Alūksnietes brīvprātīgā darba pieredze Polijā

Ir darbdienas pēcpusdiena, un Alūksnes Sabiedrības centra mājīgajās telpās pulcējušas apmēram 20 interesenti, kas sanākuši klausīties alūksnietes Žanetes Ludvigas (23) pieredzes stāstu par Eiropas brīvprātīgā darba projektā Polijā aizvadīto gadu. 2016.gadā ap Ziemassvētku laiku viņa kravāja ceļasomas un devās nezināmā piedzīvojumā, kas, izrādās, nesa tik daudz izmaiņu, ka pašai Žanetei tas ir pārsteigums. “Zināju, ka brauciens būs izaicinošs, bet ne tā, ka apgriezīs dzīvi ar kājām gaisā,” viņa saka.

Lēmumu pieņēmusi
nevilcinoties
Žaneti, iespējams, pazīstat kā vienu no ikgadējās Alūksnes mākslinieku izstādes autoriem, kurā viņa piedalās jau vairākus gadus. Viņa ir piedāvājusi savus spilgtos darbus arī vairākos labdarības tirdziņos Sabiedrības centrā. Jaunā māksliniece ir arī aktīva Alūksnes Bērnu un jauniešu centra brīvprātīgā, kura regulāri piedalās centra rīkotajos projektos. Arī šis brauciens noticis ar jauniešu centra atbalstu.
“Vēlējos dzīvē jaunus iespaidus un jau kādu laiku meklēju iespējas, apskatot dažādus brīvprātīgā darba projektus Eiropā, tādēļ, kad saņēmu piedāvājumu doties uz Poliju – piekritu nekavējoties,” teic Žanete. Apdomājot savus talantus, viņa sapratusi, ka labprāt darbotos kādā no radošajām jomām, kas saistītas ar mākslu, un šāda iespēja viņai arī piedāvāta.

Nedrošības antidots – vietējo atsaucība
Sākotnēji, ierodoties nelielajā, Alūksnei līdzīgajā pilsētiņā Sepolno Krajenskie ar 9000 iedzīvotāju, Žanete jutusies nedroši. Viņa ir pārliecināta, ka lielākā daļa brīvprātīgo, ierodoties jaunā vietā, jūtas nepārliecināti. Grūtākais bijis uzdrīkstēties lūgt palīdzību, iejusties sev neierastajā situācijā un nepazīstamajā vidē. “Šajā brīdī ļoti svarīgs ir mentoru un koordinatoru atbalsts, skaidras instrukcijas par lietām, kas jādara, lai palīdzētu brīvprātīgajam ātrāk iejusties. Daudz nozīmē atsaucīgi vietējie cilvēki,” saka Žanete.
Viņa arī atzīst, ka kopumā ar mentoru un koordinatoru esot ļoti paveicies, jo katrs lieliski darījis savu darbu – ar kādu saskaņoti darbošanās grafiki, cits iesaistījies ārstu meklējumos, kad Žanete volejbola spēles laikā savainojusi pirkstu.”Vienkāršība un ērtums, kā arī tas, ka vide nebija pārāk atšķirīga no Latvijā esošās, palīdzēja iejusties ātri. Nevienā brīdī nebija tā, ka gribētos ātrāk uz mājām,” viņa dalās pozitīvajās sajūtās.

