Amerikāniete pēta bioloģiskās saimniecības

Topošā doktorante Guntra Aistara no Amerikas pēta un savā darbā atspoguļos, kā Latvijā attīstās bioloģiskās lauksaimniecības kustība.

Topošā doktorante Guntra Aistara no Amerikas pēta un savā darbā atspoguļos, kā Latvijā attīstās bioloģiskās lauksaimniecības kustība.
Viņa viesojas arī Alūksnes rajonā, lai uzrakstītu doktorantūras disertāciju. G.Aistarai ir maģistres izglītība vides aizsardzības jomā, ko ieguvusi Mičiganas universitātē ASV.
"Ir svarīgi attīstīt bioloģisko lauksaimniecību, ņemot vērā vides aizsardzību, jo konvencionālas lauksaimniecības metodes ir izraisījušas lielas problēmas videi un arī sociālajā jomā. Latvijai vēl ir lieliskas iespējas izvairīties no kļūdām, kādas tika pieļautas ASV lauku attīstībā," stāsta G.Aistara.
Zemnieki iespaido pozitīvi
Apmēram no 1999. līdz 2002. gadam G.Aistara strādāja kopīgi ar vairākām vides nevalstiskajām organizācijām Latvijā - pārsvarā ar Nevalstisko organizāciju (NVO) centru un "Zaļo Brīvību", organizēja dažādus mācību kursus vides NVO no visas Latvijas. "Šajos kursos piedalījās daudzi bioloģiskie zemnieki, kuriem bija liela interese par vides jautājumiem un kas aktīvi darbojās savā jomā. Tas mani ļoti iespaidoja. Tāpēc tad, kad man bija jāizvēlas pētījuma tēma doktorantūrai, nolēmu pētīt bioloģiskās lauksaimniecības kustību Latvijā," atzīst viņa.
G.Aistaras pētījums jau rit vairākus mēnešus. Vasarā un rudenī viņa apmeklēja saimniecības visā Latvijā un intervēja to saimniekus.
"Vairākās vietās pavadīju arī mazliet ilgāku laiku, palīdzot (un cerams netraucējot!) dažādos darbos saimniecībā, lai gūtu dziļāku ieskatu saimniecību ikdienas dzīvē, lai labāk saprastu, kāpēc šie cilvēki saimnieko bioloģiski un ar kādām problēmām viņi saskaras," apgalvo topošā doktorante.
Viņa viesojās arī pie Gunitas Virkas Veclaicenē. "Gunita ir atvērta, ar daudzu gadu pieredzi šajā jomā. Intervijā viņa uzdeva man gandrīz tikpat daudz jautājumu, cik es viņai! Esmu ļoti daudz iemācījusies no Gunitas un viņas meitas Kristīnes, uzzināju, kāda ir bioloģiskā lauksaimnieka ikdiena, par vides veselības saimniecībām Latvijā," stāsta G.Aistara. Ziemā Guntra apmeklē seminārus un kursus, organizē diskusijas ar zemniekiem par dažādām tēmām. Pavasarī viņa iecerējusi braukt uz saimniecībām arī Alūksnes rajonā.
Vajag atbalstīt drosmei
"Esmu iepazinusies ar galvenajiem panākumiem bioloģiskajā lauksaimniecībā desmit gadu laikā, ar galvenajām problēmām. Apsveicami, ka palielinās bioloģisko saimniecību skaits visā Latvijā un ka Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ir izveidojusi labas attiecības ar Zemkopības ministriju un guvusi valsts atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai," uzsver G.Aistara.
Viņa ievērojusi, ka daudzi zemnieki uztraucas par to, ka saražotā produkcija vēl nepalielinās. G.Aistara iesaka veikaliem, kooperatīviem, restorāniem un privātajiem pircējiem slēgt līgumus ar zemniekiem, lai viņiem būtu iemesls un drosme produkciju ražot vairāk un arī plašākā sortimentā. "Asociācijai sadarbībā ar ministriju vajadzētu izstrādāt dažādas atbalsta shēmas tiem mazajiem zemniekiem, kas grib ražot pašu vajadzībām, un tiem, kas ražo tirgum," iesaka viņa.
Vēsture ir atšķirīga
G.Aistara uzskata, ka Latvijai ir līdzīga bioloģiskā lauksaimniecība ar Kostariku.
"Kopīgs ir tas, ka abas ir mazas valstis, kas šobrīd iemestas lielos ekonomiskajos tīklos, kas var ļoti ietekmēt mazo lauksaimnieku iespējas konkurēt tirgū. Abās valstīs ir diezgan līdzīgs attīstības līmenis. Gan Latvijā, gan Kostarikā šobrīd ir apmēram 3000 bioloģisko zemnieku, un bioloģisko zemnieku apvienības abās valstīs cenšas veidot iekšējo tirgu kā prioritāti, nevis tikai ražot eksportam," ir pārliecināta viņa.
Atšķirība ir abu kustību vēsturē. Latvijā LBLA ir izveidojusies kā centralizēta organizācija, kas tagad cenšas stiprināt nodaļu darbu reģionos, bet Kostarikā vispirms attīstījās apmēram 200 mazas vietējās organizācijas, kuras pēc tam apvienojās. Tāpēc vietējās nodaļas un kooperatīvi jau ir ļoti spēcīgi Kostarikā, bet šeit dažas reģionālās nodaļas ir stipras, citas tikai vēl veidojas.
Latviešiem ir jāmācās
Kad pagājušajā vasarā G.Aistara viesojās Kostarikā, tad tai vēl nebija atbalsta no valsts, lai gan tas arī bija viņu galvenais mērķis. "Tur ir spēcīgas dārzeņu un augļkopības nozares daļēji, protams, klimatisko apstākļu dēļ. Gaļas lopkopība ļoti strauji attīstās visā valstī, taču bioloģiskā lopkopība vēl tikai attīstās. Ir arī daudz kafijas ražotāju. Kostarikā ir daudz mazākas saimniecības nekā Latvijā, daudzas tikai apsaimnieko apmēram piecus hektārus.
G.Aistara uzskata, ka Latvijas bioloģiskie zemnieki varētu mācīties no Kostarikas, kā kooperēties. Tur šāda tradīcija jau izveidojusies daudzu gadu garumā un nav tāda neuzticība, kāda ir izveidojusies Latvijā, vismaz daļēji negatīvās kolhozu pieredzes dēļ.
"Kostarikā jau ir izveidojušies sestdienas zaļie tirdziņi apmēram desmit mazās pilsētās, ne tikai galvaspilsētā. Katrā tirdziņā ražotāji koordinē, ko kurš audzēs, lai pircējiem būtu pēc iespējas plašāks sortiments. Blakus tirdziņam bieži ir kafejnīca, lai cilvēki ne tikai iepirktos, bet arī parunātos un atrastu "bioloģiskos draugus". Šāda sadarbība arī palīdzētu Latvijā pievilināt vairāk pircēju," bilst viņa.
Nevar baidīties riskēt
G.Aistara uzskata, ka secinājumus viņa varēs izdarīt tikai tad, kad pētījums būs beidzies, taču iespaidi ir radušies. "Šeit ir daudz zemnieku, kas nejūt lielu vajadzību ražot produkciju lielā apjomā, bet kuri vēlas turpināt dzīvot laukos. Piešķirtās subsīdijas viņiem ļauj to darīt. Šāds modelis pilnībā atbilst Eiropas Savienības tendencei atbalstīt lauku attīstību kopumā, nevis ražošanu.
Tāpēc par šiem cilvēkiem varbūt nevajadzētu uztraukies, taču būtu jāpanāk lielāks atbalsts tiem, kuri tiešām grib attīstīt bioloģisko ražošanu un pārstrādi," saka G.Aistara. Ja pircējiem būtu lielāka interese, tad zemniekiem rastos interese palielināt ražošanu.
"Esmu dzirdējusi, ka Latvijā zemnieki ir piedzīvojuši tik daudz pārmaiņu tik īsā laika posmā, ka viņi tagad baidās riskēt. Taču, ja viņi to nedarīs, tad attīstības nebūs," ir pārliecināta G.Aistara.

