Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Amerikā pat gaiss smaržo citādāk!

Aktīvs, smaidošs un vienmēr atvērts visam jaunajam ir Valters Šelders no Alūksnes. Pērn vasarā viņš metās galvu reibinošā piedzīvojumā un devās uz visu iespēju zemi Ameriku. Piedzīvoto pozitīvo emociju un iespaidu pietiks vēl ilgam laikam.
- Studentiem jau vairākus gadus ir iespēja piedalīties visā pasaulē populārajā studentu programmā “Work and Travel” (“Strādā un ceļo”), kas dod iespēju aizceļot uz paša izvēlētu galamērķi un, vairākus mēnešus tur dzīvojot, strādājot un atpūšoties, izbaudīt turienes dzīvi. Gluži kā daudziem jauniešiem arī man Amerika bija un ir sapņu zeme, kurā gribējās kādreiz nonākt, tāpēc, ilgi nedomājot, pieteicos. Uz kuru Amerikas daļu doties, varēju izvēlēties pats, tādēļ par savu galamērķi izvēlējos Havaju salas, jo tā ir eksotiska vieta, tā teikt – paradīze Zemes virsū. Kā arī šis ir populārākais galamērķis, ko izvēlas ne tikai latviešu, bet arī citu valstu studenti. Programma nodrošina iespēju iegūt darba vīzu, taču par visu pārējo jārūpējas pašiem: jāpērk lidmašīnas biļetes, jāmeklē darbs un dzīvesvieta. Visas formalitātes nokārtoju pusgada laikā un kopā ar vairākiem jauniešiem, starp kuriem ir arī  mana kursabiedrene un mūsu novadniece Vendija Kolendo, devos ceļā.
- Ko tu darīji Amerikā?
- Ierodoties Havaju salās, devāmies uz jauno mājvietu, kur mūs jau sagaidīja citi latviešu studenti, kas bija ieradušies ātrāk. Pirmajā vakarā izstaigājām un iepazinām  tuvāko apkārtni. Nākamajās dienās mans uzdevums bija atrast darbu. Ar saviem sagatavotajiem CV devos  pa tuvākajām ieliņām to meklēt. Izmēģināju visas vietas, kas “uzrunāja” no ārpuses. Bija jāsaņemas, jādodas iekšā un jāuzsāk saruna. Darba meklēšana man aizņēma vidēji divas nedēļas. Tomēr uzsākt strādāt drīkstēju tikai tad, kad biju sagaidījis savu darba atļaujas numuru. Strādāju austrumu virtuves restorānā: līdzīgi kā mums Latvijā ir “Gan Bei”.  Šādā darba jomā man nebija nekādas pieredzes, taču ļoti ātri iemācījos, kā viss darāms. Strādāju tikai pusslodzi - trīs vai četras dienas nedēļā, bet nopelnīju labi un otru darbu nebija vajadzības meklēt, tādēļ bija arī daudz brīvā laika, ko varēju veltīt atpūtai, salas apceļošanai un havajiešu kultūras iepazīšanai. Ļoti daudz devāmies pārgājienos kalnos. Jau ar pirmo reizi sapratu, ka tas mani uzrunā, jo no turienes kalniem paveras burvīgs skats uz Kluso okeānu un pilsētu - sajūtas nav vārdiem aprakstāmas! Tāpat izbaudīju arī turienes silto klimatu un sauli. Devos sauļoties un pamazām mācījos arī sērfot. Teikšu godīgi - sērfošana nav no tām vieglākajām lietām, bet beigās man jau sanāca visai labi. Tāpat devāmies arī apskatīt ūdenskritumus, kuru tur ir ļoti daudz un tie ir ļoti skaisti. Izmantojām arī iespēju lēkt no klintīm ūdenī. Tomēr tas, kas man paliks atmiņā vēl ilgi un ko noteikti gribēšu atkārtot, ir - lēciens ar izpletni! Jau to darīt vien ir kas aizraujošs, bet darīt to Havaju salās ir sapņa piepildījums! 
