Angļi šajā pasaulē nav nākuši dzīvi baudīt

Lai nokļūtu līdz Lielbritānijai, tūristu grupa ar autobusu veica parasto braucienu caur Lietuvu, Poliju, Beļģiju un Franciju.

Lai nokļūtu līdz Lielbritānijai, tūristu grupa ar autobusu veica parasto braucienu caur Lietuvu, Poliju, Beļģiju un Franciju.
Līdz Kalē - Francijas ostas pilsētai - jānobrauc 210 kilometri. Par šo ostu pirms septiņiem gadsimtiem norisinājušās sīvas cīņas starp frančiem un angļiem. Pēc kara Kalē vairāk nekā 200 gadus bija Anglijas pilsēta, tāpēc tās arhitektūrā jaušama angļu ietekme.
Anglijā nokļūst pa eirotuneli
Kalē ostā ir eirotunelis, ko atklāja 1994.gada maijā zem Lamanša jūras šauruma, tas ved uz Duvru Anglijā. Nolēmām izmantot eirotuneli, lai izbaudītu, kāda ir sajūta. Dokumentu pārbaude tāda pati kā lidostā. Tad autobusam ar visiem tūristiem liek iebraukt lielā vagonā, kuram viena sliede. Gar autobusu pa šo vagonu staigāja pavadoņi. Tablo uz vagona sienas vēstīja kāda ir temperatūra, dziļums, ka nedrīkst smēķēt un staigāt. Braucām gandrīz stundu. Sajūta nebija no patīkamajām, zinot, ka virs tuneļa (tādi it trīs), ir tonnām ūdens un zemes. Britu pusē Lamanša jūras šaurumu sauc par Angļu kanālu, bet Francijas pusē - par Lamanšu. Vārds "La Manche" nozīmē "piedurkne".
Duvrā iebraucot, ievērojām, ka šoferis jau brauc pa ielas kreiso pusi. Nu arī mums būs jāpierod, ka, pārejot ielu, vispirms galva jāpagriež pa labi, tad pa kreisi.
Pārsteidz īpatnības angļu zemē
Drīz pārliecināmies, ka angļi tiešām ir lieli īpatņi. Viesnīcā mūs pārsteidza angļu santehnika: grūti saprast, ka kādam ir ērti mazgāties zem krāna ar divām atsevišķām ūdens strūklām - karstā un aukstā - bez kopēja sajaucēja. Arī tradicionālai angļu vannai ir divi atsevišķi krāni un nav dušas! Tātad - salej vannā ūdeni, mazgājies un lec ārā ar ziepēm matos un uz ķermeņa, neko nenoskalojot. Nākamais pārsteigums bija ar elektrību - neviens līdzpaņemtais aparāts Anglijā nebija derīgs, jo tur lieto citādas, trīszaru kontaktdakšiņas, tām vajag īpašu pārveidotāju. Kuriozi gadījās arī tualetes telpās, kur tehnisko noslēpumu atšifrēšanai vajadzīgs ilgāks laiks...
Visi dzirdējuši par "angļu mieru", savaldību, paškontroli, klusēšanu - tās ir galvenās dzīves likumsakarības. Ja grieķi un austrieši saka, ka dzīve cilvēkam dota, lai to baudītu, tad angļi saka: "Mēs šajā pasaulē neesam nākuši dzīvi baudīt" - tas ir viņu dzīvesveids. Bērnus pieņemts audzināt stingrībā. Jo augstākam sabiedrības slānim piederat, jo lielāka stingrība. Koledžās zēni un meitenes mācās atsevišķi. Disciplīna un kartība pat mūsdienās atgādina kaut ko vidēju starp kazarmu, cietuma un klostera dzīves maisījumu - tā audzina angļus. Ceļotāji, jūrasbraucēji, jaunu zemju atklājēji - tā īsta angļu nodarbošanās, kas mācīja izaicināt likteni un nebaidīties no grūtībām.
Arī angļu ēdieni domāti, lai remdētu izsalkumu, bet ne vēdera priekiem, lielām baudām, jo visas gastronomiskās izvirtības nākot no ļauna. Brokastīs piedāvāja tēju ar pienu. Vispirms traukā ielej pienu, tad tēju, ūdeni nemaz.
Vēl mani pārsteidza īstais "angļu mauriņš", kas zaļo dārzos, parkos, stadionos - visur. Arī autobusi un vieglās mašīnas pie pilīm uzbrauca uz zālāja un nekas ar to nenotiek. Jautājam angļiem, kā tādu var dabūt, viņi paskaidro: "Ļoti vienkārši - vajag tikai to appļaut katru dienu un tā 400 gadus!..." Bet franči smej, ka angļi pa naktīm iestādot jaunu zālīti.
