Apgūst ne tikai džudo “knifus”, bet arī dzīves skolu

Otro nedēļu Gaujienā turpinās tradicionālā džudo nometne “Kurbads 3”, kurā piedalās jaunie cīkstoņi no Alūksnes, Igaunijas un šogad arī no Rīgas rajona Ādažiem.

Otro nedēļu Gaujienā turpinās tradicionālā džudo nometne "Kurbads 3", kurā piedalās jaunie cīkstoņi no Alūksnes, Igaunijas un šogad arī no Rīgas rajona Ādažiem. Vairāku nedēļu laikā nometnē būs pulcējušies vairāk nekā 80 alūksniešu, bet kopumā apmēram 200 džudistu trijās vecuma grupās.
"Mans sapnis ir kādreiz Alūksnē noorganizēt starptautisku džudo nometni, kurā piedalītos arī baltkrievu un poļu sportisti, lai vienā maiņā nometnē būtu apmēram 300 dalībnieku, aizvest savus audzēkņus uz džudo dzimteni Japānu," laikrakstam stāsta nometnes organizators, džudo treneris Aivars Mālnieks.
Treneris atklāj, ka priekšrocība piedalīties nometnē ir labākajiem audzēkņiem, kas piedalās sacensībās. "Sliktākie cīkstoņi ir tie, kas neapmeklē treniņus, par kuru sportiskajām gaitām īpaši neinteresējas arī vecāki. Diemžēl, ja vecākiem ir šāda nostāja, tad arī bērni negūst labus rezultātus," bilst A.Mālnieks.
Nometnē strādā pieredzējušu treneru komanda, daži tajā piedalās jau otro gadu. Viņi ir: kādreizējais Latvijas čempions maratonā Zintis Vīgulis no Liepājas rajona, Riho Lehiste no Igaunijas, Leonīds Kuzņecovs un Izolde Eņģele, kura strādā ar jaunākajiem nometnes dalībniekiem, no Rīgas rajona un Mareks Marcinkevičs no Alūksnes. Mediķa pienākumus nometnē veic medmāsa Līga Grīnberga.
Mācās japāniski
Katram trenerim ir sava darba specifika, kas arī ir nometnes dalībnieku ieguvums. Nometnē viņu uzdevums ir parādīt audzēkņiem "knifus", kam ikdienā trūkst laika. Tie sacensībās palīdz uzvarēt. Tas nav mazsvarīgi arī tādēļ, ka parasti sacensībās valda arī satraukums un traucē neierastā atmosfēra.
Interesanti, ka džudo apmācībā galvenokārt izmanto terminus japāņu valodā, lai izrādītu cieņu pret valsti, kurā meklējami džudo aizsākumi. Kļūda nebūs, ja jaunais cīkstonis tos nezinās latviešu valodā. Kārtojot eksāmenu, pirms paņēmiena demonstrēšanas viņš to nosauc japāniski.
A.Mālnieks vērtē, ka nometne ir laba skola arī tādēļ, ka tajā satiekas dažādu klubu audzēkņi. Tā ir gluži kā labs treniņš, kas nedaudz līdzinās sacensībām. Nometnes darbība norit pēc grafika - katru dienu ir divi pusotru stundu ilgi treniņi, kuru starplaikā paredzēta atpūta un dažādi pasākumi.
Nometnē izveidojusies tradīcija - noslēgumā katra grupa kārto ieskaiti, lai izvērtētu cīkstoņu fizisko sagatavotību pēc svara kategorijām un vecuma grupām. "Pēc tam, aizbraucot mājās, var analizēt savu darbu un izdarīt secinājumus," uzsver L.Kuzņecovs.
Lai nodarbotos ar džudo, svarīga ir cīkstoņu vispusīgā attīstība - būt spēcīgam, lokanam, izturīgam, ātram. "Ja tas viss ir, tad var parādīt džudo tehniku. Bērniem ir vajadzīgas visas šīs īpašības. Džudo ir labs sporta veids, lai iegūtu vispusīgu fizisko attīstību. Ne jau visiem ir jākļūst par sportistiem, taču pieredze liecina, ka tie, kas nodarbojas ar šo sporta veidu, ir labi dejotāji," skaidro A.Mālnieks.
Pratīs sevi aizstāvēt
Par džudo interesi izrāda arī meitenes, kas ir nometnes dalībnieces. Alūksnietēm Montai Sondorei, Sigitai Žīgurei un Laurai Dambei šī nav pirmā nometne. Viņas atzīst, ka ieinteresējis šis sporta veids, jo vēlējušās aizrauties ar fiziskām aktivitātēm un iemācīties sevi aizstāvēt ikdienā. A.Mālnieks slavē, ka meitenes ir attīstītākas nekā puiši, ar nopietnu attieksmi pret darbu, tāpēc gūst labus rezultātus. Tomēr galvenais ieguvums jebkuram, kas nodarbojas ar džudo, - spēja pašam sevi aizstāvēt.
"Mēs nemācam to, ka uzreiz jāpielieto spēka paņēmieni. Vispirms jāprot novērtēt, kā var izkļūt no situācijas bez kaušanās," apgalvo A.Mālnieks.
Vecāki arī atbrauc
Treneri ir vienisprātis, ka nometne daudz ko iemāca ne tikai džudo, bet dod arī pieredzi, kas būs noderīga dzīvē. Svarīgi, ka bērni nometnē kļūst patstāvīgi - iemācās plānot savu laiku, saklāt gultu, sakārtot drēbes un tamlīdzīgi. L.Kuzņecovs spriež, ka nometnē dalībnieki mācās tērēt kabatas naudu, ko sarūpējuši vecāki. Taču gadoties, ka dažam tās nav jau otrajā dienā.
Treneriem nav saprotams, kāpēc daļa vecāku izlemj, ka, mājās dzīvojot, būs lētāk nekā tad, ja bērns dažas dienas pavadīs nometnē, lai gan maksa par nometni ir simboliska - 3,50 lati.
"Esam paredzējuši, ka vecāki var atbraukt uz nometni un iepazīties ar tās darbību. Tālākiem klubiem tas ir sarežģītāk, taču, piemēram, pat no Ādažiem pie mums jau bija viesos. Protams, ciemojās arī alūksnieši. Nākamajā mācību gadā vēlos vēl ciešāk sadarboties ar audzēkņu vecākiem," apgalvo A.Mālnieks. Nometnes vadība ir apmierināta ar tās norises vietu Gaujienas speciālajā internātskolā, ar ēdināšanu. "Labi, ka šogad ar Alūksnes pilsētas domes atbalstu varējām uzņemt lielāku dalībnieku skaitu. Ar transportu palīdzēja Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljons. Droši vien arī turpmāk šeit bāzēsimies," atklāj A.Mālnieks.

