Apkures sezonu gaida ar cerībām un bažām

Alūksnē turpinās divi vērienīgi projekti siltumenerģijas pakalpojumu uzlabošanai pilsētā. Gan daļēju siltumtrašu rekonstrukciju un jaunu izbūvi, gan katlumājas Parka ielā 2c rekonstrukciju bija paredzēts beigt jūnijā, bet tagad ir jau augusta otra puse. Saskaņā ar panākto vienošanos vēl atlicis gandrīz mēnesis, lai siltumapgādes sistēma būtu sakārtota apkures sezonai.

Apšauba iespējas sākt apkuri laikā
Alūksnietis Valdis Zvejnieks, kurš vadījis siltumapgādes rekonstrukcijas darbus Kuldīgā un citviet, uzskata, ka līdz septembra vidum, kā paredz vienošanās, visus darbus nevarēs pabeigt. „Labi, ja oktobra beigās varēs sākt apkuri. Ir jārēķinās ar rudenīgiem laika apstākļiem. Vēl nav gatavs pats trases sākums no Parka ielas katlumājas, tāpēc ir pamats satraukumam, ka visa pilsēta var palikt bez apkures,” uzskata V.Zvejnieks. Merķeļa un Apes ielas, arī Torņa ielas mikrorajonam vecās katlumājas tiek atstātas kā rezerves variants. V.Zvejnieks atzīst, ka tā jau varēja domāt, jo, izbūvējot tik garu siltumtrasi, nekas labs nevar iznākt. Ja ziemā sals nepārsniegtu mīnus 5 līdz 10 grādus, tad būtu iespējams piegādāt pietiekamu siltumu visiem iedzīvotājiem no vienas katlumājas. Taču tādos apstākļos kā pagājušajā ziemā, kad divas nedēļas sals pārsniedza mīnus 20 grādus, iedzīvotāji sals, ja siltumu saņems tikai no Parka ielas katlumājas. „Ar tādu katlu jaudu man tas šķiet neiespējami. Tiesa, tad ir jārēķina. Tomēr mana pieredze liecina – tas neizskatās nopietni,” saka V.Zvejnieks.  Daudz būs atkarīgs no laika apstākļiem, taču vajadzētu būt gataviem sliktākajam scenārijam. Laika vērotāji jau brīdina, ka rudens būs agrs un ziema – auksta. „Ja man jautātu, es noteikti atstātu vecās katlumājas vēl vismaz vienu ziemu, lai redzētu, kas īsti notiek ar apkuri pilsētā,” atzīst V.Zvejnieks.

Katlumājā un trasēs vēl daudz darba
Katlumājas rekonstrukcijas projekts paredz tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanu, šķeldas laukuma un nojumes paplašināšanu, jaunas kurināmā novietnes izveidi un piebraucamā ceļa pie laukuma rekonstrukciju Parka ielas katlumājai. Šobrīd katls ar jaudu 4,2 MW ir uzstādīts, bet tam vēl nav apsaistes ar pievadiem trasei. Tātad šis katls ir mazākas jaudas nekā jau esošais zviedru katls, kam ir 5 MW jauda. Taču nepareizas ekspluatācijas rezultātā tā resursi ir izsmelti. „Šis katls bija jākurina tikai ziemas periodā, taču tika ekspluatēts arī vasarā karstā ūdens nodrošināšanai. Tam paredzēto katlu neuzstādīja, tāpēc vairāk nekā 15 gadu laikā zviedru katls, kam tika dota 25 gadu garantija, ir savu laiku nokalpojis. Ja rēķina, ka tas tika kurināts cauru gadu, tad ir nokalpojis jau 30 gadus,” skaidro V.Zvejnieks.  Būvbedre ir sagatavota skurstenim, bet tajā nav vēl armatūras. Lai betons sacietētu, ir vajadzīgas 26 diennaktis. Tāpēc ir pamatotas bažas, ka līdz pirmajam salam katlumāja nebūs gatava. Turklāt vismaz otrdien tur neviens nestrādāja. „Tiesa, ir vēl vecais skurstenis, bet pa to sevišķi aukstākā laikā visas dūmgāzes nevarēs novadīt. Tad paši kurinātāji smaks dūmos, var izveidoties avārijas situācija,” secina V.Zvejnieks.
Liela diametra siltumtrases caurules, kas šobrīd ir pie Parka ielas katlumājas, grib iegremdēt zemē. „Tas būs sarežģīti, jo tuvu ir ezers, tāpēc novadgrāvji ir pilni ar ūdeni. To vajadzēs atsūknēt, lai ieguldītu caurules tranšejās. Būvuzraugam jāuzņemas liela atbildība sekot šim procesam. Turklāt no krustojuma ar Pils ielu līdz Helēnas ielai ir vismaz 500 metri, tātad garā posmā ir jāiegulda visresnākā diametra caurules. Ja tagad sāksies lietavas, grūti iedomāties, kā to varēs,” spriež V.Zvejnieks.

