Alūksnieši iepazīst Valmieras rajonu

Septembra nogalē Alūksnes rajona padome rīkoja braucienu uz Valmieras rajonu zemniekiem un uzņēmējiem, kuri piedalījās konkursa “Sakoptākais pagasts 2004” rajona kārtā.

Septembra nogalē Alūksnes rajona padome rīkoja braucienu uz Valmieras rajonu zemniekiem un uzņēmējiem, kuri piedalījās konkursa "Sakoptākais pagasts 2004" rajona kārtā.
Grupa iepazina darbu Strenču kokaudzētavā, kas atrodas Trikātas pagastā, dalījās pieredzē ar aitkopi un kooperācijas pārzinātāju Valdi Lesku bioloģiskajā saimniecībā "Klimpas", kā arī viesojās Rūjienas pagasta Ķoņu dzirnavās, kas tālā apkārtnē pazīstamas kā vilnas pārstrādes centrs, kas nu pievērsies arī tūrisma biznesam.
Tehnoloģijas cilvēku izkonkurēt nespēj
Strenču kokaudzētava ir valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" struktūrvienība. Apmeklētājiem tā piedāvā dekoratīvo koku un krūmu, kā arī priežu, egļu, bērzu un melnalkšņu stādus. Brauciena dalībniekiem bija iespēja vērot, kā gatavo pēdējā laikā iecienītos konteinerus jeb ietvarstādus, kas no kailsakņiem atšķiras ar to, ka tiek iestiprināti kūdras substrāta kubiņos, tādējādi veicinot iesakņošanos.
Strenču kokaudzētava gatavo arī kailsakņu stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu, kas ir izturīgi pret izžūšanu, ātrāk ieaug un intensīvāk attīstās augšanas pirmajos gados, tādējādi samazinot kopšanas izmaksas. Lai gan uzņēmums pamatoti lepojas ar modernajām tehnoloģijām, tomēr joprojām ir arī daudz roku darba.
Kokaudzētavas speciālistes uzsvēra, ka svarīgākais labas kvalitātes priekšnoteikums ir rūpīga veselīgāko stādu atlase. Diemžēl precīzo šķirošanas darbu neviena mašīna nespēj veikt, to var uzticēt vienīgi cilvēkam, tāpēc no marta līdz novembrim kokaudzētavā strādā mazliet vairāk nekā 50 vietējie iedzīvotāji. Samaksa atkarīga no padarītā darba, tā noteikti nav "viegla maize", jo visbiežāk darbs ir jāveic zem klajas debess.
Iesaka apvienoties asociācijās
Bioloģiskās saimniecības "Klimpas" pamatnodarbošanās ir šķirnes aitu audzēšana. V.Leska stāsta, ka šobrīd ganāmpulkā ir 100 aitas, bet ziemā paliks tikai 50. Pārējās pārdos kurzemniekam, kurš arī nolēmis nodarboties ar aitkopību. Saimnieks lēš, ka ģimene, kas nodarbojas tikai ar aitkopību, pietiekamu peļņu gūst, ja uz katru ģimenes locekli ir 100 aitas.
Paralēli aitkopībai "Klimpās" tiek audzēti un pārstrādāti graudi. V.Leska lepojas ar kooperācijas ceļā izveidotajām graudu kaltēm, kuru pakalpojumi ir salīdzinoši lēti, jo tās apkalpo viens algots darbinieks, nepieciešamo kurināmo sagatavo paši kooperatīva dalībnieki savos mežos. Ar kooperāciju V.Leska sācis nodarboties 1993.gadā un secinājis, ka, ja vien tas iespējams, ir jācenšas visus darbus veikt saviem spēkiem. Analizējot kooperācijas jomā gūto pieredzi, viņš izdala divas galvenās problēmas: pirmkārt, lielai daļai sabiedrības joprojām ir aplams priekšstats par kooperāciju, kur vien iespējams kaut ko piesavināties, tas arī tiek darīts, otrkārt, ir grūti vienoties par tehnikas izmantošanu, jo sējas un pļaujas laiks ir visiem reizē, bet kopīgi iegādāto kombainu visi vienlaikus izmantot nevar. Kooperatīva dalībniekiem jārēķinās ar dažādiem ierobežojumiem - jāaudzē tikai noteiktas šķirnes, jāiekļaujas piegādes termiņos, jāmeklē sava niša piesātinātajā tirgū -, tas neizbēgami rada zaudējumus. Pēc V.Leskas domām, pareizāk ir saimniekot atsevišķi un apvienoties asociācijās, kas tad veic tirgus izpēti un reklāmas darbu, kā arī vienojas ar jau esošajiem pārstrādes uzņēmumiem par izdevīgākajām cenām. Viņš uzskata, ka valstij ir vairāk jāatbalsta bioloģiskās saimniecības, jo pieprasījums pēc ekoloģiski tīras produkcijas pasaulē palielinās. Īpaši to pieprasa veci cilvēki un ģimenes, kurās aug bērni, jo ķimikālijām bagātā plaša patēriņa produkcija nereti izraisa alerģijas.
Saskatīt skaisto ikdienišķajā
Ķoņu dzirnavas pārsteidz ar savdabīgo vidi, kurā ierasti ikdienišķo veiksmīgi papildina mērķtiecīgi veidoti dizaina elementi. It kā nejauši pagalma vidū aizmirstā ķerrā zeltojas rūpīgi koptas kliņģerīšu saulītes. Uz vismaz simts gadus vecām metāla gultām izklāta, vēlīnajā rudens saulē žūst tikko mazgāta vilna. No masīviem ozola baļķiem veidotajās šūpolēs šūpojas bērni, bet mammas turpat nojumītē cep šašliku... Dzirnavu iekštelpas pilnībā atbilst pagalma radītajam pirmajam iespaidam. Vairāk nekā simts gadus vecā ēka savā mūžā remontu nav pieredzējusi. Arī vilnas pārstrādes mašīnas kalpojušas jau vismaz gadus simts, tomēr visi ritentiņi griežas, viss darbojas. Sekojot laikmeta prasībām, vienā telpā ierīkots saloniņš, kurā gatavotās segas, spilveni un gultas pārklāji noteikti nav sliktāki par vilnas izstrādājumiem, ko piedāvā plaši reklamējošās ārzemju firmas. Pavisam nesen pie dzirnavām izveidots ēdināšanas uzņēmums, kurā gatavotos labumus nobaudījuši arī Ķīnas diplomāti, kas nesen viesojās Valmieras rajonā.
Šī bija pirmā reize, kad Alūksnes rajona padome rīko ekskursiju konkura "Sakoptākais pagasts" dalībniekiem, taču rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Ceļmillers teica, ka nākotnē tā varētu kļūt jauka tradīcija. Brauciena dalībnieki atzina, ka šādi pasākumi ir vajadzīgi, jo citviet redzētais ļauj labāk izprast un vadīt vēlamajā virzienā savās mājās notiekošo. Annas pagasta zemniece Iveta Jogure ieteica veidot šādus braucienus arī Alūksnes rajonā, jo līdzās ir daudz interesantu, veiksmīgu saimniekošanas piemēru.

