Alūksnes slimnīca – kā ķīlnieki

Šis būs stāsts par Alūksnes slimnīcu, par gulbeniešiem un balveniešiem, par Latvijas veselības aprūpes sistēmas lielajiem, melnajiem robiem, par cilvēcību, Alūksnes slimnīcu un pašvaldību kā ķīlniekiem, jo valsts pienācīgi nesamaksā par sniegto palīdzību iedzīvotājiem. Par to, kas notiek mums līdzās ik dienu, bet ne visi to zina. Stāsts par gulbenietes, četru bērnu māmiņas Inetas Sidorovas-Ragas septembrī piedzīvoto, kad viņas četrgadīgais bērns guva traumu un vajadzēja steidzami svētdienas, 9.septembra, pēcpusdienā saņemt medicīnisko palīdzību. 
I.Sidorova-Raga jūtas pateicīga Alūksnes slimnīcai, ka tā pastāv un palīdz iedzīvotājiem, jo ne Gulbenē, ne Balvos palīdzību viņas bērnam nesniedza. Stāstu par piedzīvoto gadījumu viņa publiskoja 11.septembra vakarā sociālajā tīklā “Facebook.com”, kur tas īsā laikā sasniedza ļoti lielu auditoriju. Arī “Alūksnes Ziņas” sazinājās ar I.Sidorovu-Ragu, lai viņa savu stāstu uzticētu mūsu lasītājiem, to varat lasīt 7.lappusē.
Līdztekus tam, bet neatkarīgi no šā gadījuma, SIA “Alūksnes slimnīca” septembrī vērsusies Alūksnes novada domē ar iesniegumu par finansējuma piešķiršanu, lai maksātu aizņēmumu par jauno datortomogrāfu. SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa atgādināja, ka jau pērn oktobrī slimnīca vērsusies pie kapitāldaļu turētāja – Alūksnes un Apes pašvaldībām – ar lūgumu finansiāli atbalstīt jaunā datortomogrāfa iegādi. Slimnīca ņēma aizņēmumu Valsts kasē, ko galvoja abas pašvaldības.
“Toreiz bija mutiska noruna, ka pašvaldības šo maksājumu iekļaus arī savā budžetā, bet pirmo maksājumu veica pati slimnīca, jo kavēt nedrīkst, tādēļ pašvaldībai uzrakstīts atkārtoti. Slimnīca šobrīd maksā arī otru aizņēmumu infrastruktūras attīstībai. Priekšā ir nākamais ERAF projekts, kur arī slimnīcai būs līdzmaksājums, tādēļ vēršamies pie pašvaldībām,” sacīja M.Kauliņa.
Šogad datortomogrāfa aizdevuma summa, kas jāatmaksā, ir 22 304 eiro (18 272 eiro - Alūksnei, 4032 eiro – Apei). Turpmākajos gados – 24 000 eiro gadā, kas sadalās pašvaldībām atbilstoši kapitāldaļu skaitam.
Turpinās no 1.lpp.

Slimnīcas iesniegumu skatīja domes septembra komitejās, kur izskanēja jautājums, vai līdz ar jauno datortomogrāfu samazinājusies rinda uz izmeklējumiem. M.Kauliņa uzsvēra – rindas ir un būs, bet tām jābūt samērīgām.
Turklāt jāņem vērā, ka kopš pagājušā gada beigām valstī ir “zaļā koridora” programma, kas paredz, ka pacientiem, kuriem ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, nedēļas laikā jābūt iespējai iziet datortomogrāfiju. Tāpat arī visiem pacientiem, kuriem nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, to veic prioritāri, un šādu pacientu Alūksnes slimnīcā ir daudz. Jau šobrīd datortomogrāfa izmeklējumiem Alūksnes slimnīcā ir pārstrāde par 8000 eiro – par to jau ir sagatavota vēstule Nacionālajam veselības dienestam, lai piešķirtu papildus valsts finansējumu.

