Ar hernhūtiešu kustību ieauga kristietībā

Hernhūtiešu brāļu draudzes bija pirmā latviskā kristīgā kustība Latvijā, kaut arī to aizsāka vācu amatnieki - hernhūtisma sludinātāji.

Hernhūtiešu brāļu draudzes bija pirmā latviskā kristīgā kustība Latvijā, kaut arī to aizsāka vācu amatnieki - hernhūtisma sludinātāji. Kristiešu darbībai Vidzemē līdz pat 18.gadsimtam bija niecīgi rezultāti.
Pat Bībele vēl nebija tulkota latviski! Hernhūtiešu kustība kā vairums notikumu nav vērtējama viennozīmīgi, tomēr tā deva spēcīgu impulsu tautas izglītībā un pretsparu alkohola postam. Tās attīstību Alūksnes rajona teritorijā pētījis vēsturnieks Jānis Polis.
Alūksnes un Apekalna draudzē bija vislielākais saiešanu skaits (attiecīgi 10 un 12) Vidzemē. Apekalnā bija 1450 hernhūtiešu, tas ir tikai par 50 mazāk kā Jaunpiebalgā. Tas nozīmē, ka senajiem tradicionālajiem brāļu draudžu kustību centriem - Valmierai un Raunai - bija papildinājums Alūksnē, Apē, kā arī Smiltenē un Vecpiebalgā. "Zemniekiem patika brāļu draudžu statūti, kur bija teikts, ka ikvienam draudzes loceklim jāstrādā, klusu ciešot, un jāēd paša pelnītā maize". Ne velti Valmieras mācītājs Frīdrihs Justus fon Brīnings pārskatā atzīst, ka izmainījies ļaužu garīgums - tie kļuvuši sirsnīgāki, jūtīgāki un kritiski raugās uz savu iepriekšējo vienaldzību, kopš Vidzemē ieradušies hernhūtieši," skaidro J.Polis.
Draudēja ar inkvizīciju
Hernhūtisms sakņojās tautas gaišākajā, izglītotākajā un relatīvi brīvākajā daļā. Ar šās kustības atbalstu 1776. un 1777.gadā daudzos Vidzemes novados izvērtās plaši zemnieku nemieri, tie aptvēra arī Alūksnes rajona teritoriju. Kaut arī cīņa par zemnieku tiesībām nebija veiksmīga, hernhūtisms turpināja izplatīties. Konsistorijā vairākkārt saņēma Apekalna draudzes mācītāja sūdzības par Veclaicenes zemnieku nemieriem. Galvenie iniciatori esot igauņi, kuri kā hernhūtieši savā kustībā iesaistījuši Laicenes Jaunmuižā dzīvojošos latviešus. Stārasts Mellakaula Viļums, Mežvidu zemnieka Lenzupa Jāņa mudināts, apmeklējot kādu Daušķānu Janku. Viņam esot hernhūtiešu sprediķu un dziesmu grāmata, tā mājās notiekot saiešanas. Brāļu draudzē iesaistījušos latviešus izsauca uz Rīgu. Ģenerālsuperintendants Lencs konstatēja, ka šie vīri nav nekādi ķeceri, tāpēc viņus nepakļāva inkvizīcijai.
Par hernhūtiešu klātbūtni Gaujienas draudzē ziņoja vietējais mācītājs. Viņš norādīja, ka tādējādi ļaudis tiekot atrauti no baznīcas. 1742.gada pavasarī gaujienieši no savām dziesmu un lūgšanu grāmatām izrāvuši lappuses ar desmit baušļiem, tēvreizi un dažām dziesmām. Zagaška Pēteris, Smidzis Pauls un vēl daži to darījuši demonstratīvi. Droši vien nav jābrīnās, ka 1743.gada nogalē beidzās brāļu draudzes ziedu laiki, kustību aizliedza, sākās tās "klusais gājiens" līdz 19.gadsimta sākumam.
Veicina zemnieku izglītību