Sola, bet paredz divus
variantus
Kāpēc ir tāda kavēšanās? SIA „Siltums jums” projektu vadītājs Modris Ozoliņš skaidro, ka darbu izpildi sarežģīja un kavēja projektu pārklāšanās. „Līdzko sākām strādāt, jutām, ka darbi ielas rekonstrukcijā, kas saistīti arī ar ūdensvada un kanalizācijas, kā arī apgaismojuma sakārtošanu, bremzē. Cits citam traucējām, tāpēc kopā domājām, kā iziet no situācijas. Turklāt mēs nevaram tā, kā ar ūdensvada un kanalizācijas caurulēm – ieliek un tajā pašā dienā aizber tranšeju. Siltumtīklu caurulēm tranšejā ir jāstāv trīs četras dienas. Ja uzlīst lietus, tās ir jāvelk laukā, un viss process jāveic no jauna. Tāpēc domē tika saskaņots darbu pagarinājums,” skaidro M.Ozoliņš. Tas nozīmē, ka uzņēmums centīsies iekļauties pagarinātajā termiņā, turklāt vēlas iespējami ātrāk nodrošināt silto ūdeni skolām un iedzīvotājiem. Tiesa, tas būs iespējams, kad strādās Parka ielas katlumāja. „Ja sāksies lietavas, tās atkal darbus var nobremzēt, jo dubļos nevar guldīt siltumtrasi. Laika apstākļus neviens nevar paredzēt, bet darīsim visu, lai darbus pabeigtu līdz septembra vidum,” atzīst projektu vadītājs. Vai virs siltumtrasēm vairs nekusīs sniegs un neaugs zaļa zālīte?  „Jebkurai siltumizolācijai ir savs koeficients. Siltuma atdeve varētu klibot lielā salā, kad ir mīnus 35 grādi. Bet tādas Latvijā ir tikai dažas dienas,” norāda M.Ozoliņš.
Akciju sabiedrības “Simone” valdes loceklis Jānis Bukāns uzsver, ka vecās katlumājas tiks likvidētas tikai pēc jauno projektu pilnīgas īstenošanas. Ja vecās katlumājas paliek rezervē, tad tām ir jāsagatavo arī kurināmā krājumi. Katliem ir jābūt kārtībā, kā arī jābūt kurinātājiem, kuri ir gatavi strādāt, ja kaut kas salūst Parka ielas lielajā katlumājā vai arī tās darbība kavējas. Rezerves katli varētu strādāt Torņa, Merķeļa un Apes ielas mikrorajonā, bet pārējo daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji sals, ja ierindā nebūs vismaz viens no abiem katliem Parka ielas katlumājā.
Tāpēc satraukumu rada finansējuma kavēšanās katlumājas rekonstrukcijas darbiem. Tiesa, pēc Alūksnes novada domes priekšsēdētāja Artura Dukuļa pūliņiem, tiekoties pat ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, ir cerība, ka nākamajā nedēļā to varētu saņemt. “Šie jautājumi valdībā, ministrijās un Latvijas investīciju attīstības aģentūrā tiek risināti gausi. Pašvaldība visu dokumentāciju, kāda ir nepieciešama, jau sen ir iesniegusi. Tāpēc tā nav vainojama, ka darbi kavējas,” informē A.Dukulis. Viņš norāda, ka līdz apkures sezonas sākumam siltumtrašu un katlumājas rekonstrukcija tiks pabeigta. Tiesa, siltā ūdens nebūs tik ātri, kā bija domāts. Tāpēc iedzīvotājiem ir izsūtīta “Simones” informācija, kas skaidro situāciju.