Atkal kvotas pārstrāde
Diemžēl problēma ar pārstrādātajām kvotām joprojām valstī nav atrisināta. Tā kā pacientu ir ļoti daudz, Alūksnes slimnīcai jau vairākus gadus ir valsts finansējuma kvotas pārstrāde. M.Kauliņa uzskata – pārstrādi par iepriekšējiem gadiem nav iespējams atgūt, tāda diemžēl ir valsts politiķu attieksme.
“Arī šajā jautājumā ir sagatavota vēstule Nacionālā veselības dienesta direktorei par kvotas apmēra pārskatīšanu. Neņemot vērā, ka slimnīcā ir jauna programma hronisko pacientu aprūpei, ir īslaicīgā ķirurģiskā un traumatoloģiskā dienas stacionāra programma, pie esošās pacientu plūsmas Alūksnes slimnīcai uz novembra sākumu valsts iedalītā kvota būs iztērēta. Tā tika iedalīta uz 2500 pacientiem. Tie ir stacionētie pacienti, lielai daļai – datortomogrāfijas izmeklējumi, šobrīd veikti jau 5500 datortomogrāfa izmeklējumi. 75 procenti pacientu ir no Alūksnes un Apes novadiem, pārējie – lielākoties no Gulbenes, Balvu novadiem,” sacīja M.Kauliņa.

Dalīt pacientus nedrīkst
Deputāts Druvis Mucenieks uzskata – ja pašvaldība no iedzīvotāju nodokļu naudas, kas nonāk pašvaldības budžetā, apmaksā datortomogrāfa aizdevumu, tad Alūksnes novada iedzīvotājiem vajadzētu priekšrocības izmeklējumu veikšanai. “Tagad sanāk, ka alūksnietis maksā divreiz – aizdevumu un par pakalpojumu, bet, piemēram, gulbenietis – tikai par pakalpojumu,” teica D.Mucenieks. Arī deputāts Laimonis Sīpols pauda – ja pašvaldība slimnīcas pamatkapitālā iegulda finansējumu, vai Alūksnes novada iedzīvotājiem var būt atviegloti nosacījumi datortomogrāfa pakalpojumu saņemšanā? “Ja pašvaldība maksā, tad drīkstam kaut ko prasīt pretim, bet ko mūsu novada iedzīvotājs saņem pretī un labāku nekā citu novadu iedzīvotāji?” retoriski jautāja L.Sīpols.
M.Kauliņa uzsvēra – piemēram, Rīgas un Valmieras pašvaldības dotē savas slimnīcas. “Mēs šādi nedrīkstam pacientus dalīt, jo Latvijā ir brīvā pacientu plūsma! Jautājums – pašvaldība grib vai negrib, lai būtu slimnīca,” sacīja M.Kauliņa un piesauca gulbenietes Inetas Sidorovas-Ragas piedzīvoto gadījumu. “Tur iedzīvotājiem arī ir ļoti grūta situācija: Gulbenē nepalīdz, Balvos nepalīdz, brauc uz Alūksni, kur palīdz. Datortomogrāfa izmeklējumi Alūksnes slimnīcā nevienam nav atteikti,” sacīja M.Kauliņa.

