Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Apvienošanās ir jāveic pašiem

Līdz ar pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pirmā posma beigām, arvien drudžaināk notiek diskusija par pašvaldību apvienošanās modeļiem. Daudzi pagasti meklē iespējas apvienoties novados.

Līdz ar pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pirmā posma beigām, arvien drudžaināk notiek diskusija par pašvaldību apvienošanās modeļiem. Daudzi pagasti meklē iespējas apvienoties novados.
Kāda situācija ir Alūksnes rajonā? Atbildēt uz šo jautājumu lūdzām Alūksnes rajona priekšsēdētājam - Jānim Ceļmilleram.
- Kā norisinās pašvaldību teritoriālās reformas process Alūksnes rajonā? Kādas ir novitātes šajā jomā?
- Reforma skar abu līmeņu pašvaldības. Jau pagājušajā gadā četras pirmā līmeņa pašvaldības izstrādāja Apes novada izpētes projektu. Pārējās sešpadsmit vēl izstrādā projektu par Alūksnes novada izveidošanu. Novadu veidošana nav nekas slikts, tomēr tas ir dārgs process. Apes gadījumā reformas izmaksas ir lielas. Gaidīt finansiālu atbalstu no valdības puses ir veltīgi.
Likumā par pašvaldībām ir uzskaitīti daudzi pašvaldības pienākumi, tomēr reāli tos nepilda. Piemēram, būvvalde ir institūcija, kuru likums paredz ikvienā pašvaldībā, bet mazos pagastos šādas institūcijas nav. Mazā pašvaldībā būvvaldes pakalpojumi nepieciešami tikai pāris reizes gadā. Kuram šis pakalpojums ir nepieciešams, tas var aizbraukt uz pilsētu. Pēc reformas būvvaldes institūcija ir paredzēta katrā novadā. Atkal aktuāls ir jautājums par finansēm. Apē šāda institūcija nekad nav bijusi.
Novadu izveide ir tikai viens no reformu procesa aspektiem. Lai gan visi runā par novadu veidošanu, reformas būtība nav tikai šajā aspektā, bet citos, ko paredz valdība. Pašvaldību informatizācijas sistēma un infrastruktūras attīstība ir nozīmīgākie faktori reformā. Finansiāla seguma nav nevienam no reformas aspektiem, ir tikai tukši solījumi.
Pašvaldību vadītāji saprot reformas nianses, bet iedzīvotāji to uztver spontāni. Iedzīvotāji izvērsa parakstu vākšanu, kurā Virešu pagastā savāca 350 parakstus pret dalību Apes novadā, bet Gaujienas pusē savāca pat 500 parakstus par to, lai paliktu pie Alūksnes novada, nevis piedalītos Apes novada veidošanā. Cilvēki neiedziļinās niansēs, viņiem vārds "reforma" ir nepieņemams.
Katra reforma ir nesusi zaudējumus. Visvairāk cietīs vienkāršie iedzīvotāji, kuriem zemāks izglītības līmenis un slikts materiālais stāvoklis. Es kā pagasta padomes priekšsēdētājs pielāgošos jaunajiem apstākļiem un atradīšu sev nodarbi.
- Kā ar informācijas kampaņu iedzīvotāju vidū?
- Sākotnēji Apes novadā bija domāts apvienot sešas pašvaldības. Pirms nepilniem diviem gadiem pieteicāmies uz novada projekta izstrādes dotāciju. Tas bija visu pašvaldību padomju kopīgs lēmums. Paralēli norisinājās valdības informācijas kampaņa par pašvaldību reformu, kas noveda pie tā, ka Jaunlaicenes un Veclaicenes iedzīvotāji gandrīz ar akmeņiem nomētāja pagastu vadītājus.
Pa pastu izsūtītie informatīvie bukleti par reformas jautājumiem veicināja negatīvu nostāju pret reformu. Pakļaujoties spiedienam no sabiedrības puses, abi pagasti izstājās no tālākas projekta izstrādes.
- Vai iedzīvotāji ir pret reformu kā tādu vai pret tās tagadējo formu?
- Protams, pastāv neapmierinātība sabiedrībā. Virešu pagasta iedzīvotāji ir vairāk noskaņoti pieslieties Smiltenes novadam, nevis Apei. Savukārt Gaujienas iedzīvotāji vēlas iekļauties Alūksnes novadā. Alūksnes novada projekta izstrādē ir lielas problēmas, jo 16 pašvaldību modelis teritorijas lielumā atbilst rajonam. Arī reformas kritērijos minētais novada centra attālums līdz robežai - 30 kilometri - pārsniegts divas reizes.
Cilvēki neskaita kilometrus, viņi pievērš uzmanību citām lietām. Ilgus gadus iedzīvotāji no Virešiem ir braukuši mācīties, iepirkties un pie ārsta uz Smilteni, nevis Api vai Alūksni. Cilvēkiem nav pieņemams doties uz pretējo pusi, jo visu dzīvi viņi ir gājuši citur.
Ir vairāki būtiski šķēršļi reformas realizācijā. Piemēram, Virešos ir paredzēts, ka arī Vidagā būs iespējams saņemt pašvaldības pakalpojumus. Finansiālo segumu šim pasākumam es neredzu.
Alūksnes rajonā telekomunikāciju modernizācija ir notikusi. Savukārt valdības pašvaldību informācijas sistēmas izveidi realizē jau vairākus gadus, bet rezultātus neredz. Pašvaldību vadītāji zina, kas būs nākotnē. Vēsture ir parādījusi, ka nekas labs, nepalīdzēs arī "Jaunie laiki". Nekas nemainīsies, tomēr neesam pesimisti, darām, ko varam, cenšamies neaizmirst savu pagastu iedzīvotājus.
