Apdullinošā naftas smarža brīnumu laikā

Ziemassvētku gaidīšanas laikā ikviens vēlas sagaidīt lielāku vai mazāku brīnumu, kura pietrūka visu gadu.

Ziemassvētku gaidīšanas laikā ikviens vēlas sagaidīt lielāku vai mazāku brīnumu, kura pietrūka visu gadu.
Varbūt tādēļ pagājušajā nedēļā Latvijā viesojās pasaules slavenākais burvju mākslinieks Deivids Koperfīlds. Iedzīvotāji, kuri atļāvās apmeklēt šā mākslinieka uzstāšanos, iespējams, sagādāja sev mazu brīnumu, atlikušajiem atliek apmierināties ar sniegu, kura deficīts bija jūtams līdz šim.
Lai kādus debesu brīnumus Latvijas iedzīvotājiem nerādītu D.Koperfīlds, diemžēl vietējos politiķus viņa brīnumainā ietekme neskāra. Atliek vien novērtēt simts Saeimas tautas kalpus, kuru darbība nemaz nav uzlabojusies kopš lielās labējās valdības izveidošanas. Saeimas deputāti aizvien nevar izlemt jautājumu par īres "griestu" atcelšanu vai paturēšanu, lai gan par šo jautājumu diskutēts jau teju visu 2004.gadu. Situācijā, kad vēl nepieciešams pieņemt nākamā gada valsts budžetu, šāda minstināšanās citos jautājumos neko labu neliecina. Varbūt atliek cerēt uz Ziemassvētku brīnumu?
Anesteziologi turpina cīnīties
Pašlaik anesteziologu prasība pēc lielākas algas nav guvusi atsaucību no valdības puses. Lai gan Veselības ministrija un "jaunizceptais" tās ministrs Gundars Bērziņš algu palielinājumu sola līdz ar Veselības reformas īstenošanas procesu, anesteziologi janvārī gatavi atsākt streiku. Ne visās slimnīcās atradīsies nauda, lai kaut daļēji apmierinātu anesteziologu prasības par darba samaksu. Turklāt Latvijas Anesteziologu un reanimatalogu asociācijā (LARA) radies priekšlikums par SIA dibināšanu, proti, anesteziologi grasās apvienoties komercsabiedrībā, kura pati noteiks maksu par saviem pakalpojumiem un par attiecīgu samaksu sniegs savus pakalpojumus Latvijas ārstniecības iestādēm. Atklāts paliek jautājums, vai slimnīcas (ar nepietiekamo finansējumu) spēs pirkt anesteziologu pakalpojumus par tirgus cenām?
Ja nodibināsies SIA, tās pakalpojumus varēs atļauties tikai Latvijas bagātākās veselības aprūpes iestādes. Pārējiem būs jāiztiek ar to, kas ir. Šobrīd ir saprotama arī valdības nostāja. Lai kaut daļēji palielinātu anesteziologu algas, valsts budžetā nauda atrastos, tomēr tas nebūtu godīgi pret citām profesijām medicīnā. Interesanti, ka pagājušajā nedēļā ķirurgi piekāpās prasībā pēc tūlītējas algas palielināšanas, piekrītot valdības solījumiem Veselības reformas programmā. Iespējams, ka valdība veiksmīgi realizē senu teicienu - "Dali un valdi!". Anesteziologi palikuši vientuļi cīņā par savu ekonomisko nākotni. Tādējādi anesteziologu pievilināšana ir atstāta katras slimnīcas ziņā, proti, valdība uzkrauj šo problēmu slimnīcu vadības pleciem.
Vai Ventspilī briest revolūcija?