Citu datumu laikraksti

  • Kopā ar prieku

    Es šorīt jūtos kā balta lapa bez steigas un maldiem, jo esmu kopā ar prieku. Ja man kāds pajautātu, kāpēc es priecājos, nevarētu atbildēt. Vienkārši...

  • Cilvēki mirst, lai dzīvotu

    Laikā, kad visi runā par Ziemassvētku brīnumu, par dāvanu iegādi un gaidāmo svētku svinību norisi, ir cilvēki, kam šajos svētkos citādāk garšos...

  • Lēģerniekos katrs dzīvo, kā māk

    Ej, kur iedams, brauc, kur braukdams, Latvijā it visur līdzās skaistām un lepnām mājām varēs atrast pamestas un pussabrukušas būdiņas, līdzās...

  • Augstskolā aizstāv bakalaura darbus

    Ceturtdien Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Alūksnes studiju centrā 12 studentiem, kas iegūs kvalifikāciju “sākumskolas skolotājs...

  • Izdos grāmatu par dzīvi pierobežā

    Veclaicenes pagasta pašvaldība kopīgi ar igauņiem īsteno pierobežu sadarbības projektu “Igaunijas dienvidaustrumi un Latvijas ziemeļaustrumi - divi...

  • Tiekas kluba biedri

    Lauvu kluba “Alūksne” biedriem pagājušajā nedēļā bija kārtējā tikšanās, kurā pārrunāja tuvākās aktivitātes.Lauvu kluba "Alūksne" biedriem pagājušajā...

  • Māmiņas aicina pieredzes braucienā

    Sestdien, 3.decembrī, Alūksnes Jauno māmiņu skolas dalībnieces tiek aicinātas pieredzes apmaiņas braucienā pie Lejasciema pagasta māmiņām Gulbenes...

  • Ievērojiet ugunsdrošību adventes laikā!

    Sākoties klusajiem gaidīšanas svētkiem, ugunsdzēsēji aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem ar uguni.Sākoties klusajiem gaidīšanas svētkiem,...

  • Ģimnāzistiem būs konkurss

    Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijā šonedēļ risinās tradicionālais konkurss 10. līdz 12.klašu skolēniem “Ģimnāzists un ģimnāziste 2005”.Ernsta...