Trīsarpus mēnešu laikā tika piedzīvots ļoti daudz. Bēdīgs, bet tajā pašā laikā smieklīgs atgadījums notika vasaras beigās - mūs izlika no dzīvokļa. Tas notika no rīta, kad man pēc dažām stundām bija jādodas uz darbu. Savācu savas mantas un, nezinādams, kur pavadīšu nakti, devos uz darbu. Tomēr mani šis atgadījums kaut kā neuztrauca, kaut gan dažiem pat nācās nakti pavadīt pludmalē zem palmām vai pat automašīnā. Taču mums šajā situācijā izpalīdzēja latviete Inese Bareta un viņas vīrs Tims, kuri nu pastāvīgi dzīvo Havaju salās. Viņiem ir četri bērni: Brigita, Agate, Mirjama un Vilhelms. Iepriekš jau viņus zinājām, iepazināmies pirmajā vakarā, kad ieradāmies Havaju salās. Kopā ar viņiem pavadījām ļoti daudz laika. Viņi par mums rūpējās un atbalstīja, kā arī veda ekskursijās. Tims pēc tautības ir amerikānis, taču ir ļoti liels Latvijas patriots. Vēl viesojāmies latvietes Ingas Klusas-Curit ģimenē un pie Jāņa Bērziņa, kam pieder sporta auto latviešu krāsās ar numura zīmi “Ātri”. Kopā arī visi svinējām latviešu tradicionālos vasaras svētkus Līgo. Ir ļoti daudz ko stāstīt par piedzīvoto Havaju salās, tas nav dažos vārdos izstāstāms. Savējiem rādīju bildes un komentēju katru no tām - citādāk nebija iespējams!
Dodoties atpakaļ uz Latviju, bijām izplānojuši tādu maršrutu, lai sanāk pabūt arī slavenajā Lasvegasā un un filmās tik daudz redzētajā Amerikas pilsētā Ņujorkā - abās šajās pilsētās ir daudz ko redzēt. Staigājot pa Lasvegasas ielām sajutos kā citā pasaulē, jo viss tur ir tik krāšņs un spilgts! Ņujorkā redzējām Taimskvēru, debesskrāpi “Empire State Building”, Centrālparku un Bruklinas tiltu. Bijām arī “Madison Square Garden” arēnā, kurā tagad basketbola spēles aizvada mūsu uzlēcošā basketbola zvaigzne Kristaps Porziņģis.
- Kādas darba devējiem un darbiniekiem ir attiecības Amerikā?
- Filmās amerikāņu darba devēji tiek atainoti kā visai nejauki, taču mana pieredze ir pilnīgi pretēja. Menedžeri bija ļoti atsaucīgi, draudzīgi un vienmēr gatavi palīdzēt. Joprojām uzturam labus kontaktus, pat tieku aicināts arī šovasar braukt uz Havaju salām un strādāt tajā pašā restorānā. Ar algas izmaksāšanu nebija nekādu problēmu, vienmēr maksāja laikā. Kā papildu ienākumi man bija dzeramnaudas, ko saņēmu katru dienu. Viss notika oficiāli, slēdza darba līgumu. Darba kolektīvs bija ļoti draudzīgs. Vel joprojām ar katru no viņiem man ir labas attiecības un uzturam kontaktus.
- Tas nozīmē, ka arī šogad brauksi?
- Tāda doma ir. Neesmu gan vēl nekur pieteicies un neko sācis darīt, bet ideja tiek apsvērta. Šobrīd neredzu iemeslu, kāpēc nebraukt. Kamēr studē, ir jāizmanto visas iespējas. Tagad vai nekad! Jā, var aizbraukt ceļojumā, sēdēt viesnīcā un sauļoties, bet dzīvot tur un strādāt ir pavisam kaut kas cits. Ja  braukšu, tad šoreiz ņemšu līdzi arī draudzeni Santu. Iepriekš ļoti pietrūka viņas un viņai pietrūka manis, tāpēc šoreiz brauksim abi.
- Amerika daudziem ir sapņu zeme, vai tev arī tā bija?
- Protams! Jau kopš bērnības par to tika sapņots. Filmās daudz kas redzēts, un arī pašam gribējās tur aizbraukt. Varbūt ne tik daudz uz Havaju salām, bet gribējās redzēt savām acīm īsto Ameriku, visu to, ko rāda filmās. Protams, ne brīdi nenožēloju, ka par galamērķi izvēlējos Havaju salas, jo tagad, skatoties dažādus video vai filmas, kur tiek rādīta kāda aina, piemēram, Taimskvērā vai kādā Havaju pludmalē, mani pārņem pavisam citādākas sajūtas - apzinos, ka esmu tur bijis un pats savām acīm to redzējis īstenībā.
- Vai sapņu zeme attaisnoja sevi?