Visvairāk dara pāri Alūksnei un Kuldīgai
M.Kauliņa arī vērsa uzmanību, ka pirmo reizi Alūksnes slimnīca no Nacionālā veselības dienesta saņēmusi tiešo izmaksu aprēķinu tarifam un apkopojumu par Latvijas slimnīcām. Tā ir analīze par 2016.gadu. Tajā redzams, ka Latvijā ir ar valsts finansējumu pārfinansētas slimnīcas un tādas  slimnīcas, kurām apmaksā tikai 90 procentus no vajadzīgā finansējuma.
“Universitātes slimnīcām valsts samaksā 101 procenta apmērā, reģionālajām – 102 procentu apmērā, bet lokālajām slimnīcām – ļoti dažādi. Piemēram, Alūksnes slimnīca saņem tikai 90 procentus finansējuma no padarītā darba, Kuldīgas – 93, “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” - 117 procentus, Jūrmalas – 106, Cēsu – 103, Dobeles – 110, Ogres slimnīca – 112 procentus. Tā ir situācija, par kuras novēršanu valstī Alūksnes slimnīca iestājas visu laiku! Ja valsts mums samaksātu visu, kas pienākas, šāda iesnieguma pašvaldībai nebūtu. Diemžēl tāda ir valsts politiķu nostāja. Tarifā šogad ir mainīta tikai viena sadaļa – atalgojums, bet nav mainītas pastāvīgās izmaksas, piemēram, infrastruktūras uzturēšanai, dažādi sadārdzinājumi – elektrībai, degvielai, pārtikai un citi. Līdz ar to veidojas finanšu deficīts arī uz tarifiem,” uzsvēra M.Kauliņa.
Deputāts Modris Lazdekalns gan iebilda, norādot, ka iepriekšējo gadu pārskatos Alūksnes slimnīca vienmēr rakstījusi - “nekādu nozīmīgu vai ārkārtas apstākļu, kas ietekmē gada rezultātus vai SIA finanšu stāvokli, nav.” “Vienmēr drusku ir pretruna, bet sava slimnīca noteikti jāatbalsta,” atzina M.Lazdekalns.

Netradicionāla SIA
M.Kauliņa norādīja, ka Alūksnes slimnīca ir netradicionāla SIA, jo tarifu un pakalpojumu nosaka valsts, nevis paši. Pacienta līdzmaksājums bez kontrastvielas datortomogrāfa izmeklējumam ir 14 eiro, ar – 21 eiro. Ja pacientam jāmaksā pilnā maksa, tie ir 75 eiro un vairāk. “Salīdzinot ar Gulbeni un Balviem, Alūksnes iedzīvotāji ir privileģētā stāvoklī, jo viņiem ir slimnīca, kurā saņemt palīdzību. Slimnīca arī pati var samaksāt šo aizdevumu par datortomogrāfu, bet šobrīd avārijas situācijā ir skurstenis – to nācās demontēt un uzlikt jumtu kurtuvei, pretējā gadījumā to nedrīkstētu izmantot. Tam neplānoti vajadzēja apmēram 20 000 eiro,” pauda M.Kauliņa.
Viņa arī norādīja uz pozitīvo tendenci, ka Alūksnes slimnīcā darbā piesakās daudzi medicīnas personāla darbinieki – sanitāri, kopēji un citi, ne tikai jaunie ārsti. “Nāk gados jaunas meitenes – prieks! Turklāt divas no viņām uzsākušas arī māszinības mācības. Tas ir labi, jo arī šādu personālu slimnīcā ļoti vajag. Tā kā no augusta naktī Alūksnē dežurē vairs tikai viena “ātro” brigāde, tad tie darbinieki, kuriem samazināja darbu naktī, strādā slimnīcā,” sacīja M.Kauliņa.

Gada pārskatā neatspoguļo
Šonedēļ tautsaimniecības komitejas deputāti pauda atbalstu slimnīcas atbalstīšanai, bet uz finanšu komiteju vēlējās, lai SIA “Alūksnes slimnīca” iesniedz novada domei informāciju par budžetu, kreditoriem un debitoriem, nākamā gada pirmā ceturkšņa finanšu prognozi. “Nenoliedzami, slimnīca ir jāatbalsta, bet jāredz, kāda ir SIA naudas plūsma. 2018.gada pašvaldības budžetā pieprasījuma par šādu finansējumu nebija,” sacīja M.Lazdekalns.
Vakar finanšu komitejas deputāti diskusiju turpināja. SIA “Alūksnes slimnīca” pārstāve Ilona Mālkalne skaidroja, ka slimnīcas naudas plūsma ir uzlabojusies, tomēr kopumā situācija esot diez gan bēdīga. “Debitoru parāds uz septembri ir gandrīz 28 000 eiro, kreditoru – 44 000 eiro,” viņa sacīja. Arī domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis vērsa uzmanību, ka valsts nesamaksātā nauda par slimnīcas sniegtajiem pakalpojumiem neparādās slimnīcas gada pārskatā.