Dzīves ritms brīvprātīgā lomā
Žanete gada laikā darbojās četrās dažādās iestādēs. Viņas dienaskārtībā bija gan radošo nodarbību vadīšana un pasākumu rīkošana skolas vecuma bērniem, gan bērnudārznieku pieskatīšana un darbošanās ar mazajiem vienā no progresīvākajiem bērnudārziem reģionā. Tāpat vairākus mēnešus viņa pavadījusi, iesaistoties darbā ar cilvēkiem, kam ir īpašās vajadzības. “Viņiem tik ļoti patika dejot, ka īsajā laikā, kamēr darbojos ar šiem cilvēkiem, deju pasākumi notika sešas reizes!” saka Žanete.
Bet bērnudārzs bijis izaicinājums arī valodas dēļ. “Grūtākais tur bija poļu valoda, jo mazie bērni nerunā angliski. Komunikācija sākumā notika caur smiekliem un jokošanos, jo visu laiku tika pateikts kaut kas ļoti nepareizs. Lai arī poļu valodas pamatus biju sākusi apgūt vēl mājās, ikdienas sarunu tekošākai izveidei man pagāja aptuveni divi trīs mēneši. Poļu valoda ir ļoti sarežģīta!” stāsta Žanete. Viņa arī piebilst, ka poļi kopumā ir ļoti patriotiski un reti kurš runā angliski.
Iztikas līdzekļi, kā arī medicīniskā aprūpe un citas nepieciešamās lietas, tajā skaitā ceļa izdevumi turp un atpakaļ, kā arī nauda tēriņiem, Eiropas brīvprātīgā darba darītājiem tiek nodrošināti visu laiku, kamēr viņi uzturas ārvalstīs. Žanetei projekta finansējums nodrošinājis dzīvošanu un saimniecības naudu, medicīnisko aprūpi, kā arī 185 eiro mēnesī saviem tēriņiem, ar ko brīvprātīgais Polijā varot iztikt pietiekami normāli.

Dalīties talantos var katrs
“Nodarbes bija jādomā pašai. Pamatā tie bija rokdarbi un dažādu pasākumu rīkošana, taču arī vietējie nāca palīgā ar savām idejām,” saka Žanete. Viņa dalās sajūtā, ka, iespējams, daudzi nobīstas no brīvprātīgā darba, jo šaubās par savām prasmēm, taču tam neesot pamata. Katrs, kurš vēlas, varot atrast un piedāvāt citiem kādas no savām prasmēm. “Citi brīvprātīgie, ar ko kopā bijām šajā projektā, mācīja tālāk jaunapgūtās lietas, piemēram, puisis, kas atbraucot pārzināja tikai IT jomu, vēlāk iemācījās un pats apmācīja bērnus žonglēšanā un balonu figūru veidošanā,” stāsta brīvprātīgā. Savukārt puisis no Gruzijas Polijā atklājis sevī pavāra talantu un priecējis visus ar gardiem un neparastiem ēdieniem. Pat tad, ja šķiet, ka nemāki neko īpašu, jebkuram esot iespēja interesentiem mācīt savas valsts valodu un stāstīt par kultūru.

Draugi visai dzīvei
Žanete nosauc vairākus brīvprātīgā darba ieguvumus un iesaka obligāti izmantot visas iespējas, ko sniedz šis vērtīgais laiks ārpus Latvijas. “Vajag izmēģināt jaunas lietas, kam mājās nesadūšotos, piemēram, stopēšanu uz citām valstīm, kā arī bagātīgo citu kultūru virtuvi un citas neparastas lietas,” iesaka Žanete.
Prombūtnes laikā esot attīstījušās arī citas personības īpašības, piemēram, drošāka attieksme, uzsākot sarunas ar svešiniekiem, vai arī stingrība un noteiktība, kas vairāk raksturīgas skolotāja lomai. “Esmu iemācījusies uztvert lietas brīvāk un vienkāršāk, vairāk ļauties tam, kas notiek, nevis uztraukties par to, kam būtu jābūt,” skaidro Žanete. Taču par galveno ieguvumu viņa nosauc tieši daudzos jauniegūtos draugus, kurus nebaidās nodēvēt gandrīz par ģimenes paplašinājumu.“Varu droši teikt, ka šie ir draugi visai dzīvei! Tas ir lielākais ieguvums no Polijā pavadītā laika!”