Lielbritānija tūristiem ir dārga zeme, tādēļ mēs nakšņojām lētos hoteļos, jaunatnes viesnīcās, pat baznīcā, kura iekārtota tūristiem pa brīvu, tikai līdzi jābūt savai gultas veļai.
Vai akmeņi pārvietoti ar burvju spēku?
Stouhendža - Eiropas slavenais aizvēstures piemineklis, akmeņu komplekss, kulta vieta ar īpašu maģijas un mītu piegaršu. Nopērkot ieejas biļetes, gides pavadībā varam iepazīties ar mīklainajām celtnēm Solsberijas līdzenumā Anglijas dienvidos. Ugunskuru vietu analīzes pierādījušas, ka šīm celtnēm 4000 gadu, tātad Stounhendža celta starp akmens un bronzas laikmetu. Pirmās rakstiskās liecības ir no 1136.gada, kad britu hronists, "Britu vēstures" autors Monmutas Galfrīds ziņoja par milzu celtnes nozīmi. Pirmās bija ziņas, ka milzu akmeņus no Āfrikas uz Iberniju (Īrijas senais nosaukums) atveda cilvēku milzeņu cilts. Bet lielais burvis Merlins britu karalim Aurēlijam skaidrojis, ka akmeņiem esot burvju un ārstniecisks spēks, ka tajos šie cilvēki - milzeņi ierīkojuši peldvietas, lai izveseļotos un sadziedētu rētas.
Tad briti nolēmuši ārstnieciskos akmeņus Ibernijas iedzīvotājiem atņemt, un nosūtījuši 15 tūkstošus bruņotu vīru. Ibernijas karaļa karaspēks cieta sakāvi. Bet lielos akmeņus nevarēja izkustināt ne ar virvju, ne ar sviras palīdzību. Burvis Merlins iesmējās un izdomāja burvju darbarīkus, viegli akmeņus pārvietoja un novietoja uz kuģiem. Tā šie akmens milzeņi tika atvesti uz Britāniju Stounhendžā.
Ir vairākas versijas, kā izcēlušies šie senatnes pieminekļi. Par to celtniekiem ieteica uzskatīt romiešus, dāņus, feniķiešus, druīdus, Atlantīdas iemītniekus un pēdējā laikā arī citplanētiešus. Ģeologi pierādījuši, ka daļa akmeņu ir vietējās izcelsmes smilšakmens no 380 kilometru attālām Velsas akmeņlauztuvēm, bet citu akmeņu sastāvs ir vulkāniskas izcelsmes, tie nav iegūti Velsā. Kā cilvēkiem izdevās bez milzīgu mašīnu palīdzības, kad vēl nebija atklāta ne dzelzs, ne ritenis, atvest un izvietot tos šeit?
Astronomi pierādīja, ka akmens komplekss ir sena astronomiskā observatorija, kurā atzīmēti Saules un citu debess ķermeņu ausmas un norietēšanas punkti. Varbūt šeit izpildīti reliģiskie rituāli. Līdz šai dienai tomēr nav skaidrs, kas īsti šos megalītus šeit uzstutējis.
2002.gadā piecus kilometrus no akmens apļiem arheologi atrada apmetnī ietītu bagāta cilvēka apbedījuma vietu. Konstatēja, ka viņam varētu būt 35 līdz 40 gadi, ka viņš dzīvojis pirms 4300 gadiem, tas ir tad, kad cēla Stouhendžu. Kapā viņam blakus bija noliktas zelta rotaslietas un priekšmeti, kas tajā laikā bija vērtīgāki par zeltu - vara naži, divi loki, bultu uzgaļi, aproces, vietējā keramika. Pavisam atrada apmēram 100 priekšmetus. Arheologi domā, ka šis cilvēks varbūt bijis celtniecības darbu vadītājs vai observatorijas zvaigžņu pētnieks. Sensāciju radīja fakts, ka cilvēks bija nācis no Eiropas, no Alpiem, visticamāk no Šveices, Austrijas vai Vācijas dienvidiem. To atklāja pēc zobu emaljas. Turpmākie pētījumi varēs pastāstīt vēl daudz interesanta.
Bristolē ir neliela ekskursija pa pilsētu un krodziņa apmeklējums, kur mēdza uzturēties rakstnieks Daniels Defo.
Iebraucam Velsas novadā: Čepstova - Arvansa - Parva - Tinterna abatija - Monmonta un lorda Nelsona muzejs - Raglanas pils - Abergavenijas pilsdrupas un muzejs. Snovdonija atšķiras no citiem britu salu rajoniem ar īpašo atmosfēru, klimatu un kultūru. Lai arī Snovdonijas kalni nav ne Alpi, ne Kaukāzs, tomēr ar mežonīgajām ainavām kontrastē ar pārējās Anglijas un Velsas sakārtotību. Ar vilcieniņu braucām kalnos, lai pabūtu pie dabas. Cik daudz acīm tīkamu kalnu ainavu!