Citu datumu laikraksti

  • Svētdienas skolas skolotāji mācās

    Svētdienas skolas skolotāji no 19. līdz 23.jūlijam Valmierā kursos apguva Veco un Jauno Derību un psiholoģiju.Svētdienas skolas skolotāji no 19. līdz...

  • Dvīņus aicina tikties salidojumā

    Jelgavas rajona Ozolnieku pagastā 7.augustā notiks Vislatvijas dvīņu, trīņu, četrīšu un piecīšu salidojums. Pasākuma dalībnieki pulcēsies pulksten...

  • Rīko otro iedzīvotāju forumu

    Virešu pagastā piektdien, 30.jūlijā, rīko forumu, uz kuru aicināti visi pagasta iedzīvotāji. Forums pulksten 14.00 sāksies Vidagas klubā.Virešu...

  • Šogad Annas dienu svin īpaši

    Jaunannas pagastā pagājušajā nedēļā tika realizēts Alūksnes rajona padomes atbalstītais projekts “Annas dienas ierašu, dziesmu, deju uzveduma un...

  • Kā Brigaderes Sprīdītis spītīgi iekaro pasauli

    Alūksniete Anna Celmiņa šoruden svinēs astoņdesmit gadu jubileju. Viņa pārliecinoši saka, ka to nejūt.Alūksniete Anna Celmiņa šoruden svinēs...

  • Nodotie ideāli un tukši paziņojumi

    Latvijas politikā iezīmējas divas negatīvas tendences. Pirmkārt, politiķi vispirms runā un tikai pēc tam domā, tas šajās aprindās kļuvis par dabisku...