir mākslīgi samazināta “Alūksnes namu” vērtība. 


Citu datumu laikraksti

  • Kad sapņi piepildās 6

    Kad sapņi piepildās

    Nav nekāds jaunums, ka daudzi latvieši aizbrauc uz ārzemēm laimi meklēt, neatgriežoties dzimtenē. Apeniete Anda Sutugova pirms trīs gadiem atgriezās...

  • Kājnieku skolai jauns komandieris 2

    Kājnieku skolai jauns komandieris

    Alūksnē vakar notika Nacionālo Bruņoto spēku Kājnieku skolas komandiera maiņas ceremonija -  komandiera amatā stājās Kājnieku skolas komandiera...

  • Vecākiem jābūt kopā ar bērniem

    Vecākiem jābūt kopā ar bērniem

    Maija izskaņā Jaunalūksnes pagasta pirmsskolas izglītības iestādes „Pūcīte” kolektīvs kopā ar audzēkņiem un vecākiem Jaunannas dabas takā atzīmēja...

  • Top jauna “cepure”

    Top jauna “cepure”

    Gaujienas tauta nama ēka, kas ir viena no Gaujienas muižas ansambļa ēkām un šogad svin 180 gadu jubileju, piedzīvo pēdējā laika ievērojamākos...

  • Bērni tiksies ikgadējos svētkos

    Trešdien, 30.maijā, jau septīto reizi notiks Apes novada svētki bērniem, kuriem šoreiz mainīta būtība un dots nosaukums „Apes novada skolu un...

  • Alūksnes ģimnāzisti iestāda Lutera koku 2

    Alūksnes ģimnāzisti iestāda Lutera koku

    Pie Alūksnes evaņģēliski luteriskās baznīcas 18.maijā Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēni un pedagogi iestādīja īpašu koku – miecvielu...

  • Sliktās prakses piemērs

    Šodienai vēlējāmies sagatavot publikāciju par SIA “Pilsētvides serviss” jaunizveidoto laukumu Alūksnē, kur iedzīvotāji par maksu varēs nodot...

  • Liela interese par skolēnu vasaras nometnēm

    Vasara ir laiks, ko visvairāk gaida skolēni, jo ir brīvība no mācībām trīs mēnešu garumā. Ne katram ir iespēja savas atvases aizsūtīt lauku darbos...

  • Kurš pirmais sāks mazināt birokrātiju?

    Aizvadītās nedēļas nogalē Daugavpilī notika Latvijas Pašvaldību savienības 29.kongress, kas šogad bija veltīts problēmai, ar ko valsts un pašvaldības...