18.gadsimta beigās 42 Vidzemes saiešanas bija sadalītas 9 distriktos. Vienu distriktu veidoja Laicenes apvidus ar astoņām saiešanām. Tajā bija reģistrēti 993 draudžu locekļi un 1000 apmeklētāji. Hernhūtiešu uzdevumā no Karvas muižas īpašnieka kapteiņa Karla fon Nothelfera nopirka 111 hektāru zemes īpašumu - Lidheimu (Linteni). Īsā laikā izbūvēja ēku kompleksu, kas līdzinājās muižai. Lintene kļuva par distrikta centru. 1816.gadā tur ierīkoja mācību iestādi zēniem. Skolā mācījās tikai latvieši, tās vadītājs bija hernhūtiešu brālis Rumpels. Hernhūtiešu dibinātais skolotāju seminārs Valmiermuižā bija pirmā speciālā mācību iestāde, kur vietējos iedzīvotājus sagatavoja izglītības darbam.
Garīgā dzīve šajā distriktā bija aktīva, draudzēs uzņēma arvien jaunus dalībniekus. Ģenerālsuperintendants K.Zontāgs 1818.gadā bija spiests atzīt, ka Vidzemes novados, kur ir daudz hernhūtiešu zemnieku, viņi ir arī izglītotākie, strādīgākie un turīgākie. 1839.gadā Lintenes distriktā darbojās 27 saiešanas nami ar 4655 draudžu locekļiem un 7534 apmeklētājiem, pēc diviem gadiem tur bija 5635 draudžu locekļi.
Iesaista atturības kustībā
Īpašas sekmes hernhūtiešiem bija sātības jeb atturības veicināšanā. 1837.gadā Alūksnes draudzes sātībniekos iestājās apmēram 7000 zemnieku. Tādējādi jūtami samazinājās muižu krogu ienākumi. Baroniem tas nepatika, tāpēc viņi uzsāka pretdarbību. Tiesa, motivācija bija cita - cīņa pret slepenām biedrībām. Tās apdraudot valsts drošību, nevis viņu naudas makus. "Dokumentos var atrast liecības par konfliktu starp Apekalna draudzes mācītāju Bergholcu un vietējās brāļu draudzes priekšlūdzēju Ratnieku Ērmani. Mācītājs uzskata, ka zemnieks pārkāpj savas tiesības. Viņš draudzes stundās lasot ne tikai cenzētu tekstu, bet sakot arī brīvas runas," stāsta J.Polis.
Augusta Vilhelma Hupela grāmatā "Topogrāfiskās ziņas par Vidzemi" par Apekalna draudzi teikts: "Zemnieku kāzu parašas šeit ieguvušas mierīgu, klusu un garīgu raksturu ar to, ka gandrīz visi zemnieki ir hernhūtieši vai vismaz apmeklē viņu sanāksmes." Viņš uzsver, ka šajā draudzē valda "lielākā vienkāršība un tikumi".
Saglabā uzticību ticībai
Deviņpadsmitā gadsimta četrdesmitajos gados visu Vidzemi satrauca konversijas kustība jeb pāriešana pareizticībā. To ar impērijas varas iestāžu palīdzību organizēja Krievijas pareizticīgā baznīca. Mērķis bija ar solījumiem pārvilināt luterticīgos pareizticībā. J.Polis atzīst, ka luterāņu mācītāji bija kļuvuši augstprātīgi, tāpēc konversijas kustība kļuva par draudīgu realitāti. Vēlākais ģenerālsuperintendants Kristiāns Dāvids Lencs rakstīja, ka daudzi amata brāļi "Dara savu darbu tikai maizes un vēdera dēļ vien, (..) dzer, guļ, piekopj miesas kārību, lamājas, nicina nabagos, tiecas pēc mantas un naudas". Par anekdotei līdzīgu Gaujienas draudzes mācītāja Einberga rīcību Konsistorijai ziņoja draudzes patrons Bernhards fon Delvigs. Garīdznieks esot laulājis savās mājās vairākus pārus, tērpies naktskreklā un micē. Turklāt rituālu veicis tādā steigtā, ka aizmirsis jaunlaulātos svētīt, sadot rokas un likt apmainīties gredzeniem.
