Alūksnes un Apes novados no Saeimas gaida pārmaiņas

Ievēlot 13.Saeimu, visā Latvijā bijusi zema vēlētāju aktivitāte, bet Alūksnes un Apes novados, salīdzinot ar 12.Saeimas vēlēšanām, pie urnām devies tikpat vēlētāju un pat nedaudz vairāk. Alūksnes novadā no 12 910 balsstiesīgajiem nobalsojuši 57,6 procenti (12.Saeimas vēlēšanās – 57,04 procenti), Apes novadā – no 2877 balsstiesīgajiem nobalsojuši 58,5 procenti (12.Saeimā - 57,4 procenti). Arī Alūksnes un Apes novadu iedzīvotāji pārliecinošu atbalstu pauduši jaunajiem politiskajiem spēkiem – “Jaunajai konservatīvajai partijai” un “KPV LV”.
Alūksnes un Apes novados vēlēšanas noritējušas bez starpgadījumiem. Abos novados vēlēšanu gaitu uzraudzīja gan Valsts policijas, gan Drošības policijas darbinieki, apmeklējot iecirkņus un uzmanot sabiedrisko kārtību. Drošības policijas preses dienests norāda, ka priekšvēlēšanu periodā un vēlēšanu dienā strādāja intensīvā režīmā, veicot arī preventīvas pārbaudes pēc savas iniciatīvas visā Latvijas teritorijā.
Alūksnes novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ilze Rubene atzīst, ka vienīgais misēklis bija ar vēlētāju apliecībām, jo bija cilvēki, kuri tās nebija laikus izņēmuši. Bija arī vēlētāji, kuri nezināja par vēlētāju apliecību nepieciešamību. Tiem, kuri izvēlējās balsot Alūksnes iecirkņos, nebija problēmu, jo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Alūksnes filiāle strādāja arī sestdien un izsniedza vēlētāju apliecības. Savukārt pagastos vairāki cilvēki tā arī nevarēja nobalsot, jo nebija laikus noformējuši vēlētāju apliecības.

Turpinās no 1.lappuses

Alūksnes novadā tika saņemtas 7412 derīgas vēlēšanu zīmes un 32 nederīgas, jo bija saplēstas,
bija vairākas zīmes vienā aploksnē vai neskaidri izdarītas atzīmes. Bija arī vairākas tukšas aploksnes.

Gribēja nobalsot par 11.Saeimu
“Vienā aploksnē bija ielikta pat 11.Saeimas vēlēšanu zīme!” saka I.Rubene.
Liela interese bija arī par iespēju balsot dzīvesvietā – Alūksnē un novadā vairāk nekā simts gadījumos. “Kopumā vēlētāju aktivitāte arī Alūksnes novadā nebija tik liela, kā sākotnēji tika cerēts. Vairāk vēlētāju bija rīta pusē, ap pusdienlaiku un īsi pirms vēlēšanu iecirkņu darba laika beigām. Lai gan Alūksnē vēlēšanu diena sakrita ar svecīšu vakaru un novadu apmeklēja daudzi novadnieki, nebija vērojama būtiski lielāka vēlētāju aktivitāte. Toties Annas pagasta vēlēšanu iecirknis gan ir pārspējis visas prognozes, salīdzinot ar iepriekšējo vēlēšanu statistiku, jo šajā iecirknī bija ļoti liels vēlētāju skaits. To skaidrojam ar svecīšu vakaru Ezeriņu kapos,” saka I.Rubene.

Trešdaļa balsstiesīgo
nepiedalās
Arī Apes novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Jānis Ločs atzīst – pārsteidz Apes novada vēlētāju zemā aktivitāte, jo pie urnām nav devusies trešdaļa balsstiesīgo iedzīvotāju. “Vēlētāju aktivitāte mūsu novadā ir zemāka nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Cilvēki ir gan izbraukuši no novada, gan devušies aizsaulē, gan vispār neaizgāja uz vēlēšanām. Bija vēlētāji, kuri atzina, ka neorientējas lielajā partiju skaitā un programmās, jutās vīlušies kandidātu savstarpējo apvainojumu gūzmā pirms vēlēšanām, tādēļ beigās nolēma vispār neiet balsot. Tomēr kopumā vēlētāju noskaņojums bija pozitīvs,” saka J.Ločs.
Lielākā interese par balsošanu dzīvesvietā bija Trapenes pagastā, kur ir sociālās aprūpes centrs, citur bija tikpat, cik iepriekšējās vēlēšanās. “Salīdzinot ar iepriekšējo gadu vēlēšanām, šoreiz bija ļoti maz nederīgu vēlēšanu zīmju, piemēram, Trapenes pagastā visas zīmes bija derīgas! Apes novadā nebūšanu ar vēlētāju apliecībām nebija. Bija viena tukša aploksne, divās aploksnēs bija ievietotas divas vēlēšanu zīmes,” saka J.Ločs.

