Alūksnes rajona padomes darbinieki tiekas kā skolas salidojumā

„Paldies par jauko pasākumu!” šādus vārdus sestdien no kādreizējiem Alūksnes rajona pašvaldības darbiniekiem daudzas reizes dzirdēja pasākuma „Uz tikšanās spārna” organizatori.

"Paldies par jauko pasākumu!" šādus vārdus sestdien no kādreizējiem Alūksnes rajona pašvaldības darbiniekiem daudzas reizes dzirdēja pasākuma "Uz tikšanās spārna" organizatori. Tas apliecina, ka iecere par tā rīkošanu ir attaisnojusies un katrs bija priecīgs par atkalredzēšanos ar kolēģiem.
Tematiskais sarīkojums sestdien sākās ar dalībnieku reģistrāciju un svinīgu atklāšanu. Pēc Alūksnes mūzikas skolas vijolnieku priekšnesuma (skolotāja Inese Petrikalne, koncertmeistare Ilze Kangsepa) vārds tika dots kādreizējiem rajona pašvaldības priekšsēdētājiem. Dinas Bitēnas un Atvara Sirmā koncerts katram lika aizdomāties par tādām vērtībām kā brīvība, Tēvzemes mīlestība, cieņa, mīlestība pret tuvāko. Pēc tam pasākuma dalībnieki devās uz rajona padomes kabinetiem, lai šķetinātu savus atmiņu kamolus, pastāstītu viens otram, kā klājas pašlaik.
Atmiņu stāsti un humors neizpalika arī pasākuma neformālajā daļā kopā ar mielošanos pie svētku galdiem ar Alūksnes muzikantiem Zigmāru, Andri un Kārli.
Katras pašvaldības vadītājs ir cilvēks, kas daudziem ilgi paliek atmiņā gan ar labiem, gan ne tik labiem darbiem, ko nosaka ne tikai viņi paši, bet arī apstākļi. Alūksnes rajona padome laikā kopš rajona atjaunošanas 1967.gadā ir piedzīvojusi 10 vadītājus.
Tagad ir
tiesību zinātņu doktors
Pirmais atjaunotā Alūksnes rajona priekšsēdētājs Kārlis Ūbelis pasākumā nepiedalījās, jo ir cienījamā vecumā, toties atsūtītajā vēlējumā pateicās Alūksnes rajona iedzīvotājiem, kuri savulaik ieguldīja nesavtīgu darbu rajona atjaunošanā. Viņš vēl jaunajiem turpināt iesākto, lai Alūksne būtu Vidzemes pērle vienmēr.
Osvalds Joksts bija rajona padomes priekšsēdētājs 70-to gadu beigās. "Man bija jāprot redzēt, kas notiek, lai gan tolaik biju šeit atsūtīts piespiedu kārtā. Tolaik man bija tendence meklēt ko jaunu – šis tas izdevās saimnieciskā dzīvē," atceras O.Joksts.
Gandrīz 20 gadus O.Joksta pamatdarba vieta ir Policijas akadēmijā, kur viņš ir tiesību zinātņu doktors, paralēli tam strādā arī citās juridiskajās augstskolās. O.Joksts ir sarakstījis daudzas grāmatas par jurisprudenci. Viņš atklāj, ka sāka darboties zinātnē, kad vēl strādāja Alūksnes rajonā, un ir gandarīts, ka tieši šeit guva daudz noderīga savai zinātnes dzīvei.
O.Joksts uzskata, ka administratīvi teritoriālā reforma Latvijā ir vajadzīga, tikai pašlaik tā notiekot ar varu un uzspiesti. "Ja es vēl tagad būtu Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs, es nesteigtos ar lēmumu, jo reforma ir jāveido tāda, lai iedzīvotājiem būtu labāki dzīves apstākļi, nevis sliktāki. Tādēļ iedzīvotājiem vajadzētu protestēt pret reformu, kādu to plāno politiķi pašlaik," vērtē O.Joksts.
Bija jaunākais priekšnieks
Uldi Ozolu raksturo kā vienmēr ieturētu rajona priekšsēdētāju, kura klātbūtne nomierina. Savus darba gadus viņš atminas kā spraigus vienotā komandā ar savstarpēju cieņu un lietišķumu darba attiecībās.
"Tolaik bija stingra kontrole no augšas un citi darba vērtēšanas kritēriji, tika būvētas daudzdzīvokļu mājas, fermas, bērnudārzi. Arī demokrātija bija cita – mūsdienu skatījumā izkropļota. Man vienmēr atmiņā būs lielais alūksniešu entuziasms, kad ritēja gatavošanās Alūksnes septiņsimtgadei. No šiem darba gadiem atceramies Andropova sauso likumu, Gorbačova perestroiku, atmodas laiku un sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanu Alūksnes Jaunās pils tornī," atminas U.Ozols.
Ventis Mikuda laiku rajona padomes priekšsēdētāja amatā atminas kā grūtu, jo tolaik bija jaunākais cilvēks Latvijā šādā amatā. "Man bija tikai 26 gadi. Tas bija jaunās Latvijas celtniecības laiks, kad bija skaļi nerealizējami lozungi, kategoriskas prasības, daudz ideju, kuru patiesā vērtība atklājās tikai vēlāk. Bet paralēli tam bija jādara ikdienas darbs vietējo cilvēku labā," viņš saka.
Pašlaik V.Mikuda strādā SIA "Infleks" uzņēmumā Rīgā, kas nodarbojas ar kokapstrādes iekārtu tirdzniecību. "Cenšos sekot līdzi pašvaldībās notiekošajam. Diemžēl uz Alūksni atbraucu arvien retāk. Savā uzņēmumā izjūtam, ka arvien vairāk Alūksnes rajona uzņēmumu pie mums vēršas un investē līdzekļus, pērkot jaunas iekārtas. Manuprāt, kļūstot efektīvākai ražošanai, cilvēkiem darbs Alūksnes rajonā vienmēr būs nodrošināts," uzskata V.Mikuda.
Ir Veronika pašvaldību ministrijā
Vienīgā sieviete, kas ir bijusi rajona priekšsēdētāja, ir Veronika Jurča. Tagad viņa ir ierēdne Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Viņa atzīst, ka ir laimīgs cilvēks, jo – lai arī strādā Rīgā, ar sirdi ir Gaujienas pagastā. "Cik varu, tik palīdzu alūksniešiem. Var teikt, ka ministrijā esmu kā Māte Terēze – kad citā ministrijā ierēdņi ir bijuši neatsaucīgi, tad nāk pie manis. Pie manis vienmēr būs kafija, laipna uzņemšana, jo esmu "čangaločka". Mēs ar ģimeni savu dzīvesvietu esam deklarējuši Gaujienas pagastā, tādēļ šī pašvaldība saņem mūsu nodokļus. Un aicinu tā rīkoties arī citām amatpersonām, jo – Rīgai jau pietiek," saka V.Jurča.
Atminoties laiku Alūksnē, viņa atzīst, ka tolaik bija uz liela demokrātiskā viļņa. "Jutos, ka būšu īstā, kas pasauli sakārtos. Kad ir tādas izjūtas, cilvēks var izdarīt daudz. Toreiz mēs laikus pieradinājām vietējās pašvaldības izprast, ka pašām jārūpējas par savā teritorijā esošajām iestādēm. Mums tolaik bija grūti mainīt šo izpratni, jo izpildkomitejas laikos bija pierasts, ka visu dara rajons – pat pagasta ūdenstorni labo!" norāda V.Jurča.
Otras četrdesmitgades nebūs
Kādreizējo priekšsēdētāju Jāni Ceļmilleru raksturo kā vadītāju, kurš savas valdīšanas laikā ne reizi nesastrīdējās ne ar vienu darbinieku. Viņš kā galveno no sava darbības laika atminas to, ka nebija mobilo tālruņu sakaru un interneta pieslēgumu, bet saimnieciskā darbība tāpat notika.
Pašreizējais rajona padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols atzīst, ka 40 gadu laikā daudz kas ir mainījies, bet pašvaldību atbildība par saviem iedzīvotājiem nemitīgi ir palielinājusies. "Agrāk par kultūru, ceļu sakārtošanu un citu rūpējās kolhozi. No 1991.gada šī atbildība ir uz pašvaldību pleciem. Alūksnes rajons ir viens no mazākajiem Latvijā, bet skaistākais. Nākotnē būs jauni novadi, tādēļ šādā sastāvā nākamo četrdesmitgadi nepiedzīvosim. Bet ceru, ka politiķiem pietiks saprāta izveidot tādas teritorijas, kas apmierinās visus iedzīvotājus," saka L.Sīpols.