Čestera - vienu no skaistākajām pilsētiņām Britu salās, tā viduslaikos bijusi vislabāk nocietināta. Mūri to sargāja no velsiešiem, pirātiem un laupītājiem. Kārlailas robežcietoksnis un vecpilsēta, Conveijā - atkal plata cietokšņa siena, pa kuru gājām līdz pilij. Esam pie Adriāna sienas, ko uzcelt pavēlējis romiešu imperators Adrians, lai pasargātu Romas iekarojumus no drošajām, neuzvaramajām ciltīm, kas dzīvoja Skotijas kalnos. Tā bija 120 kilometrus gara ar torņiem, sešus metrus augsta un trīs metrus plata. Tikai daļa sienas ir saglabājusies līdz mūsdienām. Bijām gaidījuši vairāk.
"Viss par Nesiju" - trīs stāvos
Braucot gar jūru, redzam fjordus, šēras, kalnus kā Norvēģijā. Esam Viljama fortā, tālumā redzam kalnu, seko Augusta forts un 32 kilometrus garš ceļš gar Lohnesa ezeru. Apstājāmies, lai pabūtu pie drūmajiem 13. gadsimtā celtajiem Urkvartu pils mūriem. Visi bija agrāk dzirdējuši vai lasījuši par Lohnesa ezeru un noslēpumaino zvēru Nesiju, tāpēc piebraucām pie trīs stāvu muzeja ēkas "Viss par Nesiju". Pie muzeja ēkas ir dīķis, kurā "peld Nesija". Kad gatavojos pie tās nofotogrāfēties, viņa piepeldēja klāt (elektronika iedarbojas fotografēšanas vietā).
Vārds Nesija cēlies no Skotijas kalnzemes ziemeļu ezera Lohnesa nosaukuma. Tātad Lohness ir Nesa ezers ("loh" - ezers) divus kilometrus plats, 38 kilometrus garš un 300 metrus dziļš. Ezera ūdens temperatūra kā ziemā, tā vasarā ir +4 grādi. Septiņas upes ieplūstot šajā ezerā, bet tikai viena - Nessi - izplūst no nekad neaizsalstošā kalnu ezera.
20.gadsimta septiņdesmitajo gados cilvēki pirmo reizi ieraudzījuši Lohnesa briesmoni. Pēc 43 gadiem laikrakstā "Invernesa kurjers" ievietots raksts "Dīvainās parādības Lohnesa ezerā". 1934.gadā ķirurgs R.Vilsons nofotogrāfējis dzīvnieku ar garo kaklu un muguru ar kupri. Tad nāca ziņas no aculieciniekiem. Ir speciālisti, kas apgalvo, ka Nesija esot no senseniem laikiem saglabājies pleziozaurs. Neviens tieši nevar apgalvot, ka šie radījumi visi kā viens būtu izmiruši. Un Nesijai ir "brāļi" un "māsas": Šamps - Amerikā, Ogopogo - Kanādā, Puka un Piasts - Īrijā, Ilvalēras čūska - Norvēģijā, Sturše - Zviedrijā, "Velns" - Jakutijā, Mokelem-bembe - Kongo, Baltā ezera briesmonis - Čīlē, arī Ķīnā un citur. Tātad tie piemērojušies mūsu klimatam.
Muzejā "Viss par Nesiju" redzama aparatūra Nesijas meklēšanai, ar to brīvprātīgie devās ezera dziļumos, lai ieraudzītu un pierādītu, ka tā mīt šeit. Zālē rāda arī videofilmu par mēģinājumiem atrast Nesiju. Daudz palielinātu fotogrāfiju, fotokameras, skaņas uztveršanas aparatūra, batiskafi, grāmatas, suvenīri, keramika, videofilmas - viss, kas saistīts ar to. Jā, tas ir bizness, bet tā ir arī atpūta. Cilvēki brauc, skatās, spriež.
Invernesā piedalījāmies skotu viskija degustēšanā un vietējās rūpnīcas apskatē. Vietējais Invernesas skotu viskijs bija daudz patīkamāks pēc garšas, nekā pie mums baudāmais. Atšķirība ir liela, jo krāsa un garša ir atkarīga no tā, kādās mucās atradies (spāņu vai amerikāņu Arizonas priežu mucās) un cik gadus izturēts.