Kandidēja arī alūksnieši
Starp 13.Saeimas deputātiem dažādās partijās bija arī Alūksnes un Apes novadu iedzīvotāji. Divas Alūksnes novada domes deputātes – Līga Langrate un Jana Zilkalne – kandidēja no “Jaunās konservatīvās partijas” (JKP). Abas pateicas vēlētājiem, partijas biedriem un atbalstītājiem, kā arī visu partiju novērotājiem, kuri piedalījās vēlēšanās.
“Skumji, ka vēlētāju aktivitāte bija tik zema. Latvijā diemžēl nav zināmi patiesie dati par to, cik valstī palicis iedzīvotāju, jo nav objektīvi to vērtēt pēc deklarētās dzīvesvietas. Manā paziņu lokā cilvēki bija aktīvi un gāja balsot, arī pagastos, ko apmeklēju, to novēroju. Vēlēšanu rezultāti mani ļoti patīkami pārsteidza. Tie apliecina, ka Latvijas iedzīvotāji ļoti vēlas pārmaiņas, un tās arī ir nepieciešamas. Partijas, kurām ir pieredze vadīt valsti un veidot politiku, ir novirzītas otrajā plānā. Šobrīd Latvijas politikā būs vērojams nozīmīgs pagrieziena posms, kas var arī neīstenoties, ja jaunie pieļaus kļūdas, ko vecie uzņems ar prieku, jo varēs turpināt īstenot savu politiku. Laiks visu parādīs. Gaidīsim, kuru personu Valsts prezidents nominēs premjera amatam,” saka L.Langrate, kura uz Saeimu kandidēja pirmo reizi.

Sarakstā pakāpjas augstāk
Savus rezultātus viņa vērtē kā ļoti labus - sarakstā pakāpusies par vienu vietu augstāk. Abas ar J.Zilkalni starp JKP kandidātiem Vidzemē ieguvušas gandrīz 40 000 balsu. “Tā kā esam tālu no Rīgas, nevarējām apmeklēt partijas priekšvēlēšanu aktivitātes. Ir patiess prieks, ka Alūksnes novada vēlētāji visvairāk balsojuši tieši par JKP. Otrajā vietā - “KPV LV”, kam Alūksnes novadā gan nav publiski redzamas pārstāvniecības,” saka L.Langrate.
Kas būs pirmie veicamie darbi, par ko iestāsies Alūksnes novada labā caur JKP? L.Langrate uzsver – darāmā ir ļoti daudz. “Stratēģiski svarīgs ir valsts autoceļš Alūksne – Liepna, par kura asfaltēšanu noteikti iestāsimies. Pērn ziemā Liepnas pagastā slēdza divus uzņēmumus, kam viens no iemesliem bija sliktais ceļš. Rosinu iedzīvotājus būt aktīviem, rosināt izmaiņas, stāstīt savas idejas!” saka L.Langrate.

