Apē godina kritušos varoņus

Kur Vidzemes šoseja, pārbraucot Vaidavu, uzvijas Alūksnes augstienes pakalnos, pa labi uzraksts norāda uz “Rušķiem”.

Kur Vidzemes šoseja, pārbraucot Vaidavu, uzvijas Alūksnes augstienes pakalnos, pa labi uzraksts norāda uz "Rušķiem". Šeit saulainā 7.aprīļa pēcpusdienā notika Brāļu kapu komitejas Alūksnes nodaļas rīkots piemiņas brīdis 1919. gada kauju notikumiem.
"Šeit bija otra lielākā Latvijas atbrīvošanas cīņu kauja toreizējā Alūksnes apriņķī pēc Karvas "Zušu" kaujas," stāsta "Rušķu" māju saimnieks, Apes arodvidusskolas direktors Jānis Pops.
Pie piemiņas akmens stāvēja godasardze - Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona kareivji, vanadzēni no Jaunlaicenes un Veclaicenes pamatskolām. Uz Tēvzemes mīlestības stundu bija atbraukuši arī D.Ozoliņa Apes vidusskolas skolēni un skolotājas, kā arī vairāki apkārtnes iedzīvotāji.
"Atbraucu uz šo piemiņas brīdi, jo arī mans vectēvs ir cīnījies un ticis ievainots atbrīvošanas kaujās," stāsta apeniete Austra Atslēga.
"Diemžēl to zinu tikai pēc mana tēva stāstītā, jo vectēvs nomira 1926. gadā, kad es vēl nebiju dzimusi."
Šeit kaujā krita cīnītāji
Pasākuma organizators, Brāļu kapu komitejas vadītājs Uldis Veldre pastāstīja par tālo dienu notikumiem. Tieši pirms 85 gadiem notikušajā Valmieras kājnieku pulka kaujā ar Krievijas armiju varoņu nāvē šeit krita Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, kapteinis Roberts Ozols, kareivis Andrejs Bogdānovs (novadnieks no bijušā Jaunrozes pagasta), seržants Eduards Miezis, kaprālis Aleksandrs Sarķis.
"Kapteinis Ozols ar nedaudziem kareivjiem ieņēma ienaidnieka pozīcijas, bet noturēt tās viņiem neizdevās," stāstīja U.Veldre, kurš sīki izpētījis kauju norisi mūsu novadā.
Uzzinājām, ka durkļu cīņās Valmieras kājnieku pulka cīnītāji izlauzās no aplenkuma, tomēr doties Silamīšu virzienā, kur bija domāts sagrābt ienaidnieka artilērijas bateriju, viņiem nebija lemts. Pēkšņā sarkano uzbrukumā šeit krita varoņi, kuru vārdi iegravēti piemiņas akmenī.
Atmiņas saista ar šodienu
Šo laukakmeni par mūžīgas piemiņas vietu iesvētīja mācītājs Atis Grīnbergs, aizlūdzot par tiem, kas atdeva dzīvības par Latviju. Viņš atgādināja, ka atmiņas par šiem varoņlaikiem, kuru liecinieki jau viņsaulē, mums ir nozīmīgas un saistītas ar to, kā tagad klājas.
Pieminēja arī tos, kas krita Alūksnes rajona atbrīvošanas cīņās pie Jaunlaicenes skolas, Vuškalnu mājām, Apes, Lūša kroga, Melnupes un Sāru muižas (Igaunijas pierobežā). Starp viņiem arī novadnieki - gaujienietis Aleksandrs Sināts, bejānietis Kārlis Pumpītis. Igaunijas karogs liecināja, ka šeit par Latvijas brīvību cīnījušies arī igauņi.
Sarkanās Armijas pārspēka dēļ šajās kaujās Valmieras pulkam nācās atkāpties. Bet bez cīņas viņi neatdeva nevienu zemes pēdu - par to liecina Alūksnes novada atbrīvošanās cīņās aizstāvju nopelnītie 58 Lāčplēša Kara ordeņi.
Skanēja Apes meiteņu dziedātās dziesmas skolotājas Sandras Oto vadībā. Pie akmens klājās piemiņas brīža dalībnieku nestie ziedi un pūpolzari.
Nesavtīgs darbs nākamībai
Par lielo ieguldījumu piemiņas vietas izveidē U.Veldre pasniedza dāvanu Jānim Popam - grāmatu "Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri". Viņš ir piecdesmit septītais, kurš saņem šo grāmatu no Brāļu kapu komitejas, jo paveikts ir daudz. Nežēlojot spēkus, darbu un personiskos līdzekļus, ir izrakts apmēram divus metrus dziļš dīķis, arodskolnieki sakopuši tā krastus, novākuši krūmus, iestādījuši ozoliņus, lai šodien piemiņas brīža dalībnieki varētu stāvēt skaistā, saules pielietā pakalnē, godinot varoņus. Jāatceras arī citi, kas štrādājuši šīs vietas sakopšanā: Normunds Kalniņš, Ainārs Plāns, Tija Uzkliņģe. Bet Austrālijas Latviešu biedrības pārstāvis, apmeklējot šo vietu, uzņēma videofilmu par "Rušķu" kaujas vietu . To rādīja Austrālijas televīzijā.
Pasākuma organizators pateicās Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljonam un savam skolniekam, tagad MSB štāba priekšniekam, majoram Aivaram Ratmanim par palīdzību gan sakopšanas darbos, gan meža ugunsgrēku dzēšanā. Par godu brīvības cīnītājiem zilajās debesīs atskanēja salūta šāvieni.
Kauju aprakstus varam lasīt 1961.gadā Linkolnā izdotajā grāmatā "Latvijas atbrīvošanas kara vēsture", kuras virsredaktors bijis ģenerālis M.Peniķis. Tur sīki aprakstītas cīņas pie "Zušiem", Apes, Lūša kroga, "Miķeļiem", "Rušķiem", bruņuvilciena sašaušana. Kartē attēlots karaspēka daļu izvietojums. Tās ir Latvijas vēstures lappuses.

Citu datumu laikraksti

  • Sāpes nespēj izdzēst sievietes dzīvotspēju

    Zeltiņu pagastā ne katrs zina stāstīt, kur sastapt Noru Arāju. Toties Ombas dzīvesvietu parādīs pat bērni.Zeltiņu pagastā ne katrs zina stāstīt, kur...

  • Deputāti paziņo par ienākumiem

    Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Grūbe ienākumu deklarācijā Valsts ieņēmumam dienestam norādījis, ka pērn domē nopelnījis algu...

  • Veic darījumus ar nekustamiem īpašumiem

    Alūksnē nesen sācis darbu SIA “Vidzemes īpašumi” birojs, kas veiks darījumus ar nekustamiem īpašumiem, sniegs juridiskus pakalpojumus un finanšu...

  • Pagasta tautas namam ir jauna vadītāja

    No aprīļa Ilzenes tautas namam ir jauna vadītāja - ilzeniete Linda Vērse. Viņa ir arī līnijdeju pasniedzēja.No aprīļa Ilzenes tautas namam ir jauna...

  • Apzinās piesārņotas vietas mežos

    Tradicionālajās Meža dienās šogad īpaša uzmanība veltīta mežu atjaunošanai un jaunaudžu kopšanai.Tradicionālajās Meža dienās šogad īpaša uzmanība...

  • Organizē profilaktisko reidu

    Alūksnes policija 7.aprīlī profilaktiskajā reidā pārbaudīja 30 automašīnas, informē Alūksnes kārtības policijas priekšnieks Zigurds...