Par hernhūtiešu nozīmi šajā situācijā var lasīt Freitāga ziņojumā 1845.gadā: "Brāļu draudzes saiešanu vietas līdz šim parādījušas sevi kā drošu aizsargvalni pret atkrišanu." No Lintenes distrikta četrām luterāņu draudzēm (Apekalna, Alūksnes, Cesvaines, Tirzas) ar 40 000 iedzīvotājiem pareizticībā pārgāja tikai 1000, bet piektajā - Gaujienā - neviens. Lielu izbrīnu radīja tas, ka brāļu draudzes sanāksmes notika pie pašas Krievijas robežas. Kalnapededzē bija uzsākta "Akmeņdruvu" saiešanas nama celtniecība, to atbalstīja vietējais barons Fītinghofs. "Kaudzīte Reinis šo laiku atceras. Viņš bija mazs zēns, tad Alūksnes lielceļš gāja cauri Vecpiebalgai un rakstnieka dzimto māju pagalmam. Kaudzīte Reinis atzina, ka "Alūksnes novada ļaužu tumšākā daļa brauca uz Rīgu pie cara ticības "pīzarakstīteitīs"," akcentē J.Polis. Tās pamatā bija konfesionālo atšķirību nezināšana un naiva cerība tādējādi uzlabot dzīves apstākļus.
Pārņem dievnamus
1847.gadā no 96 Vidzemes saiešanu namiem 18 ir pārņēmušas luterāņu draudzes, jo ir sācies hernhūtiešu kustības noriets. Lintenes distriktā situācija bija labāka, tie palika hernhūtiešu pārvaldē, tomēr ir palielinājusies cilvēku vienaldzība pret sanāksmēm saiešanas namos. "Zīmīgi, ka šajos gados miruši vairāki ievērojami brāļu kopu darbinieki - Sila Jānis, Ratnieka Ērmanis, Krauze Kārlis un Pušpura Jānis. Pēdējais bijis pagasttiesas priekšsēdētājs, un viņa padomus daudzkārt izmantojuši muižnieki, tāpēc barons fon Volfs pie viņa kapa minēja tā nopelnus," norāda J.Polis.
1854.gadā distriktā darbojās 31 saiešana. Valkas prāvesta Kupfera ziņojumā teikts, ka Annas muižas teritorijā Trisēnu saiešanā, Alsviķu Stāmeros un Pededzes Akmeņdruviešos notiek sanāksmes "ar brīvu runu teikšanu". Gadsimtu mijā daudzi no minētajiem saiešanas namiem vēl turpināja darboties: Brenci Mālupē , Mikuži Gaujienā, Stāmeri Alsviķos un citi, daži vēl tika remontēti vai celti no jauna. Tos izmantoja galvenokārt luterāņu baznīcas un novada kultūras biedrību aktivitātēm.

Citu datumu laikraksti

  • Invalīdi var uzdot jautājumus

    Labklājības ministrija informē, ka ir pieejams jauns bezmaksas tālrunis - 8002080, uz kuru zvanot cilvēki var saņemt atbildes uz jautājumiem par...

  • Vēlas noteikt stingru darba aizsardzību

    Zemkopības ministrija ir izstrādājusi un iesniegusi valdībai izskatīšanai noteikumu projektu par darba aizsardzības prasībām mežsaimniecībā.Zemkopības...

  • Pilsētā autobusu kustības saraksti būs

    “Alūksnes Ziņās” ir vērsušies vairāki lasītāji un izteikuši priekšlikumu, ka Alūksnes autopieturās, kas atrodas pilsētas teritorijā, vajadzētu...