Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Annijas bode

Tikai pēc laba brīža Annijai izdevās atminēt, ka Uģis sarunājas ar koka kluci, kas mazpamazām viņa rokās pārtop par vīriņu.

2.
Tikai pēc laba brīža Annijai izdevās atminēt, ka Uģis sarunājas ar koka kluci, kas mazpamazām viņa rokās pārtop par vīriņu. Viņš gari un iedvesmojoši stāstīja tam, ka rokās nāksies turēt akordeonu, un sava izgriežamā vārdā tūlīt arī iebilda - šis taču spēlēt neprotot! Priekš kam viņam tāds instruments? Bet Uģis tikai noteica - ja es tev tā likšu, tad nāksies iemācīties…
Toreiz viņa bija tikai klusībā pasmaidījusi un atstājusi vīru netraucēti risinām iesākto dialogu. Tikai dažas dienas vēlāk, pamanot šķūnītī šim blakus jau nākamo vīriņu - ar bungām, viņa atcerējās Uģa jaunības dienās loloto sapni - spēlēt orķestrī . Bet vēlāk, dzirdot vēl citus šādus vīra monologus, attapa vēl ko - dzīvē viņš nekad nebija centies Annijai uzspiest savus noteikumus. Līdz šim viņa to bija uztvērusi kā miermīlīga rakstura pazīmi, bet, dzirdot šos koka muzikantiem izteiktos norādījumus un pavēles, saprata, ka uz to ir jāpaskatās citādāk. Daudz nopietnāk.
Tā piecu gadu laikā viņi bija kļuvuši par privātmājas saimniekiem, iekopta dārza un neliela plaukstoša veikaliņa īpašniekiem. Nu materiālā puse tā kā bija nokārtota, atlika domāt par mantinieku. Cik ļoti reizēm gribējās, lai mazas bērna rokas apvītos ap kaklu un kāda smalka balstiņa čukstētu ausī: "Māmiņ…" Ar ko gan viņa bija nogrēkojusies, ka Dievs viņai to nebija lēmis?
Turpmākie gadi bija aizritējuši paplašinot piebrauktuvi, ierīkojot terasi un vasaras dārzu. Tā viss arī skaisti un netraucēti būtu ritējis līdz mūža galam, ja ne tas nelaimīgais brauciens uz Rīgu, no kura Uģis mājās vairs neatgriezās… Kāds aprāva viņa dzīves pavedienu. Nenovaldīja stūri un mašīnu, kurā brauca Uģis, sašķaidīja līdz nepazīšanai. Annijai ilgi sāpēja. Dienām un naktīm viņa blakus dzirdēja vīra balsi, kas viņu ikdienā bija pavadījusi gandrīz vai 10 gadus… Katrs solis izsauca skumjas atmiņas par aizgājēju. Vienu brīdi Annija gribēja māju pārdot un doties dzīvot uz pilsētu, bet tad tā visa palika žēl. Un viņa jau nebija tā sieviete, kas savu dzīves vilcienu nespētu noturēt uz sliedēm.
Dzīve turpinājās. Neskatoties uz otra veikala atvēršanu, viņa bija pratusi pastāvēt, jo "Annijas bode" atradās izdevīgā vietā – pagasta centrā pie autobusu pieturas. Te cilvēki apgrozījās katru dienu. Bet galvenais jau bija tas, ka viņa ļoti centās sadzīvot ar saviem pircējiem. Gadu gaitā tos iepazinusi, saaugusi ar tiem, Annija prata būt ne tikai pārdevēja, bet arī padomdevēja un izpalīdzīga roka grūtā brīdī. Viena otra vajadzības viņa prata prognozēt uz priekšu. Izpalīdzēja līdz algas dienām, pagaidīja pensiju, labprāt uzklausīja vienu otru bēdubrāli, kam atkal dzīvē kaut kas bija sagājis greizi. Pagastā visi bija pieraduši, ka viņas veikaliņā var ietikt jebkurā laikā - arī vēlā vakara stundā. Vajadzēja tikai pieklauvēt pie Annijas loga mājas otrā galā, un pēc brīža jau veikalniece itin laipni vēra vaļā durvis. Starp šiem klauvētājiem bija gan tādi, kas tikai vēlā nakts stundā beiguši darbu, gan tādi, kas sajutuši pēkšņu un neatliekamu vajadzību pēc kaut kā stiprāka. Pārsvarā gan vīrieši, bet Annija jau nebija tāda muļķe, lai nesaprastu viena otra nodomus. Rāmie un piepildītie kopdzīves gadi ar Uģi un saprātīgā veikala vadīšana bija viņai radījusi respektējamas sievietes slavu. Viņas uzvedība nekad nebija valšķīga un pavedinoša, un Annijai nebija jābaidās no liekas vīriešu uzmācības.
Nu kaut vai Krišs, kuru pāris gadus atpakaļ bija pametusi sieva. Tā paša "zaļā pūķa" pēc. Tāpēc itin bieži viņam vienkārši nesanāca naudiņas ne priekš ēdamā, ne dzeramā. Un labi iestaigāta taciņa nekļūdīgi veda uz "Annijas bodi". Protams, ārpus veikala darba laika. Iemeslu jau vienmēr varēja atrast - pietrūka kāda nieka - sērkociņu, sāls, sinepju. Un, kad jau bija tikts iekšā pa durvīm, tad varēja atzīties, ka pietrūcis sarunu biedra, un tieši - sievietes padoma. Tad atlika sejā uzburt pamesta kucēna žēlabaino skatienu un, ja labi prata aizkustināt Annijas atsaucīgo sirdi, tad reizēm glāze kaut kā stiprāka īpaši nebija jālūdzas.