Pa ceļam uz Edinburgu, pieturam pie Belmoralas pils, kurā no maija līdz jūlijam dzīvo Anglijas karaliene. Tā ir karaļu ģimenes vasaras rezidence. Žēl, bet, pie pils vārtiem piebraucām pulksten 17.00, kad pili un parku slēdza apskatei. Atlika nopirkt grāmatu un skatīt visu, ko neredzējām.
Skoti cenšas uzsvērt patstāvību
Skotijas nosaukums cēlies no vārda "scots". Tā sauca Īrijas tautas, kuras 6.gadsimtā iebruka piktu apdzīvotajās zemēs. 843.gadā Kenets Makalpins apvienoja piktus un skotus un kļuva par visas Skotijas karali. No tā laika līdz pat 1603.gadam Skotijai bija savs karalis un valdība. Tā bija neatkarīga valsts. Starp Skotiju un tās dienvidu kaimiņvalsti Angliju valdīja sīva konkurence. 1707.gadā abas valstis apvienoja. Taču Skotijā saglabāja savus likumus, izglītības sistēmu un citu. Skoti cenšas uzsvērt savu patstāvību, atšķirību no angļu kultūras un to demonstrē ar seno tērpu. Tajā ietilpst balts krekls ar platu apkakli, rūtaini svārki ar ielocēm (klits), īsa vadmalas jaka un pleds, ko pārmet pār vienu plecu. Kājās velk zeķes līdz ceļgaliem un masīvus zābakus ar metāla sprādzēm. Arī oficiālo valsts iestāžu darbinieki valkā šo formas tērpu. Kopš 18.gadsimta to valkā skotu gvardes pulka kareivji.
Skotijas galvaspilsētā Edinburgā pavadījām visu dienu. Tā mūs apbūra. Te bija ko redzēt! To sauc par "Ziemeļu Atēnām", jo arī izvietojusies uz pakalniem. Arī tagad Edinburga ir viena no skaistākajām Eiropas pilsētām. Vecpilsētas šaurajās ieliņās daudz no lielajiem akmeņiem celtu torņveida ēku. Starp arhitektūras pieminekļiem, kurus redzējām, ir lielā karaļu pils, Skotijas karaļa pils, 16.gadsimta dzīvojamās mājas un kompleksi uz Šarlotes laukuma, Skotijas karaliskais muzejs, nacionālā galerija, universitāte. Staigājot pa pilsētu, atrodu arī senos Romas tempļus, kuros kādreiz pielūgti dievi. Jā, Romas impērijas varenības klātbūtni arī šeit var izjust, tik tālu no Itālijas...
Jorkā ir ļoti daudz tūristu, jo te ir savdabīgs vikingu centrs ar plašu muzeju, kurā stāsta par vikingu dzīvi, klejojumiem, iedzīvi. Ir katedrāle, pilsētas mūri, vecpilsēta, Jorkas pils muzejs un Nacionālais dzelzceļa muzejs.
Oksfordā apskatījām Universitātes kompleksu. Stretforda ir sena tirgotāju pilsēta. Pateicoties savam izcilajam dēlam Viljamam Šekspīram, tā kļuvusi par vienu no pasaules slavenākajiem tūrisma centriem. Arī mēs apmeklējām Šekspīra māju, kurā viņš dzīvojis, skolu, baznīcu, ģildes kapellu.
Londonā ir viss, ko var gaidīt no dieva
Londonā bijām trīs dienas. Pirmajā dienā ar autobusu apmeklējām svarīgākos tūrisma objektus. Tad sadalījāmies interešu grupās, lai redzētu vairāk. Galvenais - ērti apavi, tad var bez bažām soļot visu dienu.
Samuels Džonsons teicis: "Ja jūs esat noguris no Londonas, tad jūs esat noguris dzīvot, jo šeit ir viss, ko var gaidīt no dzīves."
Londonas vēsture dokumentos fiksēta no tiem laikiem, kad Vestminsteres vietā vēl bija purvs. Romieši apmetās mūsdienu Sitijas rajonā, uzcēla tiltu pār Temzas upi un nosauca pilsētu - Londinium. 1100.gadā tā kļuva par valsts galvaspilsētu.
Vestminsteri jau no sākuma cēla kā pili. Kad Vestminstere plauka, tā kļuva par valdības rezidenci. Tā atrodas netālu no Temzas upes blakus Vestminsteres abatijai. Big Bens pareizu laiku rāda no 1859.gada. Tā celtniecība sākās 1837.gadā pēc karalienes Viktorijas nākšanas tronī. Kāpēc šis 13,5 tonnas smagais zvans saucas Big Bens? Ir divas versijas. Iespējams, ka to nosauca sera Bendžamina Hollta vārdā, kurš toreiz vadīja tā celtniecību. Otra versija, ka tam vārdu devuši strādnieki, kuri pārveda zvanu no liešanas ceha ratos, kuros bija iejūgti 16 balti zirgi. To dienu varonis bijis smagsvara bokseris Bendžmins Kaunts.