Vērtē koģenerācijas
piedāvājumu
Domes opozīcijas deputāts Ainars Melders gatavojas prasīt rakstisku atbildi no domes priekšsēdētāja. Viņš norāda, ka pozīcijas deputātu rīcība, uzklausot piedāvājumu nodrošināt lētāku siltumu nekā “Simone”, rada daudz jautājumu. „Es saprastu, ja domē būtu vērsies uzņēmuma pārstāvis. Taču iesniegums ir no AS „Simone” . Pusgadu iepriekš tika runāts, ka nav pareizi domei ieguldīt naudu šajā uzņēmumā. Tam pašam vajadzēja bankā ņemt kredītu projektu īstenošanai, tad tā attieksme būtu pavisam citāda,” uzskata A.Melders. Viņš piebilst, ka tas varētu būt klasisks veids „Simones” privatizācijai par pašvaldības naudu, jo koģenerācijas elektrostacija nevar nodrošināt iedzīvotājiem siltumu, ja nav jaunas siltumtrases un siltummezgli. “Kāpēc Merķeļa ielā trases tiek dubultotas? Jautājumu un neskaidrību ir daudz. Domāju, ka jaunais domes priekšsēdētājs nepieļaus pārsteidzīgus lēmumus,” saka A.Melders.
Ekonomikas ministrijas atļaujās jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai komersantiem, kuri plāno būvēt koģenerācijas stacijas Alūksnē, ir niecīgas jaudas - 2,5 MW un 0,99 MW. Turklāt ir skaidrs, ka pilsētai apkuri tās nevar nodrošināt. Varbūt vienam mikrorajonam pietiek ar 2,5 MW jaudu, bet ar 0,99 MW pietiktu tikai siltā ūdens nodrošināšanai. “Adrese Pils ielā 19 liek apšaubīt tādas koģenerācijas stacijas lietderību pašā pilsētas centrā. Tās darbība ir saistīta ar šķeldas un skaidu izmantošanu apkurei, tāpēc īsti prātīgi noteikti nebūtu,” secina V.Zvejnieks. Nesaprotami ir tas, ka visu 3 komersantu līdzšinējā darbība nav saistīta ne ar elektroenerģijas, ne arī ar siltuma ražošanu. Turklāt Pils ielā tādu būvi neparedz teritoriālais plānojums.