Pirms vairākiem gadiem Api apvienoja ar diviem pagastiem, izveidojot pilsētu ar lauku teritoriju. Šodien varam redzēt, ka viens no pagastiem ir pagrimis. Arī Lejasciema pagasts padomju laikos apvienoja vairākus bijušos pagastus. Tagad tur var parādīt vairākas vietas, kur pagasta centru vietā ir tukšs un kluss. Pirms pāris gadiem bija visaptverošs posts, tagad daļa pamesto viensētu atrod jaunus saimniekus, soli pa solim lauki atgūst savu krāšņumu. Tagad ar reformu valdība grib iznīcināt nedaudzās pozitīvās tendences.
- Kāda ir jūsu personiskā un citu rajona pašvaldību vadītāju attieksme pret reformu?
- Bieži ministri saka, ka pagastu vadītāji turas pie saviem krēsliem. Daļēji man jāpiekrīt šim apgalvojumam, jo vairāki pašvaldību vadītāji neredz savu vietu novados vai Eiropas Savienībā. Tomēr tas nav galvenais šķērslis, kas traucē reformu. Lielākā problēma ir pašvaldību kapacitāte, kuras trūkst.
Pašvaldību budžeta daļa no valsts kopbudžeta ir samazinājusies. Rajons "mirst" jau astoņus gadus, visu laiku no valdības puses nāk draudi par likvidāciju. Otrā līmeņa pašvaldību daļa valsts budžetā ir liela, likvidējot rajonus, valdība varēs pildīt finansiālos solījumus sabiedrībai, bet novadi šos līdzekļus nesaņems. Tiek izvirzīti plānošanas reģioni kā otrā līmeņa pašvaldības, bet finansējums šiem reģioniem nāks no pašvaldību kabatām. Reģioni nebūs vēlēti, tādējādi pilnībā pakļauti valdībai.
Likvidējot rajonus, nolikvidēsim daudzas labas lietas. Šogad ir dziesmu svētku gads, Rīga viena nespēj noorganizēt šos svētkus. Tieši rajona padomsē ir cilvēki, kas spēj veikt svētku organizatorisko pusi. Lielākā daļa kolektīvu brauc no lauku rajoniem. Jaunie pašvaldību darbinieki nezina šo sakaru ķēdi, kas uztur dažādu jomu funkcionēšanu.
Rajona padome sponsorē lielāko daļu no kultūras, izglītības un sporta pasākumiem, dod iespēju organizēt pasākumus un attīstīt dažādas sabiedriskās jomas. Likvidējot rajonus, nebūs vairs pasākumu organizatora un sponsora, lai notiktu aktīva sabiedriskā dzīve. Daudzos pagastos skolām nav pat sporta zāles, valdība sola, ka viss būs, bet tā ir ilūzija. Lai gan valsts finansē pedagogu algas, tomēr skolu inventāru, sporta zāles un citu nepieciešamo uztur pašvaldības. Šaubos, ka novadi vai reģioni finansiāli spēs paveikt to darba apjomu, ko tagad veic rajoni.
- Kādas ir jūsu prognozes par reformas rezultātiem?
- Līdz šim valdības veidoja uz konsekventas koalīcijas pamatiem, kas noteica zināmu liberālisma un plurālisma politiku. Tādēļ reformā nekas nenotika. Savukārt šo valdību nevar nosaukt par īstu koalīcijas valdību. Ja turpināsies šāds politiskais kurss, tad reformu pabeigs. Tas nenotiks, ja kāds neieskaidros premjeram un ministriem, ka reformistu valdības vienmēr ir kritušas. Pasaules prakse rāda, ka valdības, kas veikušas teritoriālās reformas, vienmēr ir kritušas. Neapmierinātība, kas parādīsies pēc reformas, būs ierocis opozīcijas rokās. Ņemot vērā, ka Latvijas valdības nekad nav bijušas ļoti stabilas, mēs varam prognozēt, kas notiks. Kamēr politiķi cīnās par politiskajām niansēm, tikmēr tauta neuztraucas, bet, kad jautājumi skars tautu, viss būs citādāk.
- Kā rīkosieties, ja gaidītais piepildīsies?
- Nav vienāds spēku samērs, lai cīnītos pret valdības politiku, tāpat kā ar mazu bērnu, kuru mamma paņēmusi aiz rokas ved uz turieni, kur viņš negrib. Bērns var spirināties un raudāt, bet mamma rīkosies pēc sava prāta.
Mūsu rajona pagastu vadītāji un deputāti nemitīgi domā, kā rīkoties, lai izvēlētos piemērotāko reformas variantu. Notiek tikšanās ar citām rajona pašvaldībām, lai identificētu pieņemamāko reformas variantu. Dažreiz diskusijās rodas gaišas domas. Pašiem ir jāizvēlas, lai nebūtu jāgaida Ministru Kabineta rīkojums apvienoties.
- Tātad veidosiet novadu paši, nevis gaidīsiet valdības verdiktu?
- Tā var teikt. Pašvaldību ministrijas izsūtītajās anketās ir minēts, ka pašvaldības formulē savu vēlamo apvienošanās variantu. Patiesībā būtu jābūt tā, lai mūsu piedāvātais variants būtu tas, kuru pieņemam kā faktu reformas gaitā. Mēģināsim atrast kopsaucēju, lai atbildētu uz Reģionālās attīstības un Pašvaldību lietu ministrijas izsūtītajiem jautājumiem.