Vesminsteres pilī atrodas Lielbritānijas Parlaments. 1834.gadā Vesminsteres pils dega. Pēc ugunsgrēka parlamentu atjaunoja lieliskā gotiskā stilā. Parlamenta apspriežu laikā pilsoņi no galerijas drīkst sekot debatēm.
Drīz būs sardzes maiņa Bekingemas pils priekšā, tādēļ steidzamies turp. Redzam baltu marmora pieminekli karalienei Viktorijai. Virs pils pland karaliskais karogs - Elizabete II ir pilī. Karalienes un Edinburgas hercoga personīgie apartamenti ir ēkas kreisajā spārnā. Karalienes gleznu galerijā tiek rīkotas izstādes no viņas dārgumu kolekcijām; greznās karietes, ekipāžas un automašīnas. To var apskatīt apmeklētāji. Vasarās pili apmeklē apmēram 30 000 viesi, kas piedalās pieņemšanās, banketos. Pils parkā ir ezers ar ūdenskritumu. Parka dabisko ainavu papildina flamingo.
Katram tūristam gribas iekļūt Tauerā - bijušajā cietoksnī - cietumā, karaļu dārgumu krātuvē, nacionālajā soda izpildes vietā, arsenālā, monētu kaltuvē. Mūsdienu Tauers vairs nav ne pils, ne cietums. Melni kovārņi gan te vēl mīt. Ticējumi vēsta, ja tie aizlidos no Tauera brīvībā, tad angļu nācija panīks.
Tauera tilts celts gotiskā stilā, lai atbilstu Tauera arhitektūrai. To atklāja 1894.gadā.
Bijām Trafalgara laukumā, uz tā izceļas Nelsonam celtā kolonna: par godu leģendārajam admirālim Trafalgaras kaujas uzvarētājam (1805.gadā). Kolonnu sargā četras lauvas, bet uz četriem bronzas bareljefiem attēlotas franču flotes jūras kaujas ainas. Angļu flote uzvarēja, bet admirālis krita kaujā.
Svētā Paula katedrāle ir Sitijas garīgais centrs. Tā celtniecības ilga 35 gadus. Šeit laulāja princi Čārlzu un princesi Diānu 1981.gadā. Šeit apglabāts admirālis H.Nelsons un Velingtonas hercogs. Ejam līdz Pikadilli laukumam, kur ir iemīļota tikšanās vieta. Visur valda jautra atmosfēra, jo publika ir raiba, intereses dažādas.
Nacionālo galeriju dibināja karalis Georgs IV, kurš pieprasīja valdībai iegādāties kolekciju no 38 gleznām. Tās bija Rubensa, Rembramta, flāmu, itāļu gleznas. Ar laiku tā paplašinājās un nu ir pasaules tēlotājas mākslas centrs. 1897.gadā atklāja Teita galeriju, kurā ir britu gleznas. Britu muzejs tika dibināts 1753.gadā un tagad ir visbagātākais pasaulē.
Londona ir vienreizēja, apbrīnojama pilsēta: ar vislielāko metropolitēnu, visinteresantākajiem melnajiem taksometriem, sarkaniem divstāvīgiem autobusiem un sarkanām senām telefonu būdiņām. Cik daudz vēl būtu skatāma! Varbūt vēl kādreiz palaimēsies tur nokļūt.
Saka, ka ir vietas, no kurām negribas braukt projām un ir ceļojumi, no kuriem negribas atgriezties. Es gribu atgriezties mājās, lai atkal dotos jaunā ceļojumā.
***
Fakti
- Lielbritānijas platība - 244 tūkstoši kvadrātkilometri.
- Iedzīvotāji - 57,7 miljoni.
- Galvaspilsēta - Londona.
- Valoda - angļu.
- Reliģijas - protestantisms, katolicisms.
Oficiālais valsts nosaukums Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā karaliste.
- Anglija ir salu valsts. Tajā ietilpst Lielbritānijas sala, Īrijas salas ziemeļaustrumu daļa (Olstera), Menas sala, Normandijas (Džērsi un Gērnsi) un apmēram pieci tūkstoši mazu salu Atlantijas okeānā.
- Valsti veido četri vēsturiski apgabali: Anglija, Velsa, Skotija, Ziemeļīrija.