Polija aicina atpakaļ
Pozitīvās pieredzes iedvesmota, Žanete jau šā mēneša beigās plāno atgriezties Polijā. Protams, ir nedaudz skumji, dzirdot par jaunās un talantīgās alūksnietes vēlmi vēl kādu laiku padzīvot Polijā, taču pati Žanete ir optimistiski noskaņota. “Zinu, ka noteikti atgriezīšos Latvijā pēc kāda laika, taču pašlaik Polija man ir tā iepatikusies, ka gribu pamēģināt tur padzīvot! Ģimene un draugi mani atbalsta šajā lēmumā. Mamma teic, ka tā ir drosmīga izvēle, savukārt labākie draugi - ka vienmēr varēšu atgriezties, jo te ir manas mājas,” viņa saka.
Žanete ir pārliecināta, ka turpinās nodarboties ar mākslu arī ārpus Latvijas, un plāno atrast darbu kādā ar kultūru saistītā jomā vai arī izmantot brīvprātīgajā darbā gūtās prasmes, strādājot ar bērniem un jauniešiem. “Pašlaik apmetīšos pilsētā, kas ir nedaudz lielāka par Rīgu, līdz ar to zinu, ka ar darbu problēmu nebūs,” viņa saka. Žanete jau gatavojas jaunajiem izaicinājumiem ar tīkamu satraukumu un piebilst, ka vislabāk, dodoties prom, ir neko negaidīt. “Ja neko negaidi, laiks paiet daudz interesantāk, ir mazāk vilšanos, vairāk vari “paņemt” to, kas notiek apkārt, un ir daudz vairāk piedzīvojumu. Tādēļ man ir tikai viens ieteikums visiem interesentiem: ja ir iespēja braukt – brauciet; ja ir iespēja uzņemt – uzņemiet!” saka Žanete. 

Brīvprātīgā darba iespējas
Alūksnes NVO centra pārstāve Ilze Zvejniece stāsta, ka sākotnēji Eiropas brīvprātīgais darbs ir iecerēts un izveidots tā, lai sniegtu iespēju tieši tiem jauniešiem, kam ir ierobežotas iespējas, tāpēc nav jāraizējas par to, ka varētu nebūt pietiekami sagatavots šādai pieredzei. Izglītība, uzdrīkstēšanās, finansējums ir lietas, par ko projektu veidotāji ir parūpējušies. Viņi dara visu iespējamo, lai atbalstītu brīvprātīgos.
I.Zvejniece informē, ka šobrīd jauniešiem no 18 līdz 30 gadu vecumam pieejami īslaicīgi grupu projekti (līdz 2 mēnešiem), kas sniedz iespēju izmēģināt Eiropas brīvprātīgo darbu un pēc tam doties garākā pieredzes apmaiņas projektā. Ir arī otra iespēja – doties uz kādu no Eiropas valstīm vienatnē uz 2 līdz 12 mēnešiem, taču jārēķinās, ka tad tas ir vienreizējs piedāvājums, līdz ar to jāizvērtē, cik ilgi vēlas palikt un uz kādu valsti doties, jo otrreiz doties šādā projektā Eiropas Savienība nepiedāvā. Ir vēl trešā iespēja – jaunatnes darbinieku mobilitātes projekti jeb jauniešu līderu apmācības, kurās gan nepieciešama iepriekšēja pieredze darbā ar jauniešiem. Šajos projektos var piedalīties arī pēc 30 gadu vecuma. Šo projektu laikā parasti notiek dažādu praktisku iemaņu treniņš, kas pēc tam izmantojams darbā ar jauniešiem.
“Eiropas brīvprātīgā darba pašreizējais galvenais mērķis ir jaunietis, kas mācās: būt mobilāks, citas kultūras un valodas, mācīt un draudzēties ar citiem,” uzsver I.Zvejniece. Viņa aicina būt aktīviem un vērsties pēc informācijas NVO centrā pie viņas personīgi vai arī kādā no interneta resursiem (www.jaunatne.gov.lv; www.salto-youth.net).
— Ilze Sliņķe

Citu datumu laikraksti

  • E-veselība klibo 2

    E-veselība klibo

    Jaunais gads Latvijā sācies ar obligātu valsts E-veselības sistēmas lietošanu, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu...

  • Būs jāpiejož jostas

    Alūksnes novadā šogad būs jāpiejož jostas ciešāk – iedzīvotāju skaits novadā samazinājies un līdz ar to arī pašvaldības budžets. Par Alūksnes novada...

  • Alūksne īsumā

    Alūksne ◆ 29.decembrī pulksten 10.33 ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama Laurencenes ielā Alūksnē, kur daudzdzīvokļu mājā kādā dzīvoklī...