Citu datumu laikraksti

  • Upe

    Tad ieliek tīrā māla bļodiņā vēl krietni karsto biezputru, iespiezdama tajā kārtīgu sviesta pikuci.7. Tad ieliek tīrā māla bļodiņā vēl krietni karsto...

  • Par ebreju var ne tikai piedzimt, bet arī kļūt

    Ebreju pastāvīgā apmešanās Latvijā sākās 16.gadsimtā Kurzemes hercogistē. Tie bija izglītoti cilvēki - tirgotāji, finansisti, ārsti, advokāti.Ebreju...

  • Nākamgad kalendārā iekļaus 12 jaunus vārdus

    No nākamā gada kalendārā iekļaus 12 jaunus vārdus, kuru īpašnieki varēs svinēt vārdadienas.No nākamā gada kalendārā iekļaus 12 jaunus vārdus, kuru...

  • Upe

    - Labs rīts, šomāt, es nācu nedienas spiesta. Tev, Dārtiņ, tā zināšana par lopiem lielāka. Manai Pienenei kāda liga gadījusies!6. - Labs rīts, šomāt,...

  • Rīcības komiteja pārrunā norisi

    Šonedēļ Alūksnes pilsētas domē bija Uzņēmēju dienu rīcības komitejas tikšanās, kurā pārrunāja Alūksnes Uzņēmēju dienu norisi.Šonedēļ Alūksnes...

  • Ir gandarīti par piedalīšanos Alūksnes Uzņēmēju dienās

    Nodarbinātības valsts dienesta filiāles Alūksnes centra vadītāja Zinaīda Jegorova atzīst, ka centra darbinieki bija priecīgi par uzaicinājumu...