Citu datumu laikraksti

  • Mediķi turpina dumpoties

    Arī pagājušajā nedēļā mediķi turpināja cīnīties par algas palielināšanu. Šobrīd anesteziologiem pievienojušies arī ķirurgi, kas pieprasa palielināt...

  • Oktobra beigās pārgriezīsim pulksteņus

    Naktī no 31.oktobra uz 1.novembri Latvijā pulksteņa radītājus vajadzēs pagriezt par vienu stundu atpakaļ. Šāda kārtība noteikta arī Lietuvā un...

  • “Optimisti” atsāk nodarbības

    Alūksnes pensionāru kluba “Optimisti” dalībnieki pirmajā nodarbībā tiksies 17.oktobrī pulksten 9.30 sporta skolas angārā. Tā vadītāja Gaida Gozeviča...

  • Alūksne - pilsēta, kuru mēs mīlam

    Cik daudz tu zini par savu novadu, pilsētu, ciematu? Vai esi izpētījis visu savā apkārtnē tikpat rūpīgi, kā to esam izdarījuši mēs - “Latvijas...

  • Balsosim par alūksnietēm bērnu “Eirovīzijā”!

    Kristīne zaharova: dziesmā izdziedās visas emocijas. Šovakar alūksniete Kristīne Zaharova kopā ar Līvu Zariņu un Ievu Bistrovu uzstāsies 2....

  • Precizē sadarbību

    Tikšanās ar Alūksnes rajona padomes priekšsēdētāju Jāni Ceļmilleru deva iespēju Alūksnes Nevalstisko organizāciju atbalsta centra brīvprātīgajai no...