Apē savs zobārsts

Zobārstniecības pakalpojumi ir nepieciešami ne tikai pilsētās dzīvojošajiem, bet arī reģionu cilvēkiem, tā uz jautājumu - kādēļ izvēlējies atvērt praksi mazajā Apes novadā un Apes pilsētā, atbild zobārsts, zobu ķirurgs un protēzists Igors Isankovs. Otrs viņa arguments - reģionu cilvēki par sniegtajiem pakalpojumiem izjūt pateicību, tādēļ strādāt reģionos esot prieks.

Rīgā konkurence sīva
I.Isankovs praksi Apē, D.Ozoliņa Apes vidusskolas telpās, atvēra nesen - pirms nepilna gada. Tomēr apeniešiem viņš nav svešs. Jau vairākus gadus viņš pacientus pieņēma kolēģa zobārstniecības praksē Gaujienā, kur pacienti braukuši arī no Apes. “Apē praksi gribēju atvērt jau sen, taču apstākļi izveidojās tā, ka sāku strādāt Gaujienā un tā vietā atvēru praksi Aknīstē. Līdz ar prakses atvēršanu Apē pacientus Gaujienā vairs nepieņemu,” saka jaunais zobārsts. I.Isankovs ir rīdzinieks, dzimis, audzis un studējis Rīgā, un arī studiju gados strādājis Rīgā. Tomēr, saprotot, ka zobārstu konkurence Rīgā ir pārāk sīva, lūkojies reģionu virzienā. “Rīgā jauniem zobārstiem sevi pierādīt ir ļoti grūti, tādēļ tikko studijas beigušiem zobārstiem iespēja sevi pierādīt un iegūt klientus ir, atverot prakses vietas lauku reģionos,” stāsta viņš.

Dodas strādāt uz Norvēģiju
Viņš priecājas, ka darbs ar reģionu cilvēkiem esot patīkams, jo cilvēki viņa ierašanos gaida un novērtē. “Lauku reģionos ir zobārstu trūkums, tādēļ cilvēki ir priecīgi par katru jaunu speciālistu. Rīgā tā nav. Tur konkurence ir liela. Man ir iespēja strādāt, palīdzēt cilvēkiem, un viņi ir priecīgi, ka var saņemt pakalpojumu tepat savā pagastā vai pilsētā. Nevar noliegt - jauniem speciālistiem tā ir iespēja gūt pieredzi, jo, tikai strādājot, tā uzkrājas. Rīgā šo iespēju ir mazāk. Cilvēki ir atsaucīgi un saprot, ka zobārsts grib palīdzēt, tādēļ reizēm nebaidās arī ļauties eksperimentiem, izmēģinājumiem, kas dod iespēju glābt zobu nevis izraut,” stāsta I.Isankovs. Šobrīd I.Isankovs sniedz zobārstniecības pakalpojumus Apē, Zasā, Aknīstē, Bauskā un Rīgā, kā arī Norvēģijā, kur izveidojis un iekārtojis prakses vietas. Zobārsts neslēpj, ka ir grūti apvienot darbu tik dažādās vietās, bet pagaidām tas izdodas veiksmīgi. Dienās, kad viņš nav savās izveidotajās prakses vietās, tur strādā citi speciālisti. Tā Apē trīs dienas mēnesī pacientus pieņem arī zobārsts - ortodonts Lolita Pontaga.

Arī laukos modernas prakses
Katru mēnesi četras dienas mēnesī viņš strādā Apē, bet divas nedēļas I.Isankovs strādā Norvēģijā. “Kādēļ Norvēģija? Jo tur viss ir stabili. Diemžēl tā ir - situācija valstī liek braukt prom. Daļēji vēl esmu te, Latvijā, jo man patīk cilvēki reģionos. Viņi ciena to, ko dara zobārsts. Nedaru to tikai tādēļ, lai nopelnītu lielu naudu. Latvijā man patīk, bet nespēju nopelnīt tik, lai varētu attīstīties. Zobārstu kursi maksā ļoti lielu naudu, bet es gribu turpināt mācīties, kļūt par vēl labāku speciālistu,” stāsta viņš. Arī kabinetu aprīkošana ar mūsdienu tehnoloģijām prasot savus ieguldījumus. Kabinets Apē ir mūsdienīgi iekārtots, uz vietas ir rentgens. “Tas ir stereotips, ka laukos ārstu kabineti ir nemoderni. Arī Apē man kabinetā ir rentgena aparāts, lai operatīvāk varētu sniegt cilvēkam palīdzību,” skaidro zobārsts.

Bērniem bojāti zobi
Zobārsta pakalpojumi Apē ir pieprasīti, reizēm esot jāgaida rindā pat divi mēneši. “Daudz ir bērnu, un diemžēl bērniem ir slikti zobi. Ir bērni, kuriem no 20 piena zobiem ar caurumiem ir 15 zobi! Diemžēl dziļi bojāti ir arī pastāvīgie zobi. Reti kuram bērnam nav neviena cauruma zobos. Kaut ko ietekmē ģenētika, bet kaut kur grēko arī vecāki, dodot bērnam daudz saldumu un nepārbaudot, cik tīri bērns iztīra zobus. Vecākiem ar bērniem vairāk jāsadarbojas. Turklāt vecākiem nevajadzētu biedēt bērnus ar savu slikto pieredzi - nevajag teikt, ka zobārsts ir slikts un tev sāpēs. Tā vietā vajadzētu apmeklēt zobārstu divas reizes gadā arī tad, ja nav sūdzību. Tad arī pie zobārsta nesāpēs, un bērns pieradīs. Tehnoloģijas ir attīrījušās, un zobārsta apmeklējums var būt patīkams,” stāsta zobārsts.
Jāuzsver - šis ir pirmais gads, kad zobus bērni Apē var labot par valsts kvotām, iepriekš novadam kvotas nebija. “Vecāki paši nevar novērtēt, cik veseli ir bērna zobi. Ja no skata zobs izskatās smuks un balts, tikai ārsts pamanīs, ka sānos vai starp zobiem sāk veidoties caurums. Tādēļ pie zobārsta jānāk regulāri, turklāt tas ir bezmaksas pakalpojums,” skaidro zobārsts.