Pašvaldība iegulda naudu uzņēmumā
A.Dukulis skaidro, ka maijā AS “Simone” veica aptauju par iespējamu pieslēgšanos koģenerācijas stacijai. Tai atsaucās uzņēmēji. J.Bukāns skaidro, ka “Simonē” ik palaikam vēršas kāds uzņēmums, kas vēlas piedāvāt savus pakalpojumus siltuma ražošanā pilsētā. “Aptauja tika veikta, lai apzinātu iespējamos siltuma ražotājus un veidotu tiem tiešos kontaktus ar novada pašvaldību, kas ir simtprocentīga “Simones” akciju turētāja,” skaidro J.Bukāns.  Pēc novada domes tautsaimniecības komitejas sēdes, kurā izskanēja informācija – Alūksnes novadā ir izsniegtas 3 licences koģenerācijas staciju darbībai, deputāti tika aicināti iepazīties ar SIA “Eiro – Āzijas” investīciju aģentūra” piedāvājumu. “Ja mums tas būs izdevīgi, varam apsvērt šo iespēju,” komitejas sēdē teica tās vadītājs Dzintars Adlers. Arī J.Bukāns uzskata, ka piedāvājumu var skatīt, ja uzņēmuma piedāvājums ir izdevīgs pilsētas iedzīvotājiem. “Šāda veida pārrunas nevienai no pusēm neuzleik nekādas pienākumus,” saka J.Bukāns. Deputāts Laimonis Sīpols jautāja, kā pašvaldība atgūs “Simones” pamatkapitālā ieguldītos līdzekļus, ja samazināsies iedzīvotāju skaits, kuri saņems siltumu no uzņēmuma. Tas būtu jāzina, velkot jaunas siltumtrases uz daudzdzīvokļu mājām. Turklāt ienākumi samazināsies arī uz māju siltināšanas rēķina. “Jebkurā gadījumā pakalpojumu saņēmējiem ir tiesības izvēlēties pakalpojumu sniedzēju,” atzina Dz.Adlers. A.Dukulis uzskata, ka ir jāizvērtē piedāvājumi, lai atrastu labāko risinājumu. Nākamajā nedēļā domes deputāti iepazīsies ar igauņu pieredzi Veru, kur apkure ir nodota privātuzņēmējam. Tiesa, domes priekšsēdētājs arī uzsver, ka ir jāņem vērā, īstenojot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētus projektus, “Simone” ir uzņēmusies saistības 5 gadiem. Ja netiek sasniegti projektu mērķi un rezultāti vai vērojams interešu konflikts to īstenošanā, var pieprasīt atmaksāt piešķirto finansējumu.
Pirms gada Alūksnes novada domes deputāti diskutēja, kam būtu jāmaksā par siltumapgādes rekonstrukciju – pašvaldībai vai “Simonei”, ņemot kredītu un to atmaksājot. Pirmās kārtas darbiem dome savu līdzfinansējumu, kas pārsniedz miljons latu, garantēja, ieguldot šo summu akciju sabiedrības pamatkapitālā, turklāt kredītu uzņemoties atmaksāt no domes budžeta. Tas nozīmē, ka ar saviem nodokļiem par to maksā visi iedzīvotāji. Otrās kārtas darbiem vajadzēja 600 000 latu līdzfinansējumu, un arī par to tika pieņemts šāds lēmums. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Gūt pozitīvas emocijas Zemgalē

    (Turpinās no 9.augusta)Turpinot braucienu pa Zemgales līdzenumiem, dodamies uz Rundāles pils muzeju. Tā apmeklējums nav lēts, taču stāvlaukumi pie...

  • Senā svētvietā veidos veselības apļus

    Tehnisko zinātņu doktors Andris Ansis Špats, apciemojot sava vectēva dzimto pusi – Alsviķus - un brālēna Kārļa Rutka ģimeni “Cīrulīšos”, netālu...

  • Pilsētas jubileju svin ziedu ceļā

    Nākamā nedēļa Apē tiks aizvadīta Pilsētas svētku pasākumos, kas veltīti 85 gadu jubilejai. Tāpēc jau šajā nedēļā to poš un tērpj ziedu...

  • Virtuālā pasaule

    Pēdējā laikā esmu sapratusi, ka lielāko daļu savas vasaras esmu pavadījusi ne šajā pasaulē, bet gan virtuālajā, tātad - lielākoties pie datora....

  • Kaisot ielas, mazina putekļus

    Apē notiek Dzirnavu tranzīt­ielas rekonstrukcija, tāpēc apvedceļu un blakus esošās ielas, pa kurām brauc smagās automašīnas un tehnika, ir kaisītas...

  • Vai akcīzes nodoklis glābs veselību?

    Maruta Kauliņa, Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Burkāns jauir tikai burkānsAkcīzes nodokļa uzlikšana neveselīgai pārtikai ir tikai...

  • Māci mani dzīvot!

    «Tu man nemāci, kā dzīvot!» bieži dzirdam un nereti sakām arī paši, gluži kā personīgu apvainojumu uztverot kāda cita vēlmi sniegt mums, viņaprāt,...

  • Cenu ietekmē gan zīmoli, gan pirmatklājēja gods

    Medicīna pati par sevi ir izglītotu cilvēku joma, un gribot negribot katram jāapgūst sava tiesa gudrību, ja liktens lēmis kādu brīdi slimot. Mediķi...

  • Sevis izaicināšanai būtu jāļaujas vairāk

    Jau ilgāku laiku plānoju doties uz Austrijas kalniem, bet mans nesenais desmit dienu ceļojums bez ērtībām izvērtās gluži uz citurieni un pilns ar...