Rekets no valsts puses
M.Kauliņa skaidroja, ka slimnīca parāda rēķinu Nacionālajam veselības dienestam nevar izrakstīt. “Katra pacienta ārstēšana ir unikāla rēķina summa, ko veido dienests. Slimnīca var tikai provizoriski rēķināt vienas dienas gultasvietas vērtību 50,20 eiro apmērā. Slimnīcai ir noslēgts līgums par konkrētu summu un maksājums ir viena divpadsmitā daļa no mēneša summas. Kamēr tekošais gads nav noslēdzies, vienu divpadsmito daļu valsts maksā visu laiku, bet pārstrāde netiek samaksāta. Un veidojas duāla situācija! Ja dienesta nostāja ir, ka pacienti ir ārstēti, bet par viņiem nemaksā, tad kāpēc dienests sedz pacientu iemaksas no valsts finansējuma arī tiem, kuri tiek ārstēti virs kvotas, bet ir atbrīvotās kategorijas? Tā ir sistēmas kļūda,” sacīja M.Kauliņa.
Šo sarežģīto situāciju A.Dukulis vienkāršoja, salīdzinot ar cilvēka pusdienām restorānā: paēd un pasaka, ka viņam vairāk par 25 eiro nav, ko maksāt, un lai liek mieru. “Situācija tiešām ir duāla, jo pašvaldībai ir jāatbild par savu kapitālsabiedrību, bet valsts mums uzliek par pienākumu pildīt slimnīcas funkciju. Alūksnes novada pašvaldībai jāatbild par sava novada iedzīvotājiem. Tagad 25 procenti pacientu ir no citurienes – par Alūksnes novada nodokļu maksātāju naudu apmaksājam palīdzības sniegšanu arī viņiem! Lai gan medicīna ir valsts funkcija. Būtībā tas ir rekets no valsts puses, jo pērn uzstādījums bija: Alūksnes slimnīca nopērk jaunu datortomogrāfu vai arī valsts neslēdz līgumu ar mūsu slimnīcu,” sacīja A.Dukulis.

Slimnīcai palīdzēs
Deputāts Ainars Melders retoriski piebilda, ka veselības ministre Anda Čakša pārstāv Zaļo un zemnieku savienību. “Valstī medicīnas sistēma ir tik tālu nolaista, ka paši vairs nesaprot, ko un kam dod. Kurš skaļāk bļauj, tam piešķir finansējumu,” sacīja A.Melders. A.Dukulis pieļāva varbūtību, ka pēc Saeimas vēlēšanām šīs nozares ministrs būs no citas partijas un varēs jautājumu risināt.
Pēc diskusijas finanšu komitejas deputāti vienojās – tā kā slimnīcai finansējumu vajag gada nogalē, lēmumu par līdzekļu piešķiršanu pieņems novembrī. “Savu slimnīcu atbalstīsim – mērķis nav to nogremdēt. Arī Apes novads ir apstiprinājis savu atbalstu,” sacīja A.Dukulis.
— Līga Vīksna

Citu datumu laikraksti

  • Skolēnu skaits sarūk

    Skolēnu skaits sarūk

    Uzsākot jaunu mācību gadu, skolēni atkal vai pilnīgi no jauna izjūt atbildību, rītus, kad grūti piecelties, un sakārto savu ikdienu. Izglītībai un...

  • Alūksne īsumā

    Alūksnes novads ◆ 3.septembrī pulksten 9.15 autoceļa Litene – Alūksne 10.kilometrā automašīnas “Škoda” vadītājs, izvairoties no sadursmes ar stirnu,...

  • Arī pēc darba gaitām  dzīve turpinās

    Arī pēc darba gaitām dzīve turpinās

    Tāda ir kādreizējā SIA “Mākslīgās apsēklošanas stacija” direktore Edīte Ločmele. Viņas pārziņā bija Kalncempju, Strautiņu, Malienas, Annas, Mālupes,...