Citu datumu laikraksti

  • Kādam jābūt cilvēkam, lai viņu uzskatītu par personību?

    Aleksandra Gira, Malienas tautas nama vadītāja: Es uzskatu, ka ikviens cilvēks ir personība un katram ir īpašības, kas viņu padara neatkārtojamu...

  • Personība nav nolemtība

    Psiholoģe Daiga Sliņķe: To, kas vienu cilvēku dara atšķirīgu no otra, ļaudis centušies izprast jau sirmā senatnē.Psiholoģe Daiga Sliņķe: To, kas...

  • Katrs cilvēks ir personība

    Saskarsmes konsultante Anita Rošāne: Sadzīvē mēs dažkārt par “personībām” dēvējam tos cilvēkus, kuri apveltīti ar īpašām dotībām, kas kaut ko...

  • Turpinās konkurss par logo

    Turpinās Finanšu ministrijas izsludinātais konkurss par logotipu (logo) un lozungu, kuri tiks izmantoti sabiedrības informēšanas kampaņā par vienotās...

  • Piedalies debatēs un brauc uz Romu!

    Latvijas Jaunatnes padome aicina jauniešus no visas Latvijas pieteikt savu dalību Nacionālajām debatēm par to, kādu ES vēlas jaunieši.Latvijas...

  • Garantēto ienākumu saņēmēju skaits palielinās

    Garantētie minimālie ienākumi šogad noteikti 27 lati vienam cilvēkam, bet pērn bija 24 lati. Lai gan 3 lati nav daudz, katru mēnesi Alūksnes Sociālās...

  • Copes dienas

    8.februāris. “Makšķernieka paradīze”. Droši vien esat ievērojis, ka, bļitkojot raudas vai kādas citas mazvērtīgas zivis, pēkšņi cope norimst pilnībā,...

  • Jāpavelk, līdz noknikšķ

    Asariem vieglāk notīrīt zvīņas, ja zivtiņas asti ar īlenu piedur pie koka dēlīša un pavelk aiz galvas, līdz atskan kluss knikšķis.Asariem vieglāk...

  • Auzās aizbraukušie

    Pēdējās nedēļās gana lielu troksni radījis priekšlikums izdarīt labojumus Krimināllikumā, paredzot, ka arī diskriminācija pēc seksuālās orientācijas...