- Pat vairāk! Nebiju domājis, ka tik ļoti patiks. Ja tā padomā... jā Amerika tiešām ir sapņu zeme. To nevar izstāstīt ar vārdiem. Cilvēki prasa, kā man gāja, es varu atbildēt tikai vienā vārdā – ideāli! Visu piedzīvoto un redzēto izstāstīt ar vārdiem ir ļoti grūti. Tur ir jābūt, jāredz, jāsajūt, jākontaktējas ar cilvēkiem. Tā ir milzīga pieredze! Cilvēki ir pilnīgi citādāki, nekā te. Patiesībā, viss ir citādāk –gan cilvēki, gan daba citādāka, pat gaiss smaržo citādāk. Cilvēki tur ir pretimnākoši un draudzīgi - tas mani no sākuma samulsināja. Tikko bijām ielidojuši, kad cilvēki jau nāca klāt un prasīja, vai nevajag palīdzēt, jautāja, no kurienes esam, iedeva savu telefona numuru: ja nu apmaldāmies, lai zvanām. Ejot pa ielu, visi smaida, vaicā, kā tev sokas. Atbilde varbūt pat nav tik svarīga kā pats pajautāšanas process. Latvijā nekas tāds nav iedomājams, jo, manuprāt, cilvēki mani nepareizi saprastu. Atgriežoties Latvijā, bija grūti pierast pie laipnības neesamības: ieeju veikalā - manu sveicienu neviens neatņem... To ir grūti izskaidrot, bet cilvēki ir pilnīgi citādāki. Latvieši ir drūmi, bet vajadzētu mācīties no amerikāņiem un kļūt pozitīvākiem, priecāties par dzīvi. Nezinu, kur viņi to smeļas, bet tiešām ir tā, kā rāda filmās.
- Tev pašam arī mainījās attieksme pret dzīvi?
- Jā. Tagad visu uztveru daudz vieglāk. Esmu sapratis, ka nevajag kautrēties un baidīties - ej un dari! Ja arī kaut kas nesanāks, nevajag nokārt galvu, jo nav jau svarīgi, ko kāds par tevi domā.
- Kā bija atgriezties realitātē – Latvijā?
- Nebija nemaz tik ļoti grūti, jo man paveicās: uzreiz pēc atgriešanās bija ļoti daudz interesantu notikumu un sākumā nebija ikdienas rutīnas. Nākamajā dienā bija jādodas uz vecākā brāļa kāzām, aiznākamās dienas vakarā ar draugiem un draudzeni devos uz “Prāta Vētras” koncertu Rīgā. Visu septembri jutu līdzi Eiropas čempionātam basketbolā. Bija, ko darīt, pārejas process bija interesants, tāpēc atgriešanās nebija tik sāpīga.
- Ar ko saisti savu dzīvi tālāk?
- Visticamāk, mana nākotne ir te, Latvijā, bet pilnīgi pārliecināts neesmu. Jāpabeidz skola, tad arī varēs domāt tālāk. Iespējams, vēlētos dzīvot Amerikā, bet pārcelties uz dzīvi tur nemaz nav tik viegli.
- Saskati iespējas dzīvot Alūk­snē?
- Protams, viss ir iespējams. Taču Alūksnē ir maz iespēju attīstīties un uzsākt savu biznesu. Šķiet, ka visi perspektīvie lauciņi varētu būt jau aizņemti, tāpēc jaunietim ir grūti uzsāk dzīvotspējīgu biznesu Alūksnē. Ir perspektīvas, bet nesaskatu ļoti lielas iespējas. Tas Alūksnē ir sāpīgs jautājums. Manuprāt, lai situācija uzlabotos, vispirms būtu jābeidz izvēlēties un jāpieņem visas biznesa iespējas. Jābeidz būt noraidošiem un pesimistiskiem. Celsim rūpnīcu? Nē, mums nevajag. Audzēsim aitas? Nē, nevajag. Paši sūdzas, ka nav darba iespēju, bet lietas labā nekas netiek darīts. Visur viss notiek, tikai ne Alūksnē! Ir jāsāk domāt perspektīvi un inovatīvi, jo ir jāsaprot, ka nauda rada naudu un ieguvums būtu gan cilvēkiem, gan kopējai ekonomikai. Ja būtu jaunas darba vietas, domāju, ka cilvēki sāktu atgriezties no peļņas ārzemēs. Ja nekas nemainīsies, iestāsies stagnācija un neviens negribēs braukt atpakaļ, gluži otrādi – brauks prom tie, kuri vēl te ir. Esmu Alūksnes patriots - man te patīk, bet vai man te būs bizness... Jā, varu palīdzēt un turpināt iesākto ģimenes biznesu, bet kaut ko jaunu sākt es nesaskatu perspektīvu. Tā es domāju šobrīd, bet - viss var mainīties. ◆