Citu datumu laikraksti

  • Salāti “Rīts” un bumbieri alus mīklā

    Ir pavasaris, dabas atmodas laiks, kad visi gribam izskatīties skaisti un slaidi. Lai ēdienkartē samazinātu kaloriju daudzumu, piedāvāju gatavot...

  • Bumbieris karameles mērcē

    Bumbieris.Bumbieris 1 bumbieris 200 g ūdens 100 g cukura 2 anīsi Karamele 200 g cukura 50 g glukozes 75 g ūdens Cepums "Kokosriekstu...

  • Katrai puķei savs niķis

    Dīfenbahija. Dīfenbahiju dzimtene ir Vidusamerikas un Dienvidamerikas tropi. Dīfenbahijas ir izplatīts košumaugs, taču nozīmīgas ir tikai dažas no 30...

  • Annijas bode

    Annijai bira asaras kā aizurbtam bērzam pavasarī.Annijai bira asaras kā aizurbtam bērzam pavasarī. Vienu pēc otra viņa noliktavas kaktā iemeta trīs...

  • Krāsim savai nākotnei

    No 2001.gada 1.jūlija Latvijā ieviesa pensiju sistēmas otro līmeni. Piedalīšanās tajā ir obligāta tiem, kuri ir jaunāki par 30 gadiem.No 2001.gada...

  • Augu aizsardzības līdzekļu lietotāju zināšanai

    Visus kultūraugus to augšanas laikā apdraud kaitēkļi, slimības un nezāles. Tādēļ, lai pasargātu kultūraugus, ir jāveic augu smidzināšana.Visus...

  • Aunam jādodas ārpus mājas

    AUNS. Būsiet garīgi un fiziski iztukšots. Nevēlēsieties pat dzirdēt par darba jautājumiem. Ieteicams šo dienu pavadīt ārpus mājas un iesaistīt...

  • Piedāvā atpūtu dažādām gaumēm

    Lieldienu pasākumi. 19.aprīlī pulksten 22.30 Alūksnē, atpūtas klubā "Jolanta" – Lieldienu dejas un konkursi "Ar un par olām" kopā ar DJ Uruli un...

  • Līķauts ir liecība par augšāmcelšanos

    Daudzi cilvēki vēl joprojām ar neticību vēro līķautu, kas glabājas Turīnā. Ja pasaule spēj pieņemt cilvēka mokas - šaustīšanu un krustā sišanu, tad...