Svītroja, lai paliek Alūksnē
Arī J.Zilkalne atzinīgi vērtē pašas startu vēlēšanās, jo sarakstā no 25.vietas pakāpusies uz 19.vietu. Viņa uz Saeimu kandidēja otro reizi, iepriekšējā sasaukumā – no Nacionālās apvienības saraksta.
“Vēlētāju aktivitāte būtu nedaudz lielāka, ja nebūtu misēklis ar vēlētāju apliecībām. Ir daļa cilvēku, kuri neaizgāja, tā paužot savu protestu, jo netic vairs pozitīvām pārmaiņām valstī. Vēlēšanu rezultāti nepārsteidz, jo tas, ka jānotiek pārmaiņām, bija skaidrs. Varu piekrist, ka tas ir kā pliķis sejā valdošajai koalīcijai. JKP uzstādījums ir cīņa pret korupciju, valsts naudas izšķērdēšanu – 16 vietas Saeimā ir nopelnītas grūtā, bet labā darbā. Zinu, ka daži vēlētāji mūs svītroja no saraksta ar domu, lai paliekam strādāt Alūksnes novada domē,” saka J.Zilkalne. Arī viņa rosina iedzīvotājus būt aktīviem un pašiem aktualizēt problēmas, vērsties pēc palīdzības.
“Lai būtu stabila koalīcija, jābūt vairākumam. Jābeidz citam citu apsaukāt un jāstrādā kopīgam mērķim valsts labā,” domā J.Zilkalne. Viņas pirmais darbs pēc Saeimas vēlēšanām būs turpināt iestāties par Alūksnes slimnīcu un panākt tai patēriņam atbilstošu valsts finansējuma kvotu.

Zemā aktivitāte – politiķu vaina
Alūksnes uzņēmējs Druvis Tomsons kandidēja no Nacionālās apvienības “”Visu Latvijai”/”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK” saraksta, kur no 16.vietas pakāpies uz 12.vietu sarakstā, kopumā ieguvis 31 224 balsis. “Paldies ikvienam vēlētājam, kurš atnāca un pauda savu izvēli! Īpašs paldies visiem tiem vairāk nekā 400 cilvēkiem, kuri man ielika pluszīmi! Cilvēki man ir devuši avansā balsojumu. Salīdzinot, kā pērn nostartēju Alūksnes novada vēlēšanās, tagad ir iedvesma turpināt darīt labus darbus. Paldies arī partijas Alūksnes nodaļas biedriem par atbalstu,” viņš saka.
Zemo vēlētāju aktivitāti viņš skaidro ar vilšanos politikā, kas esot politiķu vaina. “Uzskatu, ka īstu uzvarētāju vai zaudētāju nav, jo tik sadrumstalots parlaments, kāds tagad ievēlēts, nav vēsturiski bijis. Sabiedrība grib pārmaiņas, bet īsti nav iedziļinājusies, par ko balso, jo divās no it kā jaunajām partijām vairākumā ir vecie politiķi, ierēdņi,” norāda D.Tomsons.

Iestāsies par Alūksni un Api
Viņš uzskata, ka šajos sarežģītajos apstākļos izveidot valdību var, tikai izlienot caur adatas aci. “Nacionālā apvienība neiesaistījās priekšvēlēšanu provokācijās. Tas, ka mums Saeimā būs mazāka pārstāvniecība, ir rezultāts tam, ka sabiedrība no visiem politiķiem sagaidīja kaut ko asāku, tomēr no valdošajām partijām mūsu apvienībai ir vismazākais zaudējums,” secina D.Tomsons.
Viņš saredz, ka nākotnē var ietekmēt gaidāmo novadu reformu. “Darīšu, ko varēšu, lai Alūksnes un Apes novadiem būtu lielākas iespējas saņemt maksimālo labumu. Visi runā, ka nebūs mazo novadu, tādēļ saskatu, ka Alūksnes un Apes novadi atkal apvienojas,” saka D.Tomsons.
No Nacionālās apvienības saraksta kandidēja arī novadnieks Kārlis Krēsliņš. Savukārt no “Zaļo un zemnieku savienības” saraksta kandidēja arī Alūksnes novada iedzīvotājs Pāvels Melnis.

Atdzimst no pelniem
No Apes novada “Jaunās Vienotības” sarakstā kandidēja 12.Saeimas deputāte Astrīda Harju, no 8.vietas sarakstā nokrītot uz 9.vietu, kopumā saņemot 17 054 balsis. Zemo vēlētāju aktivitāti valstī viņa skaidro ar izvairīšanos no atbildības un vēlmi norobežoties. “Iemesls ir arī tas, ka neprotam novērtēt to, kas mums atjaunotajā Latvijā ir radīts. Jā, ir daudz kļūdu, bet, objektīvi raugoties, valsts iet attīstības ceļu, subjektīvi katrs vērtē pēc savas šābrīža situācijas, tādēļ ir vieglāk otru kritizēt, nekā celties. “KPV LV” arī saka, ka katram jāsāk ar sevi – celies, ej un dari!” norāda A.Harju.
Viņu pārsteidz zemais vēlētāju atbalsts ZZS. ““Vienotībai” jau prognozēja “skuju taku”, no partijas atšķēlušās “drumstalu laivas” un izveidojušas partijas “Attīstībai/Par” un “JKP”. Arī Eduards Smiltēns pēdējā brīdī aizgāja no “Vienotības”, kur bija otrais cilvēks partijā un frakcijā, kas tagad ir 2 % izniekotu balsu. Bet ir prieks par “Jauno Vienotību”, jo “Latvijas ceļš” un “Tautas partija” savulaik nogrima, bet “Jaunā Vienotība” ir atdzimusi no pelniem,” vērtē A.Harju.