Vizītkarte
◆ Vārds, uzvārds: Valters Šelders.
◆ Dzimis: 1993.gada 24.jūlijā.
◆ Nodarbošanās: studē Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē.
◆ Ģimene: draudzene Santa, tētis Laimonis, mamma Brigita, brāļi Edgars un Artūrs.
◆ Vaļasprieki: basketbols, ceļošana, aktīvs dzīvesveids.
◆ Moto: “You only live once” (no angļu valodas -  tu dzīvo tikai vienreiz).

Citu datumu laikraksti

  • Cerība mirst pēdējā 2

    Cerība mirst pēdējā

    Sabiedrībā plašāka diskusija par retajām slimībām izvērsās pirms pāris gadiem, kad pēc palīdzības sauca Zane, kurai tika diagnosticēta pulmonālā...

  • Rallijsprints “Alūksne” finišējis, uz starta - “Sarma”

    Rallijsprints “Alūksne” finišējis, uz starta - “Sarma”

    Alūksnes rallijsprinta sacensībās “Rally Alūksne 2016” pagākušajās brīvdienās uzvaras laurus plūca piecpadsmit gadus vecais somu sportists Kalle...

  • Basketbolisti izspēlē pirmo apli

    Pagājušās nedēļas nogalē “BJSS Alūksne” aizvadīja spēli izbraukumā ar komandu “Dārznieks/Cēsu sporta skola” un zaudēja ar rezultātu 72:58 (19:7,...

  • Barikāžu laika atmiņu ugunskurs 2

    Barikāžu laika atmiņu ugunskurs

    Janvārī aprit 25.gadskārta kopš 1991.gada barikādēm Rīgā – nevardarbīgo Latvijas iedzīvotāju pretošanās kustību. Starp barikāžu dalībnieku tūkstošiem...

  • Būs vairāki Igaunijas mākslinieku koncerti

    Būs vairāki Igaunijas mākslinieku koncerti

    Svētdien Alūksnes Kultūras centrā skanēs jaunā un talantīgā igauņu pianista Johana Randveres solokoncerts, kas būs viens no četriem augsta līmeņa...

  • Alūksnieši piedalās mācībās

    No 8. līdz 10.janvārim Burtnieku novada Multifunkcionālajā jaunatnes iniciatīvu centrā norisinājās jauniešu apmācības “ES pa VIDu ZEMEI”. Tajā...

  • Jaunais gads

    Astoto dienu dzīvojam jaunajā gadā. Kāds to noteikti sācis ar jaunu apņemšanos būt labākam vai mainīties, apgūt ko jaunu, izdarīt kaut ko sen...

  • Ar velosipēdu vairs nedrīkst braukt pa ietvi

    Ir stājušies spēkā jaunie Ceļu satiksmes noteikumi ar mērķi uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātajiem satiksmes...

  • Zvaigznes dienā

    Ar katru bērniņu, kurš ienāk pasaulē, dzimst jauna zvaigzne gaismas planētā.Tā vada jauno dzīvību no zilā tālumaun vienmēr atrodas tā tuvumā:kā...