Citu datumu laikraksti

  • Ministrija piedāvā sadarbību

    Alūksnes rajona padome saņēmusi Vides ministrijas piedāvājumu sadarboties Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļu piesaistē ar kopējiem...

  • Skandālists policistam draud ar gāzes pistoli

    Alūksnē, Dārza ielā, kāds vīrietis likumsargam draudējis ar gāzes pistoli, kad pašvaldības policists pēc izsaukuma bija ieradies novērst ģimenes...

  • Tradicionāli rīko džudo turnīru

    Alūksnē 20. un 21.decembrī notiks starptautisks turnīrs džudo, kurā piedalīsies dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas.Alūksnē 20....

  • Teātra sportā iegūst godalgotas vietas

    Alūksnes Ievas teātra dalībnieki 1. līdz 4.klašu grupā guvuši uzvaru turnīrā “Teātra sports 2003”. Viņi mājās pārveda Lielā Šā ceļojošo balvu -...

  • Automašīna notriec meiteni

    Pirmdien Alūksnes rajonā automašīna notriekusi septiņus gadus vecu meiteni brīdī, kad tā pēc izkāpšanas no autobusa šķērsoja ceļu.Pirmdien Alūksnes...

  • Var sodīt pirotehnikas izmantotājus

    Tuvojoties svētkiem, Alūksnes ielās ar vien biežāk var dzirdēt pirotehnikas trokšņus. Ar spridzekļiem darbojas pusaudži, traucējot iedzīvotājus, kā...

  • Māca rakstīt projektus

    Uzņēmējus, ar tūrismu saistītus cilvēkus un pašvaldības konferencē “Eiropas Savienības atbalsta programmas un to loma tūrisma attīstībā Latvijā”...

  • Notiek vairākas zādzības

    Policijā 8.decembrī saņemts iesniegums no Virešu pagasta iedzīvotāja par to, ka, izsitot loga rūti, iekļūts mājā un nozagtas mantas 45 latu...

  • Gatavos kiberpilsētas projektu

    Alūksnes rajona pašvaldības piedalīsies Baltijas kiberpilsētas projekta sagatavošanā. Tas paredz katra rajona centrā izveidot Biznesa inkubatoru un...