Atgriezīsies Apes novada domē
Viņa uzskata, ka no “JV” Saeimā ievēlēti labākie kandidāti. “Savu vēlēšanu rezultātu tādu arī biju prognozējusi. Man nebija liela priekšvēlēšanu kampaņa, bet Valmierā aģitēju balsot par kolēģiem. Grūti paredzēt, kā veidosies jaunā koalīcija. “KPV LV” ir tikai saukļi, nav rīcības programmas, visus tikai apsaukā – nezinu, kā viņi spēs sadarboties ar pārējiem,” saka A.Harju.
6.novembrī A.Harju ir pēdējā darba diena kā 12.Saeimas deputātei. “Ejot man strādāt uz Saeimu, Apes novada domē tika runāts, ka pēc Saeimas deputātes pilnvaras beigām rakstīšu iesniegumu par atgriešanos Apes novada domē kā deputātei. Godavārds no kolēģiem izskanēja. Atgriezīšos deputāta statusā, tālāk skatīsimies. Vienmēr esmu bijusi gatava uzņemties atbildību – nekad neesmu no tās vairījusies,” saka A.Harju.


No partijām, kuru pārstāvji ievēlēti 13.Saeimā,
visvairāk plusu saņēmuši
                         
                      Alūksnes novadā    Apes novadā

Jānis Bordāns (JKP)                          604                 104
Linda Liepiņa (KPV LV)                      408                 116
Raivis Dzintars (NA “VL-TB/LNNK”)     421                  92
Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”)            420                  69
Māris Kučinskis (ZZS)                       389                 139
Astrīda Harju (JV)                             187                  231
Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”)       134                      5


No partijām, kuru pārstāvji ievēlēti 13.Saeimā,
visvairāk svītroti
Alūksnes novadā
Jana Zilkalne (JKP) - 135
Ainārs Vilciņš (KPV LV) - 52
Bruno Javoišs (NA “VL-TB/LNNK”) - 97
Dace Rukšāne – Ščipčinska (“Attīstībai/Par!”) - 76
Aivars Nalivaiko (ZZS) – 86
Hosams Abu Meri (JV) - 46
Darja Cvetkova (“Saskaņa”) - 22

Apes novadā
Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) - 17
Karina Sprūde (KPV LV) - 21
Sigita Norvele (NA “VL-TB/LNNK”) - 11
Dace Rukšāne – Ščipčinska un Rihards Pīks (“Attīstībai/Par!”) - 11 (katram)
Inese Aizstrauta un Artūrs Mangulis (ZZS) – 17 (katram)
Olafs Pulks un Romualds Ražuks (JV) – 65 (katram)
Dmitrijs Lācis (“Saskaņa”) - 6

Avots: www.cvk.lv

— Līga Vīksna

Citu datumu laikraksti

  • Bērni zīmē  dzejoļus

    Bērni zīmē dzejoļus

    Līdz septembra beigām Alūksnes pilsētas bibliotēkā izstādē “Zīmēju dzejoli” apskatāmas Alūksnes mākslas skolas audzēkņu darinātās grāmatiņas. Katra...

  • Alūksnes slimnīca – kā ķīlnieki 2

    Alūksnes slimnīca – kā ķīlnieki

    Šis būs stāsts par Alūksnes slimnīcu, par gulbeniešiem un balveniešiem, par Latvijas veselības aprūpes sistēmas lielajiem, melnajiem robiem, par...

  • Liels paldies,  ka Alūksnes slimnīca ir!

    Liels paldies, ka Alūksnes slimnīca ir!

    Gulbenietes, četru bērnu māmiņas Inetas Sidorovas-Ragas pieredzes stāsts un pārdomas par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Alūksnē, Gulbenē un...