Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Alūksnes pusē - jauns keramiķis

Latviešiem ir pamats satraukties, ka nākotnē varētu izzust tādi amatniecības darbi kā glazēti māla podi, austi vilnas deķi vai pītie klūgu grozi, jo jaunieši arvien retāk izvēlas apgūt tradicionālos latviešu arodus.
Tomēr Alūksnes novadā ir kāds izņēmums - Annas pagastā skaistus māla traukus, vāzes un puķu podus paša izveidotā darbnīcā darina 20 gadus vecais keramiķis Kristaps Braslis.
Īpašo prasmi no māla veidot latviešiem tik raksturīgās glazētās vāzes, svečturus, puķu podus, bļodas, krūzes, kausus, ļakus (māla karafes), svilpauniekus viņš apguva pie pieredzes bagātā Alūksnes novada keramiķa Uģa Puzuļa. K.Braslis ir priecīgs, ka viņam bija iespēja pirms sešiem gadiem U.Puzuļa vadībā pamēģināt darboties ar mālu, gūt pirmās veiksmes, kas nu rezultējies kā dzīves aicinājums un pamatnodarbošanās. Pirms sešiem gadiem pirmo reizi turot rokās māla piku, jaunietis pat nedomājis, ka māls un darbs ar to viņam iepatiksies tik ļoti, ka viņam būs pašam sava virpa, sava darbnīca un nu jau arī savs ceplis, kas paša spēkiem ķieģeli pa ķieģelim uzmūrēts pagājušajā gadā.

K.Braslis atceras, ka pirmo reizi ar mālu un keramikas darbu darināšanu saskāries, vēl mācoties Jaunannas pamatskolā. “Toreiz skolā projektā tika piedāvāta darbošanās ar mālu keramiķa Uģa Puzuļa vadībā. Tā kā pēc mācību stundām man tāpat nebija ko darīt un bija jāgaida autobuss, izdomāju aiziet pamēģināt. Lai gan sākumā man nemaz nesanāca un visa darbošanās bija neveikla, māls un darbs ar to iepatikās. Radās par to visu interese, un Uģis piedāvāja mani apmācīt savā darbnīcā. Redzot, iemācoties un uzzinot vairāk sapratu, ka man tas patīk,” stāsta K.Braslis.
Skolā nodarbības kopā ar viņu toreiz apmeklēja apmēram desmit cilvēki - viņš ir vienīgais, kurš turpina šo darbu. “Kādēļ nepametu un turpinu? Man patīk darboties ar mālu. Principā man patīk viss process, īpaši virpošana, varbūt ne tik ļoti glazēšana,” viņš atzīst.

Jāievēro lietu kārtība
 Runājot par keramiķa ikdienu, jaunietis stāsta, ka keramikas izstrādājumu darināšana ir viņa pamatnodarbošanās. “Ziemas sezonā man ir papildu darbs, taču vasarā man nekam citam neatliek laika, tikai keramikai. Ir ne vien jāgatavo jauni izstrādājumi, bet jādodas arī uz tirgiem. Tas gan nenozīmē, ka ziemā ar mālu nestrādāju. Strādāju, bet mazāk, jo arī pieprasījums ziemā ir mazāks. Lielāka aktivitāte ir ap Ziemassvētku laiku, kad tiek meklētas un gādātas dāvanas. Ziemā veidoju iekrājumus, lai vasarā būtu, ko tirgot. Cepli kurinu vidēji ik pēc divām nedēļām, reizēm mēnesī reizi,” viņš stāsta.
Ceplī vienā reizē var ielikt 200 līdz 300 izstrādājumus, tādēļ pirms cepļa kurināšanas darba ir daudz. “Aktīvajā sezonā strādāju pat no deviņiem rītā līdz desmitiem vakarā. Man patīk, ka pats  varu regulēt savu darba laiku, darba dienu. Man tas ir svarīgi. Jā, strādājot ar mālu, ir jāievēro zināma lietu kārtība, taču es pats plānoju savu laiku. Piemēram, nevar vienā dienā savirpot un tad ilgu laiku neko nedarīt, jo trauks žūst un gaida, kad liks ceplī. Otrā dienā pēc virpošanas lipina detaļas, piemēram, osas, pēc tam trauku pucē, nedaudz apžāvē, aplej ar angobu, kas ir baltais māls šķidrā veidā, dienu vēlāk skrāpē ornamentu, glazē. Ja vienu dienu izlaiž, iepriekšējā dienā darītais iet zudībā,” viņš stāsta.