Pēdējās nedēļas laikā parādījušas izteiktas nesaskaņas starp Ventspils naftas (VNF) "varenajiem". Noteicošā ietekme strīdiem Ventspils miljonāru starpā ir Krievijas naftas biznesa vēlme kontrolēt VNF. Turklāt tuvojas pašvaldību vēlēšanas, kas būtu īstais laiks, lai nomainītu ilggadējo Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu. Domāju, ka Latvijā atrastos ne mazums ietekmīgu cilvēku, kuri vēlas citu cilvēku Ventspils domes priekšgalā. Krievijas naftas smarža pārvilinājusi vairākus A.Lemberga sabiedrotos. Tagad, kad parādījušās iespējas piepildīt dīkstāvē stāvošo naftas tranzīta vadu, "pīrāga" pārdalīšana ir izvirzījusies pirmajā plānā.
Vai ar Krievijas puses spiedienu pietiks, lai pavasarī mainītos bagātākās Latvijas mazpilsētas vadība, vēl pāragri spriest, bet ir skaidrs, ka A.Lembergs pakāpeniski zaudē savas pozīcijas varas Olimpā. Varbūt A.Lembergam būtu vērts apdomāt jau ilgi apsvērto domu par iesaistīšanos lielajā politikā, ja jau lielajā biznesā vairs neveicas. Vai tad A.Lembergs ir sliktāks par citiem Latvijas oligarhiem, kuri nesmādējuši "pavalsēt" valdības varas gaiteņos.
Vai Eiropas Savienība izpletīsies arī Āzijā
Pagājušajā piektdienā ES līderi vienojās par iestāšanās sarunu sākšanu ar Turciju, tādējādi paziņojot, ka ES paplašināšanās neaprobežosies tikai ar Rumānijas un Bulgārijas uzņemšanu savienībā 2007.gadā. Tādējādi Turcija var kļūt par lielāko ES valsti, ar otru lielāko iedzīvotāju skaitu aiz Vācijas. Par Turcijas pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz savienības politiski - ekonomisko stāvokli runā daudzi, arī Latvijā ir gatavi izteikties par šo tēmu, jo arī mūsu sabiedrība ir pilntiesīga lemt ES nākotni. Tās ir arī mūsu kopējās mājas.
Līdz ar Turcijas iestāšanos ES šī valsts varētu kļūt par nozīmīgu darbaspēka eksportētāju uz Rietumeiropu, kur tuvāko desmitgažu laikā darba roku trūkums būs izteikts. Arī Latvija varētu sagaidīt daļu Turcijas strādnieku, tomēr tas nenozīmē, ka mūsu valsti sagaida Vācijas piemērs, kur turku īpatsvars jau tagad pārsniedz desmit procentus. Latvijas sabiedrībā ir izskanējis viedoklis, ka mūsu valstij ir pienākums atbalstīt Turciju ES, jo Turcija atbalstīja Latvijas iestāšanos NATO. Domāju, ka, balstoties uz šādu pieņēmumu, ES jau tagad būtu kļuvusi par ANO dubultnieci. Šobrīd Latvijai ir izdevīgi izrādīt atturīgu attieksmi pret Turcijas iekļaušanos ES, lai vēlāk varētu iegūt lielāku labumu no Eiropas lielvalstīm, kuras centīsies piekukuļot pārējās ES dalībvalstis, lai tās atbalsta Turcijas pievienošanos savienībai.

Citu datumu laikraksti

  • Norvēģu jaunieši atved dāvanas

    Norvēģu un igauņu jauniešu grupa četras dienas - no 11. līdz 16.decembrim - iesaistījās kopējā projekta pasākumos Alūksnē.Norvēģu un igauņu jauniešu...

  • Palīdz viens otram

    Pededzes pagastā ceturto gadu rīko labdarības akciju “Palīdzēsim viens otram!”. Tās laikā pagasta iedzīvotāji ir aicināti ziedot mantas, apģērbus, ko...

  • Aicina uz tikšanos

    Katru gadu īsi pirms Ziemassvētkiem kādā rajona pirmsskolas izglītības iestādē tiekas pensionētie pirmsskolas iestāžu darbinieki.Katru gadu īsi pirms...