Aukstajā laikā vairāki iedzīvotāji ir apsaldējušies. Tie ir audu bojājumi, kas rodas pazeminātas temperatūras ietekmē.
Aukstajā laikā vairāki iedzīvotāji ir apsaldējušies. Tie ir audu bojājumi, kas rodas pazeminātas temperatūras ietekmē. Apsaldējumi var rasties ne tikai, kad ārējā temperatūra ir zemāka par 0°C, bet arī + 4°C un pat augstākā temperatūrā, it īpaši, ja aukstums iedarbojas ilgstoši.
Nereti apsaldējumi rodas alkohola reibumā, kad ir pazemināta organisma jutība pret temperatūru. Visbiežāk no apsaldējumiem cieš kāju un roku pirksti, seja un ausis.
Aukstuma iedarbībā asinsvadi sašaurinās, līdz ar to ir traucēta asins apgāde audos. Apsaldētās daļas neapgādā ar asinīm, un cietušie audi iet bojā. Apsaldējumu veicina aukstums, mitrums, vējš, nepiemērots apģērbs (piemēram, pārāk šauri apavi), kā arī alkohola lietošana. Ja ir apsaldēta kāda ķermeņa daļa, tā ir bāla, jūtamas dedzinošas vai durstošas sāpes vai locekļa jušanas samazināšanās. Apsaldējumi ir bīstami, jo var atmirt audi, un iespējams iegūt infekciju. Ārsti iesaka apsaldēto ķermeņa daļu ietīt sausā apģērbā, pasargāt no jaunas aukstuma iedarbības, nemasēt, nesildīt un nekustināt. Ieteicams dzert siltu un saldu dzērienu, un radušās čulgas nepārdurt, bet gan pārsiet un nesaspiest.