Veido praktiskus izstrādājumus
K.Braslim nepatīk, ka viņu sauc par mākslinieku. Viņš neesot mākslinieks, jo radoši neizpaužas, bet gan ir amatnieks – darba darītājs. Tieši tādēļ šobrīd novārtā atstātas studijas Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā (iepriekš Rīgas amatniecības vidusskola), kur viņš sācis apgūt tēlniecību, jo keramiķu nodaļas nav. “Tēlniecība nav priekš manis. Ja sākumā man būtu mācīts veidot tikai māla figūriņas, nekad nebūtu kļuvis par to, kas esmu tagad. Dažādu figūru, statuju veidošana mani nesaista. Man tas neliekas praktiski. Daudz labāk gatavoju, piemēram, traukus un vāzes, kam ir praktisks pielietojums. Man nešķiet interesanti izgatavot gadā divas lielas figūras bez praktiska pielietojuma. Labāk darinu praktiskas lietas, kas cilvēkiem patīk un pēc tam tiek diendienā izmantotas,” viņš skaidro.
Vai, strādājot ar mālu, jābūt iedvesmai? “Jā, ir reizes, kad sanāk ļoti labi, bet ir reizes, kad negribas un arī nesanāk. Piespiežot sevi strādāt, laba rezultāta nebūs. Tādos brīžos labāk visu atlieku un eju ceplim gatavot malku,” viņš smej.

Pērk bļodas un vāzes
Aktīvā tirdzniecības sezona amatniekam jau sākusies, paguvis būt vairākos tirdziņos. “Tirgoties tirdziņos man patīk. Šobrīd gan lielākoties mani var satikt tirdziņos Vidzemē. Lielākoties par saviem darbiem dzirdu labas atsauksmes. Ir nācies dzirdēt arī nepatīkamas piezīmes, kas, protams, neiedvesmo, bet mierinu sevi, ka tas, patīk vai nepatīk, ir gaumes jautājums. Kas vienam patīk, citam - ne, un otrādi. Tas ir normāli. Ir cilvēki, kuriem nepatīk māla trauki kā tādi un kuri labāk izvēlas stikla vai plastmasa traukus. Tas ir gaumes jautājums,” saka jaunietis.
Taču ir arī cilvēki, kuri ik reizi, viņu satiekot kādā no tirdziņiem, kaut ko nopērk. “Viņi saka, ka atpazīst manus darbus, manu rokrakstu, ja arī pats neesmu blakus un netirgojos. Ko cilvēki labāk pērk? Grūti atbildēt, jo nekad nevar zināt, ko pirks. Vienu reizi tirdziņā pērk tikai bļodas, un uz nākamo tirgu tu brauc ar daudz bļodām, bet pērk tikai krūzes un nevienu bļodu. Bet, jā, lielākoties tās tomēr ir bļodas un vāzes,” viņš stāsta.
Viņa darbus var iegādāties arī Vācijā, kur tos tirgos tirgo gan viņa mamma, kura dzīvo Vācijā, gan tirgoties dodas viņš pats.

Katrs darbs - unikāls
K.Braslis strādā arī pēc pasūtījuma – gatavo personalizētus traukus, kā arī kausus un medaļas sporta sacensībām. Tikai pēc pasūtījuma viņš darina māla figūras dāvanām un dārza dekorus. “Pēc pasūtījuma gatavoju vienādus traukus. Katrs darbs ir unikāls, un standartā vienādu nav. Var būt līdzīgi, bet ne vienādi. Bļodas var būt vienādas pēc izmēra, taču glazējums nedaudz atšķiras. Vienādus darinu tikai tad, ja pasūta,” viņš saka. Glazūras jeb trauku un citu izstrādājumu krāsas viņš gatavo pats. Glazūrai ir divas pamatsastāvdaļas, kuras savienojot veidojas krāsa, taču, kādas tās ir, nedrīkstot atklāt, jo tas ir katra amatnieka noslēpums.

Māls – joprojām vērtība
“Māla izstrādājumi nav zaudējuši savu vērtību un nozīmi. Cilvēki joprojām pērk māla traukus un tos ikdienā lieto. Arī man pašam mājās ir māla trauki, un, piemēram, zupu es ēdu no māla bļodiņas. Nešaubos, ka tā ir daudzās mājās. Māls joprojām ir vērtība. Ja kas saplīst, meklē vietā. Ir bijis pat tā, ka man lūdz izgatavot tieši tādu pašu bļodu, kāda saplīsusi. Tāda pati, protams, nesanāk, bet līdzīga gan. Māla traukiem cilvēki pieķeras. Keramikas darbiem ir pieprasījums, bet, kādēļ tik maz jauniešu izvēlas kļūt par keramiķiem, nezinu. Iespējams, biedē sākuma process, kas nav viegls. Pats esmu sēdējis ilgi pie virpas un neizdevušos podus niknumā gandrīz vai metis pret sienu. Manā gadījumā liela nozīme bija skolotājam Uģim, kurš mani motivēja un bija gatavs apmācīt papildus. Saikne ar Uģi joprojām ir ļoti spēcīga. Arī viņam ar savu skolotāju joprojām ir ciešas attiecības. Viņš man palīdz ar tehniskām lietām, piemēram, aizdod režģus ceplim. Es uz tirgu dodos ar viņa darbiem, viņš - ar manējiem,” skaidro jaunietis.