Vai tikai tad, kad sāp?
Nepareizi esot domāt, ka pie zobārsta jānāk tikai tad, kad sāp. “Ja sāp zobs, tad diemžēl arī labošana sāpēs. Tā rodas trauma jeb negatīva attieksme pret zobārstu. Sāpju gadījumā neviens zobārsts nevarēs izdarīt tā, lai nesāp. Ja ir akūti iekaisis zobs, tas jebkurā gadījumā sāpēs. Neslēpšu, ka arī man pašam ir negatīva pieredze ar zobārsta apmeklējumu bērnībā un tieši tādēļ izlēmu mācīties par zobārstu - lai citiem bērniem pirmā pieredze būtu labāka, nekā bija man. Es būšu tas, kurš traumas neradīs. Pret bērniem izturos saprotoši un draudzīgi. Lai arī tas bija pirms 24 gadiem, ļoti spilgti atceros, kā caur sāpēm man rāva zobu. Es tā nedaru. Būt zobārstam - tam ir jābūt aicinājumam. Gluži kā māksliniekam - ja ir iedvesma, tad sanāks. Ārsts nevar būt tendēts tikai uz naudas pelnīšanu, ir jābūt aicinājumam palīdzēt. Jā, zobārstniecība ir naudīga profesija, bet nauda nevar būt galvenais,” saka viņš.

Katram sava pieeja
Atbildot uz jautājumu, kādēļ prakses izvēlas atvērt skolās, I.Isankovs stāsta, ka zobārstu praksēm ir jāatbilst standartiem - jāparedz iespēja praksē nokļūt cilvēkiem ratiņkrēslā, jābūt pielāgotām tualetēm. Un skolās lielākoties tas viss jau ir. Otrs labums - bērni pierod pie zobārsta esamības turpat skolas telpās, un ārsts vairs neliekas kā kaut kas biedējošs. “Cilvēku attieksme pret zobārstu mainās. Ne tikai bērni lielākoties ir atsaucīgi un nāk ar prieku, bet mainās arī pieaugušo attieksme. Ir ļoti grūti pieaugušajiem “iestāstīt”, ka jāapmeklē arī higiēnists. Pamazām tas izdodas, bet joprojām ir cilvēki, kam liekas, ka zobakmens ir norma. Tādēļ katram klienta jārod sava pieeja. Stāstam un mudinām mainīt paradumus. Piespiest nevaram. Atnāks, kad sāpēs,” saka I.Isankovs.
— Agita Bērziņa

Citu datumu laikraksti

  • Ģimnāzisti konkursā  “Enkurs 2018” izcīna 2.vietu 2

    Ģimnāzisti konkursā “Enkurs 2018” izcīna 2.vietu

    Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēnu komanda parādījusi atzīstamu sniegumu jūrniecības konkursā vidusskolēniem “Enkurs 2018”, iegūstot...

  • Mātes diena – ģimenes svētki 2

    Mātes diena – ģimenes svētki

    Turpinās no 1.lappusesMātes diena alūksnietei Tatjanai Krutinai (30) ir ģimenes svētki, tādēļ šo dienu viņa pavadīs, darot ko interesantu kopā ar...

  • Iestāda simtgades ozolu 4

    Iestāda simtgades ozolu

    Jaunannas pagastā 4.maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā, parkā pie tautas nama pulcējās dažādu paaudžu jaunannieši, lai...

  • Latvijas simtgadi atzīmēs ar īpašu vides objektu

    Latvijas simtgadi atzīmēs ar īpašu vides objektu

    Alūksne ir visaugstākā pilsēta Latvijā - 217 metrus virs jūras līmeņa. Par godu Latvijas simtgadei mūsu pilsētā taps jauns vides objekts “Alūksne -...

  • Saņem goda nomināciju

    Četri Alūksnes novada mazpulcēni saņēmuši Latvijas mazpulku goda nomināciju “Augsim Latvijai!”. Nominācijai izvirza tikai tos mazpulcēnus, kuri ir...

  • Ar sportu sirdī 4

    Ar sportu sirdī

    Futbola treneris Mārtiņš Meisters ir cilvēks, no kura var mācīties entuziasmu un neatlaidību. Viņš ir cilvēks, kurš nekad neapstājas, vienmēr...

  • Atjaunos muižas parku

    Biedrība “Alsviķu pagasta attīstībai un labklājībai” ir uzsākusi projekta “Alsviķu muižas parka atdzimšana” īstenošanu, ko finansiāli atbalsta...

  • Lauksaimniecība kā dzīvesveids 4

    Lauksaimniecība kā dzīvesveids

    (Turpinās no 1.lappuses)Drosme, uzņēmība un strādīgums - šie trīs vārdi visspilgtāk raksturo divus lauksaimniekus no Alūksnes novada piemājas...

  • Miniatūrām  iedvesmu rod mūzikā

    Miniatūrām iedvesmu rod mūzikā

    Jaunā rakstniece Elīna Gabrāne (26 gadi), kuras dzimtā vieta ir Gaujiena, izdevusi savu otro grāmatu – dzejprozas krājumu “Mūzikas lādīte”, veltot...