Iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, cik lielā mērā izmaiņas vēlētāju reģistrā ietekmēs balsotāju skaitu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Jaunā kārtība paredz, ka katram vēlētājam ir jābūt reģistrētam sarakstā vēlēšanu iecirknī un balsot var tikai tajā.
Iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, cik lielā mērā izmaiņas vēlētāju reģistrā ietekmēs balsotāju skaitu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Jaunā kārtība paredz, ka katram vēlētājam ir jābūt reģistrētam sarakstā vēlēšanu iecirknī un balsot var tikai tajā.
Pētījuma rezultāti liecina, ka vēlētāji tādējādi ir vairāk ieinteresēti notiekošajā. "Aptauja liecina, ka vairums piedalīšanos šajās vēlēšanās uzskatīs par nozīmīgu, ja redzēs valsts iekšpolitikas un ārpolitikas saistību ar tām. Viņi apgalvo, ka labs pamudinājums doties balsot būs izsmeļoša informācija par Eiropas Parlamenta darbību un Latvijas izvirzītajiem kandidātiem, viņu pienākumiem, tiesībām un iespējām ar savu darbu ietekmēt mūsu valsts attīstību," stāsta Alūksnes rajona vēlēšanu komisijas sekretāre Baiba Meistere.
Aptauja norāda divas iespējamās problēmgrupas, kas vēlēšanās varētu būt pasīvas. Tie ir lielo pilsētu iedzīvotāji, kam līdz šim bija plašas vēlēšanu iecirkņa izvēles iespējas, kā arī tie, kuru dzīvesvieta neatbilst deklarētajai. Daudziem rodas negatīvas asociācijas ar padomju gados pastāvošo vēlēšanu kārtību. Bet jaunā kārtība ir tieši tāda pati kā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Vēlētājiem svarīga liekas iespēja nobalsot iepriekš, un viņi vēlas to darīt iecirknī, kurā ir reģistrēti. Tas esot garants, ka vēlēšanu rezultātus nevarēs viltot.
Pētījumu veica Centrālā vēlēšanu komisija sadarbībā ar Baltijas Sociālo zinību institūtu. Tā rezultāti atrodami Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā (www.cvk.lv).