Uzņem ekskursantus
K.Braslis nedomā pamest keramiku, gluži pretēji – viņam ir domas par attīstību, un viņš cer, ka līdzīgi kā U.Puzulis, arī viņš reiz iedvesmos un apmācīs jaunos censoņus. “Šobrīd neviens vēl pie manis nav nācis mācīties, jo man pašam vēl ir daudz ko apgūt. Nākotnē - noteikti apmācīšu. Esmu uzņēmis ekskursantus, sēdinājis viņus pie virpas. Cilvēkiem ir interese pamēģināt, un tas ir labi. Esmu atvērts izrādīt, kā no māla pikas top skaisti glazēts trauks. Tad arī cilvēki saprot, ka viss process ir diezgan sarežģīts un diezgan viegli var ko sabojāt. Reizēm ceplī kāds trauks saplīst vai pielīp - tā gadās. Labprāt uzņemu bērnu grupas, bērniem manā darbnīcā ir interesanti – sēdinu viņus pie virpas, ļauju krāsot traukus un svilpauniekus, paši var izspiest medaļu,” stāsta K.Braslis.

Viens starp pieredzējušajiem
Viņš iedrošina jauniešus pamēģināt sēsties pie virpas, un, kas zina, varbūt līdzīgi kā viņam šis arods iepatiksies. “Lai to darītu, tam ir jāpatīk. Un, lai zinātu, vai patīk, ir jāpamēģina, jāstrādā praktiski, nevis tikai par to jādomā. Man negribētos, lai tradicionālā latviešu keramika izzustu. Esmu iesaistījies Tautas lietišķās mākslas studijā „Rēzeknes apriņķa podnieki”, un, jā, tur iesaistījušies cilvēki ar sirmām galvām, vidēja vecuma, bet tad esmu iemaldījies es (smaida). Jauno nav daudz. Rīgā ir gados jauni keramiķi, taču viņi nedarina darbus latviskā stilā, bet mūsdienīgus. Ir bažas, ka reiz varētu izzust latviešiem raksturīgā māla bļoda zaļi dzeltenajā krāsojumā. Man, protams, negribētos, lai tā notiek,” viņš saka.

Citu datumu laikraksti

  • Kad sapņi piepildās 6

    Kad sapņi piepildās

    Nav nekāds jaunums, ka daudzi latvieši aizbrauc uz ārzemēm laimi meklēt, neatgriežoties dzimtenē. Apeniete Anda Sutugova pirms trīs gadiem atgriezās...

  • Kājnieku skolai jauns komandieris 2

    Kājnieku skolai jauns komandieris

    Alūksnē vakar notika Nacionālo Bruņoto spēku Kājnieku skolas komandiera maiņas ceremonija -  komandiera amatā stājās Kājnieku skolas komandiera...

  • Vecākiem jābūt kopā ar bērniem

    Vecākiem jābūt kopā ar bērniem

    Maija izskaņā Jaunalūksnes pagasta pirmsskolas izglītības iestādes „Pūcīte” kolektīvs kopā ar audzēkņiem un vecākiem Jaunannas dabas takā atzīmēja...

  • Top jauna “cepure”

    Top jauna “cepure”

    Gaujienas tauta nama ēka, kas ir viena no Gaujienas muižas ansambļa ēkām un šogad svin 180 gadu jubileju, piedzīvo pēdējā laika ievērojamākos...

  • Bērni tiksies ikgadējos svētkos

    Trešdien, 30.maijā, jau septīto reizi notiks Apes novada svētki bērniem, kuriem šoreiz mainīta būtība un dots nosaukums „Apes novada skolu un...

  • Alūksnes ģimnāzisti iestāda Lutera koku 2

    Alūksnes ģimnāzisti iestāda Lutera koku

    Pie Alūksnes evaņģēliski luteriskās baznīcas 18.maijā Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēni un pedagogi iestādīja īpašu koku – miecvielu...

  • Sliktās prakses piemērs

    Šodienai vēlējāmies sagatavot publikāciju par SIA “Pilsētvides serviss” jaunizveidoto laukumu Alūksnē, kur iedzīvotāji par maksu varēs nodot...

  • Liela interese par skolēnu vasaras nometnēm

    Vasara ir laiks, ko visvairāk gaida skolēni, jo ir brīvība no mācībām trīs mēnešu garumā. Ne katram ir iespēja savas atvases aizsūtīt lauku darbos...

  • Kurš pirmais sāks mazināt birokrātiju?

    Aizvadītās nedēļas nogalē Daugavpilī notika Latvijas Pašvaldību savienības 29.kongress, kas šogad bija veltīts problēmai, ar ko valsts un pašvaldības...